Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.
Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.
Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.
Lai arī kopējais nodokļu parādu apjoms gada laikā ir samazinājies par 4 %, tomēr uzlabojumi nodokļu parādu dinamikā ir panākti galvenokārt ar bezcerīgo nodokļu parādu norakstīšanu un nodokļu auditu uzrēķinu summu samazināšanu. Vienlaikus Valsts kontrole atzinīgi vērtē uzsākto nodokļu uzskaites pilnveides darbu.
Skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa: «Uz papīra nodokļu parādu apjoms krītas, bet realitātē rodas arvien jauni nodokļu parādi. Vai tiešām vaina ir tikai iedzīvotāju attieksmē pret valsti, kā uzskata atbildīgā ministrija? Problēmas rodas arī tāpēc, ka valsts un iedzīvotāji viens otram neuzticas. Kā lai jūtas iedzīvotājs, kurš, pats to nezinot, kļuvis par likuma pārkāpēju, jo nav pratis likumu izlasīt tā, kā to lasa ierēdņi? Nodokļi ir jāmaksā, bet arī valstij ir jāpilda savi pienākumi, piemēram, nepieļaujot neskaidras likuma normas, pārprotamas situācijas.»
Likuma normas vispārīguma dēļ iedzīvotāji, paši to negribot un neapzinoties, var kļūt par likuma pārkāpējiem, ja neizprot, kad ienākumi, tai skaitā no saistību samazināšanas vai dzēšanas, ir jādeklarē un par tiem jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek visus personas ienākumus, kas likumā nav noteikti kā izņēmums. Piemēram, ja fiziskai personai samazina vai dzēš parādu, tad šī persona gūst labumu – likuma izpratnē tas ir ienākums, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Aizdevējam, kurš dzēš parādu, par tā apjomu ir jāinformē VID, taču arī šī likuma prasība ne vienmēr tiek pareizi piemērota. Arī pats Valsts ieņēmumu dienests, dzēšot nodokļu parādus, ne vienmēr šo pienākumu izpilda, un revidentu ieskatā tas, iespējams, liecina par normatīvā regulējuma nepilnību.
Revīzijā padziļināti tika pētīta situācija ar studiju un studējošo kredītu dzēšanu, kas ir unikāli, jo valsts pārvaldes iestādes – Studiju un zinātnes administrācijas – rīcībā ir pilna informācija gan par kredītu, gan par tā dzēšanu. Neskatoties uz to, nodokļa samaksa par kredīta dzēšanas rezultātā gūto labumu netiek nodrošināta, jo tikai daļa informācijas tiek iesniegta VID, un arī VID tālāk nekontrolē nodokļa nomaksu. Par 2016. gadu vien šī summa sasniegtu vairāk nekā 435 tūkstoti eiro.
Prakse liecina, ka arī citās situācijās VID nepietiekami kontrolē nodokļu maksātāju sniegto informāciju un tā pieļauj situācijas, kad faktiskie ienākumi no dzēstām vai samazinātām saistībām uzrādīti kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi.
Valsts kontroles ieskatā skaidri jānosaka, kādos gadījumos fizisko personu saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Finanšu ministrija ir piekritusi risināt vienu no revīzijā konstatētajām problēmām – sakārtot normatīvos aktus, lai dzēsto studiju un studējošo kredītu ieņēmumus noteiktu kā neapliekamos ienākumus.
Līdzīgi kā iepriekšējo gadu revīzijās, arī šajā konstatēts, ka VID kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas un nepalielina vai tikai daļēji aprēķina un apmaksā nokavējuma naudu, taču revīzijā tika novērota pozitīva tendence – samazinās gan nokavētās atmaksas dienu skaits, tiecoties ievērot likumā noteiktos termiņus, gan arī samazinās naudas summas, ko VID nav atmaksājis laikus.
Pozitīvi vērtējams, ka pēdējo gadu laikā VID ir veicis virkni pasākumu, lai pārmaksātos nodokļus atmaksātu noteiktajos termiņos, tai skaitā, automatizējot iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu procesu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šī nodokļa pārmaksu atmaksas sākušas uzlaboties. Valsts kontrole iesaka VID pilnveidot iekšējās procedūras IIN un PVN pārmaksu atmaksu kontrolei, kas nodrošinās nodokļu maksātājiem pienākošās kavējuma naudas pareizu aprēķināšanu.
