Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) jau 6. februārī pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri rada aizdomas, ka likvidatoru atlase tiek diriģēta
«Vai tiešām (FinCen – red.) paziņojums bija tik negaidīts?» intervijā LA jautā žurnālists Ivars Bušmanis. «Jā,» kategoriski atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. Viņš stāsta, ka «pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas ir pateikusi pretējo». Mēs gan zinām, ka valdība par to sāka runāt tikai tad, kad Latvijā 8. un 9. martā paviesojās ASV Finanšu ministra vietnieks Maršals Bilingslijs. Tātad ne nu Latvijas valdība pateica, bet Latvijas valdībai pateica. Tikai pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas vēsturiski ir sasniedzis pat 60%, tiks ierobežots līdz 5%. Un tikai pēc šīs ASV ierēdņa vizītes valdība sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz «čaulas kompāniju» aizliegšanu Latvijā, kaut gan ASV šādas kompānijas nebūt nav aizliegtas. Faktiski tas nozīmē finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidāciju Latvijā, kas draud ar desmit banku likvidāciju, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.
Skaidrs, ka ekonomika saruks, jo cilvēkiem, kuriem Latvijas bankās ir konti, dabiski šeit ir bijušas arī citas intereses – nekustamais īpašums, bizness, vēlme vispār šeit atbraukt un uzturēties, tērējot naudu mūsu ekonomikā.
Vēl mēs zinām, ka 2017. gada oktobrī vizītes ietvaros D. Reizniece-Ozola viesojās ASV Finanšu ministrijas FinCEN (Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls) tieši tajā laikā, kad tika gatavots šīs iestādes ziņojums par ABLV Bank. Kādas ziņas uz Latviju atveda ministre? Tas nav zināms.
Taču ir zināms, ka LZAP 2017. gada 28. novembrī izveidoja Komisiju nodokļu un finanšu jautājumu risināšanai, kuras galvenais uzdevums pašlaik ir kredīt- iestāžu likvidatora amata kandidātu atlases procesa virzīšana. Par komisijas priekšsēdētāju kļuva advokāts Ivars Grunte, bet par viņa vietnieku – advokāts Mārtiņš Bunkus, kurš pats ar numuru divi pēc tam iekļuva arī FKTK iesniegtajā kredītiestāžu likvidatora amata kandidātu sarakstā. Zvērināts advokāts Gints Vilgerts sarunā ar DB pauž viedokli, ka šī komisija kredītiestāžu likvidatoru izvēlē «reāli ir ietekmīgāka par FKTK vadītāju, kura rokas ir «sasietas» ar tiem kandidātiem, kurus izvirza šī Komisija nodokļu un finanšu jautājumu risināšanai.»
Uz kredītiestāžu likvidatora amatu savas kandidatūras izvirzīja 47 Latvijas zvērināti advokāti. Taču 20. martā LZAP informē, ka par kredītiestādes likvidatora amata kandidātiem advokatūras Komisija nodokļu un finanšu jautājumu risināšanai ir izvirzījusi sekojošus zvērinātus advokātus – Maiju Andersoni, Mārtiņu Bunku, Raivo Sjademi, Evu Berlaus, Elviju Vēberu, Andi Pauniņu, Dainu Puķīti, Unu Petrausku, Valteru Eduardu Kronbergu un Edgaru Dupatu. Saraksts ar augstākminētajiem advokātiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gan ir nosūtīts jau iepriekš – 12. martā.
Zīmīgi, ka FKTK noteikumi nr. 39 paredz piecu likvidatora amata kandidātu izvirzīšanu. Bet no advokatūras puses izvirzīti ir desmit, kas, acīmredzot, nozīmē, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izveidotā komisija ļoti pragmatiski pieiet mums izvirzītā «ambiciozā» mērķa īstenošanai, kas, pilnīgi iespējams, faktiski arī paredz desmit banku likvidāciju.
Ir vairāku advokātu sūdzības par to, ka viņiem nav skaidri tie kritēriji, uz kuru pamata no 47 kandidātiem ir atlasīti desmit, turklāt ir skaidrs, ka faktiski runa ir par pieciem pirmajiem. Jo FKTK noteikumi paredz piecu kandidātu esamību – pārējie nosacīti ir «rezerve». Katram gadījumam, bet šis «gadījums», protams, ir kļuvis pavisam ticams.
Finanšu sektora attīstības padome vienbalsīgi ir akceptējusi Finanšu ministrijas, FKTK un Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumu tālākai finanšu sektora «attīstībai». Vārds «attīstība», acīmredzot, tiek lietots ļoti filozofiskā nozīmē, jo konkrētajā gadījumā visi saprot, ka tās ir ardievas nozarei, kas dod darbu desmit Latvijas komercbankām un tajos strādājošajiem cilvēkiem. Jau ir paredzēts, ka valdība un Saeima noteikumus par «čaulas kompāniju» aizliegšanu skatīs aprīļa sākumā. Mūsu «mazajai Šveicei» ar to būs beigas. Bez jebkādas apspriešanas – uz amerikāņu «svilpiena» pamata. Skaidrs, ka ekonomika saruks, jo cilvēkiem, kuriem Latvijas bankās ir konti, dabiski šeit ir bijušas arī citas intereses – nekustamais īpašums, bizness, vēlme vispār šeit atbraukt un uzturēties, tērējot naudu mūsu ekonomikā. Tagad visa tā nebūs un mums tas, kā kārtējo reizi dzirdam, «nav traģiski». Jo mums nav traģiska arī rūpnīcu slēgšana, tranzīta samazināšanās, mums nav traģisks dzelzceļa liktenis, nav traģisks ostu apgrozījuma sarukums un darba zaudēšana visās šajās vietās. Vārdu sakot, «nekas traģisks» nenotiks, tikai kārtējo reizi kaut kā mūsu ekonomikā būs mazāk.
Taču skatīsimies pozitīvi – kāds no tā viegli nopelnīs! Kredītiestāžu likvidatori un valdībai pietuvinātie pelēkie kardināli. Viņiem miljardu nozares krahs sola īstas dzīres.