Ekonomika

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks

Armanda Vilciņa,12.07.2022

Jaunākais izdevums

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Šobrīd ekonomiskā situācija valstī ir gana sarežģīta - sabiedrība piedzīvo vispārēju cenu kāpumu, bet uzņēmēji jau vairākus gadus nemitīgi cenšas meklēt risinājumus, kā izdzīvot. Kam valstij šobrīd primāri būtu jāpievērš lielākā uzmanība, lai ekonomisko situāciju tomēr mēģinātu uzlabot?

Pirmkārt ir jādomā par demogrāfiju un izglītību, jo šie divi aspekti ir valsts nākotnes pamatā. Pagājušajā nedēļā laikrakstā Diena lasīju rakstu par plānoto pedagogu streiku, kas mani ļoti satrauca. Uzskatu - ja skolotāji ir gatavi iet ielās, tas nozīmē, ka viņu pacietības mērs ir pilns. Jā, Latvijas mediju telpa tuvojas kritiskai robežai, bet gaidāmais pedagogu streiks liek man domāt, ka arī pati valsts tuvojas kritiskai robežai. Ja skolotāji ir demotivēti strādāt, tad runāt par mediju nākotni ir ļoti sarežģīti. Izcelt mediju tehniskās transformācijas šādā brīdī nozīmētu neredzēt cēloņus, un tas ir bīstami.

Kuri, jūsuprāt, ir bijuši tie lēmumi, kas mūs noveduši līdz šādai situācijai?

Ilgstoši vērojot, kā valsts attīstās, esmu secinājis, ka mēs dzīvojam pēc paļaušanās principa. Mēs paļaujamies viens uz otru, uz valdošo varu, uz to, ka cilvēki darīs savu darbu godprātīgi, taču jāsaprot, ka tas ne vienmēr tā notiek. Manuprāt, mūsu valstī problēmas sakne ir jau diezgan sena un katru brīdi situācija tikai pasliktinās. Mēs esam atstājuši novārtā savus bērnus un neesam sakārtojuši izglītības sistēmu, esam noveduši skolotājus līdz streikiem, kas nozīmē, ka darba cilvēku ikdiena atkal sarežģīsies. Tā ir lielākā problēma - valsts vislielāko vērtību – bērnus - ir nolikusi otrajā plānā. Bērniem ir jādzimst, jārunā latviešu valodā un jāsaņem kvalitatīva izglītība. Skolai ir jābūt vietai, kur bērni attīstās, bet skolotāja profesijai - cienījamai un godājamai. Tas, kas pašlaik notiek, ir briesmīgi!

Kā šo problēmu varētu risināt?

Patiesībā es uzskatu, ka šajā gadījumā nav runa tikai par pedagogu algu paaugstināšanu - valstij ir jāmaina prioritātes. Jā, mēs pašlaik piedzīvojam krīzi, kam ir jāpievērš liela uzmanība, taču tas nemaina faktu, ka tieši šobrīd mums ir jāsaprot, ko darīt, lai nākotnē attīstītos. Nevar vienkārši mērīt iekšzemes kopproduktu (IKP), ar to vien nepietiek. Jau 1968. gadā amerikāņu politiķis un cilvēktiesību aktīvists Bobs Kenedijs savā runā norādīja, ka IKP neņem vērā mūsu bērnu veselību, viņu izglītības kvalitāti vai viņu spēles prieku. Tas nemēra ne mūsu prātu, ne drosmi, ne mūsu gudrību, ne zināšanas, ne mūsu līdzjūtību, ne uzticību savai valstij. Īsāk sakot, IKP ir izmērīts viss, atskaitot to, kā dēļ ir vērts dzīvot. Es šim uzskatam pilnīgi piekrītu, tāpēc gribētu no politiķiem dzirdēt lielāku vērtību solījumus un raudzīšanos globālas ilgtspējas virzienā. Jāpiebilst, ka kritiska ir arī mūsu demogrāfiskā situācija. Man ir lielas bažas, ka pēc 30-40 gadiem visas uzbūvētās koncertzāles būs tukšas, jo vienkārši nebūs cilvēku, kas šos pasākumus gribēs apmeklēt. Lai tā nenotiktu, ir svarīgi, ka valsts un sabiedrība kopumā definētu - mūsu prioritāte ir demogrāfija un izglītība! Jebkurai naudai un investīcijai būtu jābūt atbilstošai tieši šīm vērtībām. Manuprāt, pašlaik visus ieguldījumus mēs izvērtējam ļoti sekli un tuvredzīgi, neveidojot nākotni. Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību. Ja caur izglītības programmām mēs spējam stiprināt nacionālo pašapziņu, valodas kultūru un daudzas citas vērtības, tad tas bērns, kad būs pieaudzis, to turpinās darīt. Ja tas nav ieaudzināts, mēs kļūstam par patēriņa sabiedrību, egoistiem, zaudējam pamatvērtības un domājam tikai paši par sevi.

Visu interviju lasiet 12.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Izdevniecība "Dienas bizness"" valdē iecelts laikraksta "Diena" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Tādējādi "Izdevniecības "Dienas bizness"" valdē turpmāk būs divi valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Edgars Kots un valdes loceklis Madžiņš.

Izmaiņas reģistrētas ceturtdien, 22.decembrī.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" 2021.gadā strādāja ar 744 205 eiro apgrozījumu, kas ir par 16,1% mazāk nekā gadu iepriekš, taču izdevniecība guva peļņu 126 077 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 821 344 eiro.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir E.Kots, kuram pieder arī SIA "Izdevniecība "Dienas Žurnāli"", SIA "Radio TV", SIA "Izdevniecība "Dienas mediji"".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB,12.07.2022

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Jānis Goldbergs,18.08.2022

Valsts pēc būtības ir ar sociālu funkciju, un mans jautājums ir, vai Latvijas Pasts kā valsts uzņēmums šādā laikā tiešām neko citu nevar darīt sabiedrības labā, kā vien doties uz SPRK un pieprasīt jaunus tarifus. Kāda ir šī uzņēmuma sūtība, kāpēc ir šis nosaukums, ja tas neko nenozīmē un rīcība ir kā komersantam?” jautā SIA Izdevniecība Dienas Mediji un SIA Izdevniecība Dienas Bizness īpašnieks Edgars Kots.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju brīdinājumi, ka VAS Latvijas Pasts pēdējā brīdī iesniegtais preses izplatīšanas cenas palielinājums draud drukāto presi pazudināt uz visiem laikiem, jo īpaši, ja Latvijas Pasts ir monopolists šajā tirgū un cita izvēle izdevējiem nepastāv, līdz šim nav sadzirdēti – atbildīgās amatpersonas klusē, bet, uzņēmuma ieskatā, satraukumam neesot pamata.

Uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) augusta sākumā nosūtīto vēstuli valsts pirmajām amatpersonām un vairākiem ministriem, aicinot nepieļaut piegādes tarifu apstiprināšanu, atbildes reakciju nedēļas laikā tā arī nav. Satiksmes ministrija vien paziņojusi par papildu divu miljonu finansējuma pieprasījuma sagatavošanu piegāžu kompensācijām, kas nepieciešams, lai segtu valsts daļu, bet izdevējiem par savas daļas palielināšanos jādomā pašiem.

Fragments no raksta

Abonentiem – centos, izdevējiem – tūkstošos eiro

Dienas Biznesa primārā interese ir par cenu kā biznesa komponenti visā strīdā. Proti, Latvijas Pasts norāda, ka izdevējiem piegādes izmaksas pieaugs par vienu centu uz vienu izdevuma vienību vai piegādi. Pasts, visticamāk, apzināti norāda uz žurnāliem, kur, šādi rēķinot, abonentam piegādes cena izmainās vien par 52 centiem gadā žurnālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Māris Ķirsons,15.03.2023

Pēc daudzus gadus ilgām un nesekmīgām tiesvedībām par faktu, ka mikroliegums mežā «atrodas» pēkšņi un ar atpakaļejošu datumu, zemes apsaimniekotājs no Kurzemes Mārcis Sniedziņš nolēmis ar savu ģimeni pamest Latviju.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru