Banku un apdrošinātāju klientu sūdzību un iesniegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz pieaudzis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2016. gadā FKTK saņēmusi 161 banku un 42 apdrošinātāju klientu sūdzības. Gadu iepriekš par kredītiestāžu darbību tika saņemtas 154 klientu sūdzības un iesniegumi.

No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim FKTK saņēmusi 161 kredītiestāžu klientu sūdzību par 17 bankām ( t.sk. 105 sūdzības no fiziskām personām un 56 sūdzības no juridiskām personām). No 161 saņemtajām sūdzībām 32 gadījumos iesniedzēji FKTK vērsušies par Citadele banka darbību, 27 reizes par Swedbank. Pa 15 sūdzībām saņemtas no DnB banka, Nordea Bank AB Latvijas filiāle un SEB banka klientiem.

Izskatot 144 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 12 sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Izskatot piecās sūdzības minēto, FKTK konstatējusi trūkumus kredītiestādes operacionālā riska pārvaldīšanā.

Pagājušā gada laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopā saņēmusi 172 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 148 sūdzībās minēto FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 11 sūdzībās minēto komisija izmantos uzraudzības vajadzībām un 13 sūdzībās konstatēti trūkumi banku operacionālā riska pārvaldīšanā.

51 sūdzība saņemta par kreditēšanas pakalpojumiem, 47 bijuši dažādi citi iemesli, 26 sūdzības – par noguldījumiem un kontu apkalpošanu, 15 – par sadarbības jautājumiem, 10 – par maksājumiem, deviņas – par komisijas maksu, astoņas par maksājumu kartēm, bet sešas par finanšu instrumentiem.

Šā gada deviņos mēnešos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 129 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 116 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, sešās sūdzībās minēto komisija izmantos uzraudzības vajadzībām un septiņās sūdzībās konstatēti trūkumi banku operacionālā riska pārvaldīšanā.

Saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs.

No 129 saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 34 gadījumos to iesniedzēji vērsušies FKTK par Swedbank darbību, 19 sūdzības tika saņemtas par Citadele bankas darbību, 14 sūdzības par DNB, 11 par SEB , 10 par Nordea Bank Latvijas filiāli un 8 sūdzības par Norvik banku. Pa 6 sūdzībām FKTK saņēmusi par ABLV un GE Money Bank, kā arī visām Latvijas bankām. Piecas sūdzības tika iesniegtas par Privatbank, pa trīs sūdzībām par Eesti Krediitipank un Latvijas Hipotēku un zemes banku. Pa vienai sūdzībai FKTK saņēmusi no Baltikums Bank, Rietumu banka, Danske Bank filiāles Latvijā un BigBank klientiem.

No šā gada 1. janvāra līdz 31. martam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) kopā saņemtas 43 kredītiestāžu klientu sūdzības, informē FKTK.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 38 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, četrās sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Savukārt, izskatot vienā sūdzībā minēto, konstatēts trūkums kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmā.

Saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ombuds, paplašinot pilnvaras un izskatāmo jautājumu loku, ir kļuvis par Latvijā pirmo biznesa nozares izveidoto ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūciju, kas reģistrēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Ārpustiesas patērētāju strīdu risinātāju datubāzē, informē LKA.

LKA Ombuds kā banku klientu sūdzību izskatīšanas institūcija darbojas jau kopš 2003. gada, taču 2015. gada nogalē tā funkcijas tika pārskatītas, un izskatāmo jautājumu loks būtiski paplašināts, ņemot vērā jauno Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa preses konferencē otrdien, 15. martā pozitīvi atzīmēja LKA ombuda aktivitāti, izrādot nozares iniciatīvu efektīvas ārpustiesas strīdu risināšanas kārtības ieviešanai.

LKA ombuds Aivars Graudiņš uzsvēra, ka turpmāk ombuds skatīs patērētāju sūdzības par banku rīcību un visiem pakalpojumiem, savukārt līdz šim ombuda kompetencē bija tikai sūdzības par banku bezskaidras naudas norēķiniem un karšu maksājumiem. Tāpat ombuds skatīs arī sūdzības par maksājumu iestādes, kura noslēgusi līgumu ar LKA ombudu par strīdu izskatīšanu, rīcību un tās sniegtajiem pakalpojumiem (šobrīd ir divi šādi līgumi); par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumu neievērošanu; par Vienoto fizisko personu kontu maiņas principu neievērošanu; par pārrobežu eiro maksājumiem un pārrobežu strīdiem.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Jaunākais Ernst & Young (EY) pētījums, kas veikts 43 valstīs visos pasaules reģionos (to skaitā Eiropā), aptaujājot 32 tūkstošus komercbanku klientu, rāda, ka pagājušajā gadā iedzīvotāju vidū uzticība banku sektoram ir atsākusi augt pēc vairāku gadu krituma.

EY komercbanku pakalpojumu apmierinātības un uzticības pētījums Winning through customer experience: Global Consumer Banking Survey atklāj, ka visā pasaulē viena trešdaļa (33%) banku klientu atzīst, ka viņu uzticība banku sektoram pagājušā gada laikā ir augusi, pretēji tikai 19% klientu, kuru attieksme pret komercbanku sniegumu ir pasliktinājusies. Jāatzīmē, ka 2012. gadā iedzīvotāju skaits, kuru uzticība bankām bija samazinājusies bija vairāk nekā divas reizes lielāks – 40%, kamēr tā bija augusi tikai 22% respondentu. Turklāt pērn 77% banku klientu atzīst, ka savu banku labprāt ieteiktu citiem.

«Mūsu pētījums parāda, ka banku sektora reputācija atgūstas pēc finanšu krīzes un to galvenokārt veicina nevis kopējais ekonomiskais klimats, procentu likmes vai komercbanku rīcība sociālajā jomā, bet banku produkti un ikdienas saskarsme, kur ērtība un pretimnākšana nosaka cilvēku attieksmi,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie Ombuda, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, tādējādi padarot procesu daudz ātrāku un efektīvāku nekā, ja tas tiktu darīts tiesvedības ceļā. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas Ombuda funkciju veiks zvērināts advokāts Gvido Bajārs.

Ombuds izskatīs patērētāju sūdzības par asociācijas biedru sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā par nebanku kreditēšanu, savstarpējo aizdevumu platformu darbību, kā arī maksājumu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Ombuda institūcijai visā Eiropā ir būtiska nozīme patērētāju tiesību aizsardzībā, jo strīdu izskatīšana tajā ir ātrāka un efektīvāka. Līdz ar Ombuda izveidi, kas ir neatkarīga un objektīva ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcija, būtiski stiprināsies patērētāju tiesību aizsardzība ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā, uzskata Gvido Bajārs, aicinot patērētājus strīdus situācijās izmantot bezmaksas Ombuda pakalpojumu.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Lai arī, pārejot uz eiro, lielākoties vērojama korekta cenu konvertācija, vairāki gadījumi liecina par cenu palielināšanu uz valūtas maiņas rēķina .

Lai arī atbildīgās institūcijas vēl pēta cenu izmaiņas, nozaru eksperti jau bažījas par iespējamo inflācijas kāpumu eiro ieviešanas dēļ.

Kā liecina banku prognozes, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās no 2 līdz 2,8 %. Bankas gan arī uzsver, ka galvenais inflācijas kāpuma iemesls nebūs eiro ieviešana Latvijā. Nākamgad SEB Banka inflāciju prognozē 3,3 % apjomā, Swedbank – ap 2,8% līmenī, bet Nordea – ap 2,5 %.

Atsevišķi gadījumi

Valūtas konvertācijā nav lieli pārkāpumi, taču no veikaliem esam saņēmuši sūdzības, ka bankas nav gatavas eiro ieviešanai, jo trūkst sīknaudas, tā situāciju vērtē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Viņas vērojumi liecina arī par gadījumiem, kad cenas, no latiem konvertējot uz eiro, ir noapaļotas nedaudz uz augšu, kā rezultātā šomēnes varētu palielināties inflācija. Lieli cenu kāpumi gan neesot vērojami, visbiežāk tie ir pāris santīmi. Piemēram, vilcienā biļetes cena pieaugusi par diviem santīmiem, arī citos gadījumos cenas ir augušas. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka kādā ēdināšanas iestādē glāze kefīra sadārdzinājusies par pieciem santīmiem, kilograms kolrābju tirgū – arī par dažiem santīmiem, bet kādas konditorejas kliņģeris – par 60 santīmiem.

Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar ko cieši ir saistītas banku striktās prasības kontu atvēršanai.

Dzirdētas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, ka netiek atvērti konti Latvijas bankās. Daudziem sāk šķist, ka tā ir kāda teju sazvērestība un ļaunās bankas un tikpat ļaunās amerikāņu prasības liedz uzņēmumiem normāli strādāt un iet eksporta tirgos. Nenoliedzot, ka ir gadījumi, kad banku prasības, iespējams, ir pārspīlētas, jāteic, ka pasaule ir stipri mainījusies un prasības saistībā ar ES sankciju ievērošanu un naudas atmazgāšanu ir daudz stingrākas nekā vēl tikai 2015. gadā. Un tas nav tikai Latvijas fenomens.

Bankām ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās neatver norēķinu kontus darījumiem ar kādiem uzņēmumiem, kas iekļauti sankciju sarakstā. Turklāt svarīga ir visa produktu piegādes ķēde, ieskaitot transporta pakalpojumus. Tāpat bankām ir jāzina uzņēmuma, kurš vēlas atvērt kontu, sadarbības partneru patiesie labuma guvēji. Šīs banku prasības var patikt vai nepatikt, un vēl pirms dažiem gadiem tā varētu šķist neiedomājama rīcība, jo banku noslēpums bija svēta lieta, bet tāda ir šā brīža ģeopolitiskā situācija un starptautiskā prakse. Ja nu kāds trešo valstu uzņēmējs izvēlas slēpties aiz ārzonas, neatklājot patiesā labuma guvēju, tad mūsu uzņēmējam tagad ir pašam jāsaprot, ka tas nav labākais sadarbības partneris, neatkarīgi no banku prasībām. Turklāt savus ārzemju sadarbības partnerus, tostarp to, vai tie nav sankciju sarakstā, mūsu uzņēmēji var pārbaudīt ar Altum starpniecību.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

Likumā noteiktais pārejas laiks ir beidzies, un, sākot ar 1. decembri pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo bankas jau ilgi ievēro Pazīsti savu klientu principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību.

Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1. jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1. decembra.

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja bijušo Parex bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai Privatizācijas aģentūras (PA) un problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) prasībā par kopumā 99,5 miljonu latu (141,567 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka tiesa arī pieņēma izskatīšanai iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 22.decembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu PA un Reverta prasībā pret Karginu un Krasovicki. Minētās blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.

PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka aģentūra prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu (17,1 miljona eiro) apmērā un piedzīt par labu Reverta kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,672 miljonu eiro) un līgumsodu 4,5 miljonu latu (6,4 miljonu eiro) apmērā.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm pret banku Swedbank, apgalvojot, ka tā bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā, trešdien vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Brauders jau iepriekš iesniedzis sūdzības pret «Swedbank» Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur «Swedbank» Igaunijas filiāli.

Kā teikts Latvijas varasiestādēm iesniegtajā Braudera sūdzībā, kas datēta ar 5.aprīli un ar kuru iepazinusies arī Reuters, 41 miljons pārskaitīts caur Latviju.

«Mēs sadarbojamies ar varasiestādēm visos mūsu nacionālajos tirgos, lai atrisinātu pašreizējos jautājumus, tomēr mums nav komentāru par šiem konkrētajiem gadījumiem, uz kuriem tagad norāda Bils Brauders,» «Swedbank» pārstāve sakariem ar presi paskaidroja e-pasta vēstulē.

Ikviens veiksmīgs uzņēmējs interesējas par to, kā paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti un palielināt pārdošanu, vienlaicīgi izprotot un paredzot klientu vēlmes un uzvedību. Novitātes mārketingā un pārdošanā - kognitīvā skaitļošana, kas identificē veiksmīgākās iespējas, lai paaugstinātu biznesa efek-tivitāti, reizē nodrošinot pārdošanas rentabilitāti.

Par to, kā efektīvi izmantot jaunākos kognitīvās skaitļošanas rīkus, kas maina mārketingu un pārdošanu, dažādu nozaru eksperti ar vienkāršiem un uzskatāmiem piemēriem pastāstīs IBM Business Connect Riga 2016 konferencē 19.maijā, kurai reģistrēties iespē-jams šeit : https://www.registration.lv/ibmBusinessconnect2016

Izprast un pielietot datus

Mūsdienu konkurences apstākļos atbildīgs uzņēmējs nevar nodarboties ar minēšanu. Veiksmīgus un pārdomātus biznesa lēmumus var palīdzēt pieņemt kognitīvā skaitļošana, kas spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un saskatīt attiecības starp datiem. Izpratne par klientu vēlmēm un ekspektācijām sniedz priekšrocību sagatavot individualizētus piedāvājumus lojālajiem klientiem, personalizēt uzņēmuma pakalpojumus. Un tā nav tāla nākotne, kognitīvās ēras informāciju tehnoloģiju novitātes savā uzņēmējdarbībā jau veiksmīgi izmanto dažādu nozaru vadītāji Latvijā.

AS Citadele banka izlēmusi slēgt kontu Latvijā strādājošam uzņēmumam ar vairāk nekā 100 darbiniekiem; kompānija izskata iespēju aiziet no Latvijas

Laikraksts Dienas Bizness aizvien biežāk saņem uzņēmēju sūdzības par slēgtiem banku kontiem, turklāt uzņēmumi pārstāv dažādas nozares.

Izlemj un slēdz

Kāda uzņēmuma pārstāvji, kuri vēlējās palikt anonīmi, stāsta, ka pirms pāris mēnešiem AS Citadele banka pieprasījusi slēgt uzņēmuma kontus, neskatoties, ka tam nav nekādu nodokļu parādu vai citu pārkāpumu. Kompānija Latvijā darbojusies jau vairāk nekā piecus gadus, un tās apgrozījums pārsniedz divus miljonus eiro, bet nodokļos ik gadu samaksā gandrīz miljonu eiro. Uzņēmuma darbības joma ir spēļu prezentēšana internetā, un tajā strādā vairāk nekā simts darbinieku, kuriem pēc kontu bloķēšanas aizkavējusies alga, tāpat maksājumi tika kavēti arī sadarbības partneriem, stāsta uzņēmuma pārstāvji, piebilstot, ka banka garās sarunās nav iesaistījusies un ar pūlēm izdevies pāriet uz citu banku. «Kompānijas īpašnieki nav Latvijas pilsoņi, un pastāv jautājums, vai uzņēmums varēs turpināt darbu Latvijā, neskatoties uz to, ka studiju izveidē ieguldīti vairāki miljoni eiro,» ar nožēlu saka uzņēmuma pārstāvji.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Ne pārdevēji, ne pircēji vēl nav pieraduši pie jaunajām eiro banknotēm un eiro centu monētām, tāpēc norēķini kasē notiek lēnāk nekā parasti, šorīt izplatītā paziņojumā norāda Latvijas Tirgotāju asociācija.

Tā gan mierina: «Domājam, ka dubultās aprites periodā visi pieradīs pie eiro banknotēm un sīknaudas un norēķinu ātrums, apkalpojot pircējus, atgriezīsies ierastajā tempā.»

Vienlaikus LTA atgādina - veikals nav naudas maiņas punkts, un tirgotājs ir tiesīgs (ja viņam nav pietiekoši daudz eiro atlikuma izdošanai no lielākām latu banknotēm) vispirms naudu samainīt, tad izdot atlikumu no mazākās banknotes. «Lūgums pircējiem būt saprotošiem un neradīt nevajadzīgas konfliktsituācijas, cenšoties veikalam uzspiest banku funkcijas,» teikts asociācijas paziņojumā.

«Ceram, ka rīt banku iestādes un Latvijas pasta nodaļas palīdzēs iedzīvotājiem samainīt latus pret eiro. Tad arī tirgotājam, iespējams, būs iespēja nodot šodien iekasētos latos. Vidēji katrs veikals dienā iekasē ap 200 kg monētu (aptuveni 70 litru tilpums),» skaidro LTA.

Latvijas pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirgotāja AS "Diāna" apgrozāmo līdzekļu finansēšanai SEB banka palielinājusi uzņēmumam kredītlimitu līdz 1,2 miljoniem eiro, informē bankā.

AS "Diāna", līdz ar kredītlimita palielināšanu, plāno plašāk attīstīt savu darbību Latvijā.

Paralēli uzņēmuma pamatdarbībai, kas ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecības nodrošināšana un attīstīšana Latvijā, uzņēmums aktīvi attīsta nepārtikas preču importu un to vairumtirdzniecību. Līdz ar to kredītlimita palielinājums dos uzņēmumam iespēju plašāk attīstīt tieši importēto produkciju.

"Mūsu ilggadējās sadarbības laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Ventspilī, bet arī Latvijā. Uzņēmums, kurš nodrošina vairāk nekā 650 darba vietas un savu produkciju arvien vairāk attīsta, ir apliecinājums tam, kā ar pārdomātu biznesa stratēģiju apvienojumā ar profesionalitāti un ambīciju augt ir iespējams sasniegt stabilus un uz progresu balstītus biznesa rezultātus. Mēs kā banka esam gandarīti būt līdzās šajā uzņēmuma izaugsmes procesā un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai šī izaugsme kļūtu par veiksmes stāstu," teic Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.

Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) jau 6. februārī pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri rada aizdomas, ka likvidatoru atlase tiek diriģēta

«Vai tiešām (FinCen – red.) paziņojums bija tik negaidīts?» intervijā LA jautā žurnālists Ivars Bušmanis. «Jā,» kategoriski atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. Viņš stāsta, ka «pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas ir pateikusi pretējo». Mēs gan zinām, ka valdība par to sāka runāt tikai tad, kad Latvijā 8. un 9. martā paviesojās ASV Finanšu ministra vietnieks Maršals Bilingslijs. Tātad ne nu Latvijas valdība pateica, bet Latvijas valdībai pateica. Tikai pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas vēsturiski ir sasniedzis pat 60%, tiks ierobežots līdz 5%. Un tikai pēc šīs ASV ierēdņa vizītes valdība sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz «čaulas kompāniju» aizliegšanu Latvijā, kaut gan ASV šādas kompānijas nebūt nav aizliegtas. Faktiski tas nozīmē finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidāciju Latvijā, kas draud ar desmit banku likvidāciju, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.