Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.
Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.
Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)
Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).
Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.
Nodokļu izpētes procesā tiek iegūta un izvērtēta vispārīga informācija par uzņēmuma darbības aspektiem un būtiskajiem darījumiem. Piemēram, reorganizācijām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajiem kontroles pasākumiem, saņemtajām konsultācijām no nodokļu konsultantiem, VID mērķa uzņēmumam sniegtajiem skaidrojumiem u.c. Tas veido priekšstatu par nodokļu riskiem un mērķa uzņēmuma veiktajām darbībām risku novēršanā.
Lai gan pēc 2018. gada īstenotās nodokļu reformas UIN režīms Latvijā tika vienkāršots, liela daļa potenciālo nodokļu risku saistās tieši ar UIN piemērošanu. To veicina gan mazais uzņēmumos veikto UIN revīziju skaits, gan VID publisko skaidrojumu nepieejamība un citi aspekti. Lai noteiktu UIN piemērošanas atbilstību, izlases kārtībā tiek pārbaudīta attaisnojuma dokumentācija, lai secinātu, vai kādas no izmaksām bija jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Īpaši tiek vērtēta arī saņemto pakalpojumu un iegādāto preču pamatotība, kā arī darījumi ar nerezidentiem par vadības vai konsultatīviem pakalpojumiem. Šāda veida darījumi bieži vien padziļinātās izpētes ziņojumā tiek atzīti par riskantiem.
Liela uzmanība nodokļu padziļinātās izpētes ziņojumā tiek pievērsta arī darījumiem starp saistītām personām un darījumu vērtības atbilstībai tirgus cenai, kas visbiežāk ziņojumā norādīts kā risks. Izpētes laikā, tiek pārbaudīta transfertcenu regulējuma ievērošana, saistīto pušu darījumu atspoguļošana UIN deklarācijā atbilstoši UIN normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī tiek izvērtēts cenu noteikšanas princips saistīto pušu darījumos.
Padziļinātās izpētes procesā būtiska uzmanība tiek pievērsta arī PVN piemērošanas, aprēķināšanas un deklarēšanas aspektiem mērķa uzņēmuma darbības jomas darījumiem. Praksē, piemēram, tiek vērtēta atbilstošo PVN likmju piemērošana, neapliekamo un apliekamo darījumu proporcijas aprēķināšana, PVN piemērošana nekustamajiem īpašumiem, priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotība un attaisnojuma dokumentu, kas pamato 0% likmes piemērošanu, noformēšanas atbildība u.c.
Saistībā ar algas nodokļiem izpētes ietvaros tiek pārbaudīta to piemērošanas atbilstība ne tikai vietējām, bet arī starptautisko normatīvo aktu prasībām, un citi aspekti, kas var radīt nodokļu riskus. Piemēram, nerezidentu nodarbināšana, attālināta darba iespēju ieviešana uzņēmumā, labumu piešķiršana valdes loceklim un darbiniekiem, darba braucieni/ komandējumi un ar tiem saistīto izmaksu segšana, personāla noma u.c. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta arī atlīdzībai ārpus darba attiecībām, lai identificētu, vai no nodokļu viedokļa nav iespējams konstatēt, ka atlīdzība tiek pielīdzināta darba samaksai, kas nosaka atšķirīgu nodokļu piemērošanu.
Jebkura potenciālā nodokļu riska identificēšana var ietekmēt iegādājamā uzņēmuma vērtību vai pirkuma līguma noteikumus. Nodokļu padziļinātā pārbaude ļauj pircējam gūt priekšstatu par uzņēmuma nodokļu riskiem, to apmēru un novēršanas iespējām, proti, vai tos var novērst līdz uzņēmuma iegādei, vai nepieciešams iekļaut garantijas un atlīdzināšanas punktus kapitāla daļu pirkuma līgumā, tādejādi sniedzot neatsveramu ieguvumu visām M&A darījumā iesaistītajām pusēm.
Padziļinātās pārbaudes nozīme
Iegādājoties uzņēmuma akcijas darījumā, pircējs uzņemas visas esošās iegādājamā uzņēmuma vēsturiskās nodokļu saistības. Protams, darījuma līgumā pircējs un pārdevējs vienojas par potenciālo nodokļu risku/saistību segšanas mehānismu, taču situācijā, kad tiek lemts par nodokļu papildu nomaksu vai nodokļu atbilstības soļu izpildi, to veic jau jaunā uzņēmuma īpašnieka kontrolē. Tāpēc ir jāsaprot, kādi soļi ir jāveic, lai to izpildītu. Viens no procesiem, ko var veikt, – iesniegt atskaites un dokumentus, nomaksājot nokavējuma naudu. Gadījumā, ja šāda piemaksa ir liela, ieteicams papildu nodokļu nomaksas procesu saskaņot ar VID un veikt šo procesu tā uzraudzībā. Pieredze liecina, ka VID šādos gadījumos, norīko konkrētu inspektoru vai pat vairākus, kas uzņēmumam palīdz ar jautājumiem par aprēķina mehānismiem un citiem aspektiem.
Nekustamais īpašums kā daļa no darījuma
Uzņēmuma iegāde vai reorganizācija vienmēr ir komplicēts darījums, jo īpaši, ja tā sastāvā ir nekustamais īpašums. Iegādājoties šādu uzņēmumu, ir jārisina vairāki problēmjautājumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodošana ekspluatācijā, reģistrācija zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma reģistrācija VID. Šādi apstākļi var radīt turpmākas PVN piemērošanas sekas, tāpēc ir jānovērtē iespējamie PVN riski vai potenciālie nākotnes izdevumi, kas saistīti ar PVN normu ievērošanu.
Būvējot, restaurējot vai iegādājoties nekustamo īpašumu, kā arī nopērkot apbūves zemi, rodas priekšnodoklis, ko nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt tādā apmērā, kādā nekustamo īpašumu paredzēts izmantot ar PVN apliekamiem darījumiem. PVN likums paredz 10 gadu atskaitītā priekšnodokļa korekcijas pienākumu gadījumos, kad tiek iegādāts, būvēts, pārbūvēts, atjaunots vai restaurēts nekustamais īpašums (bet ne vienkārši remontēts), proti, 10 gadu garumā jāseko līdzi vai daļa no iepriekš atskaitītā priekšnodokļa tomēr nav jāatmaksā valsts budžetā. Turklāt ekspluatācijā nodotais nekustamais īpašums ir jāreģistrē VID, iesniedzot speciālu tam paredzētu PVN deklarācijas pielikumu. Ir arī virkne citu nianšu, kas saistās ar PVN piemērošanu šādos gadījumos, tāpēc šāda situācija prasa padziļinātu izpēti.
Jāpiebilst vien, ka ja uzņēmuma īpašumā esošais nekustamais īpašums tiek izmantots ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, pareizi ievērojot PVN likuma nosacījumus, nav jārodas liekiem izdevumiem. Pirms uzņēmuma iegādes darījuma svarīgi ir pārliecināties, ka iepriekšējais uzņēmuma īpašnieks ir ievērojis nosacījumus, kas attiecas uz priekšnodokļa atskaitīšanu un/vai nekustamā īpašuma reģistrāciju VID. Šādās situācijās praksē cieši strādā juristu un nodokļu konsultantu komandas, lai vērtētu darījuma ar nekustamo īpašumu nodokļu ietekmi.
Uzņēmuma struktūra pirms darījuma
Atkarībā no jaunā īpašnieka mērķiem par tālāko rīcību ar jauniegādāto uzņēmumu, var atšķirties integrācijas plāns un struktūra. Izvēloties struktūru, ir jāņem vērā arī potenciālās nodokļu sekas, atsavinot ieguldījumus (pārdevēja–m). Piemēram, ja uzņēmumu grupu atsavinās fiziska persona, tai gūstot peļņu no šī darījuma, veidosies tūlītējas IIN saistības, kas būs jāsedz uz ceturkšņa bāzes, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un piemērojot IIN 20% likmi peļņai. Savukārt, ja peļņa no darījuma akumulēsies holdinga uzņēmumā, nodokļu piemērošana var tikt atlikta uz vēlāku periodu vai nodokļu saistības var arī nerasties tad, ja, piemēram, uzņēmums peļņu reinvestēs un novirzīs biznesa attīstībai, neveicot dividenžu sadali; ja gūtā peļņa tiks aizdota citam meitas uzņēmumam un dažos citos gadījumos. Tāpēc uzņēmuma struktūras izvēle pirms darījuma ir svarīga no nodokļu viedokļa un var ietekmēt arī potenciālo peļņu no darījuma. Šo jautājumu ir jārisina savlaicīgi, piesaistot juristus un nodokļu konsultantus.
Uzņēmuma struktūra pēc darījuma
Veicot potenciāla M&A darījuma “mērķuzņēmuma” izvēli, būtu arī jāapdomā, vai uzņēmums turpinās savu darbību patstāvīgi, vai arī būs nepieciešama tā integrācija citā grupas uzņēmumā. Tas nereti izriet no uzņēmuma darbības pamatfunkcijām. Piemēram, ja tiek iegādāts uzņēmums, kas papildina kādu ražošanas procesu, tad nereti tiek izlemts par labu juridiskai apvienošanai. Turpretī, kad tiek iegādāts uzņēmums, kas īstenos pavisam citu biznesa virzienu vai apkalpos citu valsti vai pasaules daļu, grupas uzņēmums turpmāk var funkcionēt arī kā neatkarīgs uzņēmums.
Ir svarīgi identificēt funkciju dublēšanos jaunajam uzņēmumam ar pārējiem grupas uzņēmumiem. Piemēram, iekšējās grāmatvedības un personālvadības sistēmas, iepirkumu un vadības funkcijas un citas. Šajā procesā var rasties būtiskas juridiskās un nodokļu nianses atkarībā no izvēlētā integrācijas procesa veida, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Nodokļu jautājumi visbiežāk ir saistīti ar nodokļu atbilstības prasību (tax compliance) izpildi, ziņojot par darbinieku pāreju u.tml.
Integrācijas procesā svarīga loma ir arī finansēšanas modeļa izvēlei. Atkarībā no tā un paredzamajām nodokļu sekām, var tikt pieņemts lēmums par ilgtermiņa vai īstermiņa finansēšanas risinājumiem, ņemot vērā arī to, vai ir jāveic kādas darbības, lai nodrošinātu jauniegūtā uzņēmuma padziļinātās pārbaudes procesā identificēto risku un saistību optimizāciju.
Ja nolemts, ka notiks uzņēmuma integrācija, ir ieteicams sagatavot pirms un pēc apvienošanās bilances simulāciju/kalkulāciju, lai darījuma rezultātā neiestātos negatīvas nodokļu sekas (piemēram, lai neveidotos negatīva reorganizācijas rezerve). Savukārt, ja nolemts, ka integrācija nav jāveic, jāsaprot, kā veiksmīgi attīstīt uzņēmuma darbību jaunajos apstākļos un, kā nodrošināt uzņēmuma darbības finansēšanu (piemēram, ja nepieciešams, citam grupas dalībniekam izsniedzot aizdevumu jauniegūtajam uzņēmumam vai aizņemoties no trešās personas). Gadījumā, ja jauniegūtā uzņēmuma darbības finansēšanai nolemts izmantot iekšējos grupas aizdevumus, ir jāizvērtē palielināto procentu maksājuma normu un citu UIN likuma normu piemērošana attiecībā uz aizdevumiem saistītajām personām.
Svarīgi arī noteikt, kāds ir turpmākais uzņēmuma grupas mērķis – vai, piemēram, tiek plānota grupas pārdošana? Tas var ietekmēt sākotnējo iegādātā uzņēmuma “izvietošanu” grupā, paturot prātā arī tiešās vai netiešās nodokļu saistības, kas var rasties Latvijā, veicot uzņēmumu atsavināšanu nākotnē. Tāpat būtu jāizvērtē, kā rīkoties ar jauniegūtā uzņēmuma darbiniekiem, – kā efektīvi organizēt darbu un motivēt darbiniekus jaunās uzņēmuma grupas ietvaros? Iespējams, ir apsverama akciju opciju vai kādu citu labumu piešķiršana.
Minētie apstākļi visbiežāk nav primāri saistīti ar nodokļu jautājumiem, bet viennozīmīgi ietekmē nodokļu piemērošanu. Visiem iepriekšminētajiem punktiem ir svarīga nozīme uzņēmumu vai visas grupas ilgtermiņa nodokļu stratēģijā un naudas plūsmas plānošanā.
Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus, secināms, – ja M&A darījuma plānā nav iekļauta sadaļa par nodokļu ietekmi, tas būtu jāmaina, nepieciešamības gadījumā piesaistot kvalificētus papildspēkus nodokļu jautājumu risināšanai. Pieredze liecina, ka dažādu nodokļu ietekmes savlaicīga apzināšana un šo jautājumu iekļaušana darījuma plānā, palīdz izvairīties no papildus tēriņiem un negaidītiem pavērsieniem un termiņu pagarinājumiem.
