Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.
«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
Pieteikumā lūgts izvērtēt ECB un VNV 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda «ABLV Bank» akcionārus izlemt par bankas likvidāciju. Bankā norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ECB un VNV pamatoti novērtēja «ABLV Bank» finanšu situāciju, un vai tās vispār bija tiesīgas lemt par to, ka banka ir jālikvidē.
Bankas pārstāvji iepriekš izplatītajā paziņojumā bija uzsvērts, ka iesniegumi ES Tiesai neaptur lēmumu par bankas likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska «ABLV Bank», tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai no ECB, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.
«ABLV Bank» norādīja, ka tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu šādās situācijās, jo īpaši pēc tam, kad abu Eiropas banku regulatoru lēmumus kritizēja Luksemburgas komerctiesa.
«Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī ECB un VNV,» pauda «ABLV Bank» advokāti no Vācijas «DLA Piper» biroja.
Pēc bankas pārstāvju vēstītā, šajā lietā neatbildēts jautājums ir, vai ECB un VNV vispār drīkstēja lemt par bankas likvidēšanu, jo pat VNV pārstāvis pēc kritiska Luksemburgas komerctiesas sprieduma atzinis, ka VNV varētu būt kļūdījusies. Turklāt gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Latvijas Finanšu ministrija atzinušas, ka likvidācija varēja būt tikai viena no alternatīvām.
Vēl viens būtisks tiesai izvērtējams jautājums, pēc bankas pārstāvju minētā, ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. «Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz ABLV Luksemburgas meitasbanku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par »tīru spekulāciju« bez faktiska pamatojuma,» teikts bankas paziņojumā.
«ABLV Bank» pauda uzskatu, ka ir arī būtiski, ka abi Eiropas banku regulatori savus lēmumus nav balstījušas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apsvērumiem. Banka atsaucās uz FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš norādīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») priekšlikumā nebija jaunas informācijas, kas nebūtu bijusi FKTK rīcībā, un šie jautājumi jau tika risināti ar uzlabojošiem pasākumiem, par kuriem ABLV un regulators bija vienojušies.
Bankas iesniegumā tiesai teikts: «ABLV un tās Luksemburgas meitasbanka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. ABLV un tās Luksemburgas meitasbankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. ABLV tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas »FinCEN« publicētā priekšlikuma.»
ABLV paziņojumā norādīja arī uz ECB nespēju krīzes laikā adekvāti reaģēt uz «FinCEN» publiskoto priekšlikumu, kā arī uz Latvijas Bankas prezidenta, ECB padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča izteikumiem, ka «nevienam pēc »FinCEN« priekšlikuma publicēšanas nav atļauts veikt darījumus ar ABLV.» «Neviens neapšauba, ka šis ECB padomes locekļa apgalvojums bija klaji nepatiess. Un tomēr ECB uz šo ECB padomes locekļa rupji maldinošo izteikumu nereaģēja pietiekami un savlaicīgi. ECB neatbilstošā un nepietiekamā reakcija bija viens no iemesliem, kāpēc tika kavēti ABLV veiktie darījumi,» norāda «ABLV Bank».
Bankas advokāti atzīmē, ka Eiropas institūcijas nebija gatavas situācijai, kas radās «FinCEN» publicētā priekšlikuma dēļ. «Tas ietvēra arī pārpratumus par tiesisko pozīciju, tāpēc labākais un būtībā vienīgais veids kā iegūt skaidrību par to, ir Eiropas tiesas izvērtējums,» norāda «ABLV Bank».
Bankā atzīmēja, ka 19.februārī ECB instruēja FKTK noteikt «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, lai dotu tai laiku nostabilizēt situāciju, kas radās pēc 13.februārī «FinCEN» publicētā priekšlikuma. Banka paziņoja, ka ir nodrošinājusi pietiekamus naudas līdzekļus, lai turpinātu darbību, bet, neskatoties uz to, ECB 23.februārī nolēma, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā ir vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
ECB, saskaņā ar noteikto procedūru, par to informēja VNV, kas šādās situācijās lemj par iespējamo noregulējumu attiecībā uz kredītiestādēm, kas tiek uzraudzītas Eiropā. VNV pievienojās ECB viedoklim par bankas finanšu grūtībām, atzīstot, ka attiecībā uz banku nav iespējami alternatīvi pasākumi finanšu grūtību novēršanai, un, ka tā dēvētais noregulējums attiecībā uz ABLV nav sabiedrības interesēs. VNV, kurā bija pārstāvis arī no Latvijas Bankas, nolēma, ka abām bankām jātiek likvidētām pēc Latvijas un Luksemburgas likumiem. Lēmums bija adresēts nacionālajiem regulatoriem, kuriem VNV lēmums ir jāizpilda.
Tāpat aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt »ABLV Bank« ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.
Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu.
