Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar ko cieši ir saistītas banku striktās prasības kontu atvēršanai.
Dzirdētas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, ka netiek atvērti konti Latvijas bankās. Daudziem sāk šķist, ka tā ir kāda teju sazvērestība un ļaunās bankas un tikpat ļaunās amerikāņu prasības liedz uzņēmumiem normāli strādāt un iet eksporta tirgos. Nenoliedzot, ka ir gadījumi, kad banku prasības, iespējams, ir pārspīlētas, jāteic, ka pasaule ir stipri mainījusies un prasības saistībā ar ES sankciju ievērošanu un naudas atmazgāšanu ir daudz stingrākas nekā vēl tikai 2015. gadā. Un tas nav tikai Latvijas fenomens.
Bankām ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās neatver norēķinu kontus darījumiem ar kādiem uzņēmumiem, kas iekļauti sankciju sarakstā. Turklāt svarīga ir visa produktu piegādes ķēde, ieskaitot transporta pakalpojumus. Tāpat bankām ir jāzina uzņēmuma, kurš vēlas atvērt kontu, sadarbības partneru patiesie labuma guvēji. Šīs banku prasības var patikt vai nepatikt, un vēl pirms dažiem gadiem tā varētu šķist neiedomājama rīcība, jo banku noslēpums bija svēta lieta, bet tāda ir šā brīža ģeopolitiskā situācija un starptautiskā prakse. Ja nu kāds trešo valstu uzņēmējs izvēlas slēpties aiz ārzonas, neatklājot patiesā labuma guvēju, tad mūsu uzņēmējam tagad ir pašam jāsaprot, ka tas nav labākais sadarbības partneris, neatkarīgi no banku prasībām. Turklāt savus ārzemju sadarbības partnerus, tostarp to, vai tie nav sankciju sarakstā, mūsu uzņēmēji var pārbaudīt ar Altum starpniecību.
Attiecībā uz personām, kas publiski sūkstās, ka bankas neatver kontus, jāņem vērā, ka mēs uzzinām tikai vienas puses versiju, jo bankām izteikties par konkrēta klienta gadījumu aizliedz likums. Līdz ar to pastāv iespēja, ka var izstāstīt tikai to un tikai tik daudz, cik konkrētā persona uzskata par vajadzīgu. Vai ir pateikta visa patiesība un atklātas visas nianses, sabiedrībai pārliecināties nav nekādu iespēju. Tajā pašā laikā jāuzsver: uzņēmumu apkalpošana ir viens no banku pamata biznesiem, tādējādi, visticamāk, bez nopietna iemesla tās no klienta atteikties nevēlas. Ja reiz tās atsaka sadarbību, tad tāpēc, ka uzskata risku par augstu.
Savukārt par to, ka citās valstīs bankas ir daudz pielaidīgākas, jāteic, ka katra banka īsteno savu risku pārvaldības politiku un pati izlemj, cik līdzekļu tam var atvēlēt. Turklāt jāņem vērā, ka katras valsts banku sektorā ir savs risku līmenis. Latvijā tas ir citāds nekā, piemēram, Vācijā. Tāpēc ir jautājums - ja Latvijas bankas atsaka konta atvēršanu, vai citu Eiropas Savienības valstu bankas ņems šādu klientu pretī atplestām rokām? Patiesā labuma guvēju identitāti prasa bankas visā Eiropas Savienībā (ES) , tāpat kā visām bankām ir saistoša ES noteikto sankciju ievērošana. Jā, sadarbības partneru izzināšana, noskaidrošana, kas ir patiesā labuma guvēji, vai netiek pārkāptas sankcijas, apgrūtina uzņēmēju dzīvi, taču tāda ir pašreizējā pasaules kārtība. Tas vienkārši ir jāpieņem, ka tā strādāt kā pirms desmit vai pat tikai pieciem gadiem vairs nebūs iespējams. Kā teiktu angļi: take it or leave it.
