Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski jā, vai kategoriski nē. Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Līdz 2022. gadam Latvija bija viena no pasaules līderēm mirstībā (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā pēc kopējā mirstības līmeņa Latvija bija 4. vietā pasaulē. Sliktāks mirstības līmenis par Latviju bija tikai Bulgārijā, Serbijā un Ukrainā. Nedaudz zemāks mirstības līmenis par Latviju bija Rumānijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt pēc mirstības pieauguma starp 2021. un 2020. gadu Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mūs apsteidza tikai Bulgārija un Kuba. Kopumā 2021. gadā Latvija pēc dabiskā pieauguma bija ceturtā sliktākā valsts pasaulē, atpaliekot tikai no Bulgārijas, Ukrainas un Serbijas.

Lietuvai bija piektais sliktākas rezultāts pasaulē. Plašāk tas tika aplūkots DB 27. jūnijā rakstā Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā. Ar visu lielo mirstību Latvijas dzimstības rādītāji līdz 2022. gadam nebija tie sliktākie. Tomēr ievērojams lūzums dzimstībā Latvijā aizsākās 2022. gadā, kad, atbilstoši CSP apkopotajai statistikai, Latvijā jaundzimušo skaits (15 954 jaundzimušie) bija vismazākais kopš 1920. gada. Tomēr 2022. gadā dzimstība (jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) nebija viszemākā Latvijas vēsturē. 2022. gadā Latvijā piedzima 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Dzimstības un laulību skaits Vācijā pērn sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, liecina ceturtdien publicētie Federālās statistikas pārvaldes ("Destatis") dati.

2023.gadā Vācijā dzimuši aptuveni 693 000 bērnu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gada. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, kad piedzima 738 819 bērni, dzimstība samazinājusies par 6,2%.

Tikmēr Austrumvācijā, salīdzinājumā ar 2012.gadu dzimstība pērn sarukusi par 9,2%, dzimušo skaitam sarūkot no 86 227 līdz aptuveni 78 300. Tas ir daudz krasāks kritums nekā Vācijas rietumos, kur dzimstība samazinājusies pa 5,9% no 616 863 līdz apmēram 581 000 dzimušo.

Martā Federālais Populācijas pētījumu institūts paziņoja, ka bērnu skaits uz vienu sievieti laikā no 2021. līdz 2023.gadam sarucis no 1,57 līdz 1,36.

Neskatoties uz dzimstības samazināšanos, imigrācijas rezultātā Vācijas iedzīvotāju skaits 2023.gadā pieaudzis par 300 000 cilvēku, un gada beigās sasniedza 84,7 miljonus, norāda "Destatis".

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Ķīnā dzimstība pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim, liecina pirmdien publiskotie oficiālie dati, kas raisa bažas, ka neplānoti straujā sabiedrības novecošanās var ierobežot valsts ekonomisko izaugsmi.

Dzimstība samazinājusies no 8,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2020.gadā uz 7,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2021.gadā, liecina Nacionālā Statistikas biroja publiskotie dati.

Tas ir zemākais dzimstības rādītājs, kāds reģistrēts Ķīnas ikgadējā statistikas gadagrāmatā kopš 1978.gada, un arī zemākais kopš komunistiskās Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949.gadā.

Lai gan varasiestādes 2016.gadā atviegloja "viena bērna politiku", atļaujot divus bērnus, tas nav veicinājis dzimstības palielināšanos valstī.

Pērn Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka ģimenē atļauti arī trīs bērni.

2021.gadā Ķīnā tika reģistrēta 10,62 miljonu bērnu piedzimšana. Dabiskais iedzīvotāju skaita pieauguma temps noslīdēja līdz 0,34 uz 1000 cilvēkiem, salīdzinot ar iepriekšējo 1,45.

Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā pieaudzis par vairāk nekā pieciem procentiem, sasniedzot 1,4 miljardus, liecina otrdien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti.

Ķīnas dzimstības rādītāji kopš 2017.gada pastāvīgi mazinājušies, neskatoties uz to, ka Pekina mīkstinājusi desmitgadēm ievēroto "viena bērna politiku", lai tādējādi pārvarētu draudošo demogrāfisko krīzi.

Tomēr, kā atzinusi Nacionālā statistikas pārvalde, "dati liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā saglabājis mērenu pieauguma tendenci".

Ķīna tautas skaitīšanu veic ik pēc desmit gadiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju skaita pieauguma un pārvietošanās tendences, un iegūtajiem datiem ir liela loma valdības politikas plānošanā.

2020.gadā veiktā tautas skaitīšana tika pabeigta decembrī, un tajā bija iesaistīti vairāk nekā septiņi miljoni brīvprātīgo tautas skaitītāju.2016.gadā Pekina, bažījoties par iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka samazināšanos, grozīja ģimenes plānošanas noteikumus un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Baltija virzās uz kolektīvo pašnāvību

Katastrofālā dzimstības samazināšanās Latvijā turpinās. Atbilstoši CSP datiem, salīdzinot 2024. gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Savukārt gan 2021., gan 2022. gadā Latvijā bija otra visaugstākā mirstība Eiropā. Līdz šim vairākās publikācijās DB bija pievērsis uzmanību Latvijas demogrāfiskajām problēmām un kā Latvijas migrācijas un demogrāfiskie radītāji izskatās uz citu pasaules valstu fona.

Procesi, kas notiek Latvijā, ir briesmīgi. 2023. gadā Latvijā piedzima tikai 14,1 tūkstotis bērnu, kas bija par 11,5% mazāk nekā 2022. gadā, kad jaundzimušo skaits bija 15,95 tūkstoši (jau tolaik tas bija vismazākais kopš 1920. gada). Ja salīdzinām ar 2021. gadu, kad Latvijā piedzima 17,4 tūkstoši bērnu, tad sanāk, ka 2023. gadā piedzima gandrīz par piekto daļu mazāk bērnu nekā 2021. gadā. Savukārt, rēķinot dzimstību – jaundzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem –, tad 2023. gadā Latvijā bija viszemākā dzimstība Latvijas vēsturē, kopš šāda uzskaite tiek veikta, – 7,50 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Pirms tam tikai 1998. gadā dzimstība Latvijā samazinājās līdz 7,6 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, taču tolaik iedzīvotāju skaits Latvijā bija par 538 tūkstošiem lielāks nekā pašlaik. Viens no secinājumiem, publicējot šos datus, bija – Latvijas valdības īstenotās politikas rezultāts ir virzība uz valsti bez bērniem. Diemžēl arī šogad nekādi uzlabojumi neparādās. Atbilstoši CSP datiem, 2024. gada janvārī Latvijā piedzima 1050 mazuļi. Savukārt jaundzimušo skaits 2023. gada janvārī bija krietni lielāks – 1140bērni. Tas nozīmē, ka, salīdzinot 2024.gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Tā turpinot, dzimstības ziņā vēsturiski viszemākais punkts Latvijas vēsturē šogad var tikt pārsniegts.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.