Pasaulē

Vienpadsmitgadīgs holandietis atrisina eirozonas krīzi ar picas palīdzību

Jānis Rancāns, 04.04.2012

Jaunākais izdevums

Vienpadsmitgadīgs holandietis spējis pārspēt spožākos Eiropas ekonomikas prātus un nācis klajā ar eirozonas problēmu risinājumu, par savu iedvesmas avotu izmantojot picu.

Grieķijai vajadzētu atteikties no eiro, atjaunot drahmu un sodīt tos iedzīvotājus, kuri nevēlas pieņemt veco valūtu vai arī cenšas eiro izvest uz ārvalstīm, iesaka jaunais Jurre Hermans. Par savu risinājumu holandietis saņēmis starptautiskā ekonomikas konkursa Wolfson Economics Prize, kura mērķis ir atrast «labāko eirozonas sabrukuma plānu», rīkotāju atzinību.

«Es domāju, ka grieķu problēmas ir pārāk lielas un tās nepieciešams atrisināt,» telefona sarunā, kuru tulkoja viņa tēvs, J. Hermans sacīja Bloomberg. Viņaprāt Grieķijas krīze turpināsies, jo grieķiem joprojām ir pārāk daudz parādu.

Jaunā holandieša piedāvājumā, kas papildināts arī ar zīmējumu, kuru iztulkojis viņa tēvs, ieteikts, ka Grieķijai jāatsakās no eiro un jāpiespiež iedzīvotājus izmantot drahmas. Valsts valdība pēc tam izmantotu eiro, lai atmaksātu savus parādus. Savu ideju J. Hermans ilustrējis ar picas palīdzību.

«Ikviens Grieķijas kreditors iegūtu picas šķēli,» sava darba iesniegumā konkursam Wolfson Economics Prize raksta J. Hermans. Grieķi, kuri nevēlēsies veikt šādu piespiedu apmaiņu, vai mēģinās paslēpt vai izvest uz ārzemēm savus eiro krājumus, saņems sodu, kura apmērs divkārt pārsniegs summu, kuru tie mēģinājuši nobēdzināt. Pēc tam, kad Grieķija būs nomaksājusi savus parādus, valsts varēs atgriezties eirozonā.

Lai gan jaunā holandieša piedāvājums netika izvirzīts konkursa pieciem labākajiem darbiem, kuri tālāk cīnīsies par 200 tūkstošiem britu mārciņu (aptuveni 166 tūkstoši latu), kas tiek piešķirtas pirmās vietas ieguvējiem, tomēr viņa darbs guvis plašu ievērību.

Šā gada Wolfson Economics Prize konkursam tikuši iesniegti 425 darbi. «Diemžēl iespēja, ka kāda valsts pametīs eirozonu, nav izzudusi. Idejas, kas paustas šajos darbos ir nenovērtējams ieguldījums šo problēmu risināšanā,» sacīja konkursa organizētājs Saimons Vulfsons (Simon Wolfson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju picēriju tīkls Pica Lulū, sekojot uztura paradumu tendencēm Latvijā, radījuši speciālu picu vegāniem. Tās ir picas, kas nesatur dzīvnieku valsts izcelsmes produktus, tādējādi pilnībā atbilstot vegānisma pamatbūtībai. Picas vegāniem esot solis, lai turpinātu pilnveidot ēdienu piedāvājumu, atbilstoši kādas sabiedrības daļas prasībām.

Jaunā pica esot stratēģisks lēmums picērijas tālākā attīstībā, paplašinot piedāvājumu ar nišas produktiem.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore, komentē: «Pieaugot vegānisma dzīvesveida popularitātei Latvijā, nolēmām piedāvāt picu vegāniem, kas pilnībā atbilst viņu pamatprasībai – nesaturēt dzīvnieku valsts izcelsmes produktus, kā, piemēram, desu, olas, pienu, u.tml. Arī līdz šim esam produkcijas klāstu papildinājuši ar picām, ņemot vērā kādas sabiedrības daļas intereses – piemēram, uzsākām cept picas no pilngraudu miltiem.»

Picas vegāniem sastāvēs no tofu siera, picas mērces, kas pagatavota no zemesriekstu sviesta un rīsu etiķa, jūras kāposta, sezama sēkliņām un konservētiem ananasiem. Klientiem to būs iespējams pasūtīt uz jebkuru no picas pamatnēm – plāno, pilngaudu vai klasisko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Renārs Sproģis ar ģimeni Cēsīs Ruckas muižā izveidojis picēriju “Trattoria”.

Picērijas saimnieki norāda, ka tiek ceptas picas, kas autentiskas Itālijas Neopoles reģionam.

Šī ir viena no retajām Latvijā picērijām, kurā picas tiek ceptas, pilnībā ievērojot itāļu receptūru un metodes. Picas mīkla tiek gatavota no dabīgā ierauga, līdzīgi, kā agrāk latviešu ģimenēs cepa rupjmaizi. Speciāli Itālijā tika piemeklēta un atvesta uz Cēsīm picas krāsns, lai nodrošinātu vajadzīgo temperatūru un analogus cepšanas apstākļus. Šīs krāsns ražotāji ir ģimene, kas ar šo arodu nodarbojas vairāk nekā 150 gadus un vairākās paaudzēs. Arī visas picas sastāvdaļas tiek pasūtītas no Itālijas piegādātājiem, kas tās ražo atbilstoši picu specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar to, ka beidzas nomas līguma termiņš, kas noslēgts ar SIA Kolonāde par telpu īri Kolonādes kafejnīcas ēkā pie Brīvības pieminekļa, šodien ir restorāna Čili Pica-Kolonade pēdējā darba diena šajā ēkā, informēja SIA Čilija Pizza pārstāve Līga Glāzere.

Viņa arī norādīja, ka Čilija Pizza plāno piedalīties konkursā par tiesībām strādāt Kolonādes kafejnīcas ēkas telpās arī turpmāk, kā arī turpinās strādāt pie sava restorāna tīkla paplašināšanas.

Kā ziņots, kafejnīcas ēkā, kas atrodas līdzās Brīvības pieminekļa laukumam un kuras telpās patlaban darbojas picērija Čili pica, Rīgas pašvaldība plāno konkursa kārtībā piedāvāt iespēju atzītiem pavāriem izveidot plašai auditorijai pieejamu restorānu, kura ēdienkarte atbilstu Latvijas tradīcijām un kultūrai.

Db.lv jau rakstīja, ka Čili Picas vietā pie Laimas pulksteņa veidos latvisku restorānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKEA ir ne tikai plaši pazīstams mājokļa iekārtojuma risinājumu uzņēmums, bet ietver arī vienu no pasaulē lielākajām restorānu ķēdēm. Zviedrijas uzņēmums pircējiem reizē piedāvā gan iepirkšanās pieredzi veikalā, gan Zviedru restorāna un Zviedru bistro apmeklējumu.

Paplašinot darbību ēdināšanas jomā, uzņēmums Latvijā ievieš jaunumu – svaigi ceptas picas.

Uzņēmums, ievērojot vietējo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, paplašinot ēdienkarti un iekļaujot tajā arī picas, ieguldījis ap 90 tūkstošiem eiro. Atkarībā no pircēju atsauksmēm picu IKEA ēdienkartē paredzēts iekļaut arī Igaunijā un Lietuvā.

“Ēdināšana ir svarīga IKEA darbības daļa, kas uzlabo pircēju pieredzi un palielina apmeklētāju plūsmu. Veikalos, kuru platība mērāma desmitos tūkstošu kvadrātmetru, vēlamies visai ģimenei nodrošināt ērtības, piedāvājot iespēju nobaudīt brokastis, pusdienas vai vakariņas Zviedru restorānā vai ātri un ērti iegādāties karstas vai aukstas uzkodas Zviedru bistro. Un no piektdienas, 6. oktobra, IKEA veikalā piedāvāsim arī svaigi ceptas picas,” stāsta IKEA ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta (11:49) - Tusks: Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas plānu

LETA--DPA/AFP/RTTNEWS, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Picu darbnīcu tīkls izplešas

Dienas Bizness, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban darbojas sešas «Picu darbnīcas» – īpašnieka baušķenieka Renāra Roņa hobijs piecu gadu laikā pārvērties nopietnā uzņēmumā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jaunāko, sesto picēriju 21. maijā atklāja Rīgā, Ģertrūdes ielā. R. Ronis atzīst, ka tagad jāsakārto uzņēmuma iekšējā struktūra, pēc tam atvēršot vēl vismaz divas «Picu darbnīcas».

«Picu cepšana savulaik man bija hobijs. Receptes izstrādāju pats, taisīju, kā pašam tīk,» stāsta R. Ronis. Uzņēmējs mācījies Bauskas 1. vidusskolā, ieguvis baņķiera izglītību un maģistra grādu sociālajās zinībās. Pirms uzņēmuma atvēršanas strādājis ar analītisko informāciju Latvijas Bankā. 2009. gadā radusies vēlēšanās atpūsties no visa ierastā un savu hobiju pārvērst uzņēmējdarbībā.

«Pats strādāju, apkalpoju klientus un guvu pozitīvas emocijas. Panākumus nodrošināja tas, ka piedāvāju labu produktu, par ko pats atbildu,» saka R. Ronis. Pirmā ēstuve izveidota Jelgavā, otrā – Rīgā, trešā – Bauskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO,VIDEO: Vīnkalnu veiksme slēpjas detaļās

Monta Glumane, 04.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bizness ir veiksmīgs, jo mēs un darbinieki esam iedziļinājušies detaļās, domā "Vīnkalni" Pils mājas saimnieki Evija un Artis Žentiņi.

Ģimene pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbošanās gan piemājas saimniecībā "Vīnkalni", gan izbraukumos plāno atvērt picēriju Rīgā.

Aizvadītā gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš Žentiņi sāka cept picas un brīvdabas picērijā "Vīnkalnos", Beverīnas novadā, piedāvā tās meistarklašu veidā, sākot no skolēnu grupām līdz pat premjerministriem, taču mīlestība uz Itāliju aizsākās jau 1993. gadā.

Ģimene aizbrauca uz Itāliju, jo Vīnkalnu Pils Mājas saimniekam Artim Žentiņam tur noritēja BMX sacensības. Katru reizi, kad Žentiņi apceļoja Eiropu, piedaloties sacensībās, viņi devās arī uz Itāliju, tur ciemojās pie ģimenes draugiem, kuri viņus iepazīstināja ar Itālijas kultūru. Viņiem bija iespēja redzēt Itāliju no sētas puses, nevis kā tūristiem, kuri brauc un nakšņo viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Picas arhitektūra ēdāja ziņā

Kristīne Stepiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš vasaras Z. A. Meierovica bulvārī, Rīgā, mājo picērija Mozzo Pizza, kura piedāvā atšķirīgu apkalpošanas koncepciju; par franšīzes iegādi interesējas Dienvidkorejā.

Picērijā katrs apmeklētājs var ļauties iedvesmai un meistarot picu pats, eksperimentējot ar dažādām sastāvdaļām, turklāt pie kārotās maltītes tikt var ātri, jo picas cepšanas laiks ir īsāks nekā citās ēstuvēs.

Mozzo Pizza īpašnieks Edijs Masaļskis ēdināšanas biznesā nav iesācējs, trīs gadus viņš ir vadījis picēriju Bandito Pizza Tukumā, bet četrus gadus pārvaldījis trīs ātrās ēdināšanas restorānus Subway Rīgā. «Tukumā tirgus bija salīdzinoši neliels, turklāt arvien vairāk tukumnieku pārcēlās strādāt uz Rīgu un pilsēta pārvērtās par sava veida guļamvagonu, tāpēc picērijas attīstībai neredzēju potenciālu. Arī pašam kļuva neinteresanti strādāt vietā, kurai nesaskatīju izaugsmes iespējas,» savu pirmo uzņēmējdarbības pieredzi raksturo E. Masaļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Lelde Petrāne, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Pica Rīga līdzīpašniece Eva Broda – Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Neskatoties uz to, ka ēdināšanas jomā iepriekš nekad nebiju strādājusi, es vienmēr esmu zinājusi, ko vēlos sagaidīt no laba restorāna - zinošu un prasmīgu personālu, sezonālu ēdienkarti, mājīgu atmosfēru, pārdomātu dzērienu karti un dažādus sīkumus, kas spēj mani pārsteigt un justies īpašai.

-Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka ne tikai Rīgā, bet arī mazpilsētās ir atvērti daudz un dažādi restorāni, kafejnīcas un bāri. Prieks, ka īpašnieki īpaši piedomā pie interjera dizaina un ēdienkartes. Brīvdienās bieži kopā ar vīru aizbraucam pusdienās uz restorāniem, kas atrodas Kuldīgā, Cēsīs vai Tērvetē. Mūsu ikdienu krāsaināku padara dažādas gastronomiskās performances, piemēram, Gundegas Skudriņas rīkotie vakariņu cikli Gadalaiki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SIA Later Ltd (picēriju tīkls Pica Lulū) direktori Sandru Gorbunovu

Lelde Petrāne, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Later LTD direktore Sandra Gorbunova. Pica Lulū ir 100% Latvijas uzņēmums. Tas ir spējis pārdzīvot dažādus laikus un dzīves ciklus 22 gadu garumā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani interesē sarežģītas nozares ar dažādiem mainīgiem procesiem un iespēju nemitīgi pilnveidot un uzlabot. Ražošana un sabiedriskā ēdināšana ir vienas no sarežģītākām nozarēm, kurās darboties. Šīs abas nozares un lauksaimniecība ir valsts mugurkauls. Un tas, kādi cilvēki tajās strādā, liecina par to, kāds ir šis mugurkauls: stingrs un taisns vai šķībs un viegli kustināms. Ja man ir izvēle, es labāk izvēlos smagu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Pica Lulū zīmola picas

Žanete Hāka, 08.05.2015

Mīkla picu pamatnēm tiek izgatavota picērijā uz vietas – tiek iejaukts raugs, pievienots ūdens, milti un viss samaisīts kopā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā tiek gatavotas zīmola Pica Lulū picas!

Kompānija ir dibināta 1994. gadā un patlaban picas tiek gatavotas 10 Pica Lulū struktūrvienībās. Pagājušajā gadā atvērta viena picērija – tirdzniecības centrā Jugla un renovēta vēl viena no vecākajām picērijām uz Jūrmalas šosejas. «Kopumā gan uz attīstību Latvijas tirgū skatāmies mēreni, jo tirgus ir ierobežots, tādēļ šeit nemēģinām strauji skriet uz priekšu, jo mums ir svarīgi nesamazināt produkcijas kvalitāti. Līdz ar to mūsu nākamie attīstības soļi vairāk ir vērsti uz ārzemēm,» stāsta SIA Later LTD Klientu servisa vadītājs Lauris Kokins.

Viņš skaidro, ka kompānija skatās uz iespējām Baltijā un citās Eiropas valstīs. «Pagaidām esam tikai Latvijā, bet strādājam, lai izietu ārpus tās,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: dziļi jāieelpo un jāpārvar krīze

Jānis Rancāns, 26.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko krīzi Eiropas Savienība var pārvarēt un kļūt stiprāka tikai tad, ja tās dalībvalstis apņēmīgi īsteno sāpīgas reformas un ievēro atbildīgu budžeta politiku, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mums ir dziļi jāieelpo, lai pārvarētu krīzi. Mums nepieciešams spert tādus soļus, kas ļaus Eiropai iziet no krīzes stiprākai nekā pirms tam,» A. Merkeles sacīto citē aģentūra Reuters. «Finanšu tirgos nav pārliecības, ka atsevišķas eirozonas valstis spēs atmaksāt savus parādus. Pasaule jautā, cik konkurētspējīgas ir eirozonas valstis,» uzrunājot Vācijas nozaru federācijas forumu, sacīja kanclere.

A. Merkele norādīja, ka Vācija nav vientuļa sala, bet gan valsts, kuras 60% eksporta iet uz ES valstīm. «Mēs nevaram izvairīties no Eiropas un globālās ekonomikas notikumiem,» uzsvēra Vācijas kanclere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija aizņemoties spējusi nopelnīt

Jānis Šķupelis, 12.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pirmo reizi eirozonas pastāvēšanas vēsturē, izsolot valdības parādzīmes sākotnējā tirgū, Vācijas sešu mēnešu parādzīmju vidējais ienesīgums bija negatīvs. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Vācija aizņemoties spēj pat pelnīt.

Šajā gadījumā tas nozīmē to, ka investors, lai pēc sešiem mēnešiem dabūtu atpakaļ 100 eiro, Vācijai samaksāja 100,00616 eiro. Situācija ir ļoti neierasta, jo tas, kas aizņēmās, var nopelnīt un šajā gadījumā Vācijas obligāciju pircēji valstij «saziedojuši» aptuveni 240 tūkst. eiro (obligācijas Vācijai izdevās pārdot 3,9 miljardu eiro apmērā). Savukārt naudas aizdevēji drīzāk maksā par likviditātes nolikšanu drošā vietiņā (Vācijas obligācijās) – gluži kā par seifa izmantošanas pakalpojumu.

Eksperti skaidro, ka šonedēļ pieredzētās negatīvās Vācijas aizņemšanās likmes ir vairāku apstākļu sakritības, tai skaitā mērķtiecīgas naudas drukāšanas, rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā atklāta picērija Pizza Hut, trešdien informēja Kentucky Fried Chicken un Pizza Hut reģionālais vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Zandersons.

Picērijas izveidē ieguldīti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

K. Zandersons uzsvēra, ka, atverot Kentucky Fried Chicken, franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs Arnars Sigurdsons sacīja, ka kopējais investīciju apmērs plānots miljons eiro. Kentucky Fried Chicken pirmā restorāna izveidē ieguldīti 250 tūkstoši eiro un arī Pizza Hut izveidē – tikpat, tādēļ pagaidām rezervē paliek pusmiljons eiro. Nākotnē paredzēts turpināt restorānu attīstību, taču sīkāku informāciju K. Zandersons neizpauda.

Pizza Hut galvenā iezīme ir picas, kas gatavotas pēc amerikāņu tradīcijām un ceptas īpašā pannā. Ņemot vērā franšīzes kompānijas nosacījumus, saldētā mīkla picas pamatnei tiek vesta no Francijas, savukārt dārzeņi – no Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo picēriju Picas meistars Kristaps Berķis atvēra Ogrē, otro – Rīgā, Pārdaugavā, bet šovasar nolēma iesoļot galvaspilsētas centrā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem Kristapam viņa toreizējā darba vietā tika piedāvāts paaugstinājums amatā, taču tam trūka nepieciešamo valodas zināšanu, tāpēc viņš nolēma tās padziļināt ārzemēs.

«Braucu nevis uz Angliju vai Ameriku, kur dodas lielākā daļa, lai labi nopelnītu, bet gan uz Kipru, lai mācītos valodu un veltītu laiku sev,» saka Kristaps. Kiprā viņš pavadīja pusgadu – ne daudz, ne maz, bet gan tieši tik ilgu laiku, lai pārdomātu dzīvi, saprastu, kas pašam ir lielākās dzīves vērtības.

«Daždien uzmācās skumjas, ka esmu projām un nevienam neesmu vajadzīgs, taču tā bija laba iespēja pārdomāt dzīvi. Šī pieredze deva spēku uzņemties risku un nebaidīties,» saka Kristaps. Kiprā viņš strādāja vairākos ēdināšanas uzņēmumos – gan ķīniešu, gan franču, gan persiešu. Vienā no tiem piedāvāja arī picas, bet šī ēdiena gatavošanu viņš apguva, atgriežoties mājās – gan klejojot internetā, gan diskutējot ar draugiem un paziņām, gan pašam eksperimentējot virtuvē. Viņa tēvs ilgus gadus strādājis par pavāru, tāpēc Kristaps domā, ka ēst gatavošanas prasme viņam ir iedzimta un pica ir tikai viens no ēdieniem, kas labi padodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Anekdote: Picas pasūtīšana nākotnē

Stāsta: Sandra Gorbunova, SIA Later LTD (Pica Lulū) direktore, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Picas pasūtīšana nākotnē:

Operators: Labvakar, Pica Net

Klients: Labvakar, es gribu pasūtīt picu.

О: Vai jūs varētu nosaukt savu nacionālo identifikācijas kodu?

K: Jā, protams, 6102-1993-8456-54632107.

О: Pateicos Jums, Bērziņa kungs. Jūsu mājas adrese Kroņu iela 5, dz. 86, tālruņa numurs ir 254942366. Vai pareizi? Jūsu darba tālrunis kompānijā Provans ir 657452302, mobilā tālruņa numurs ir 292662566.

K: No kurienes jums ir visa šī informācija?

О: Mēs esam pieslēgti pie lielās centrālās sistēmas.

K: Ak, nu, protams. Es gribētu pasūtīt divas picas - vienu ar sieru un vienu ar šķiņķi.

О: Man liekas, ka tā nav labākā izvēle.

K: Kā lūdzu?

О: Jūsu medicīnas kartiņā ir norādīts, ka jums ir hipertonija un pārāk liels holesterīna līmenis. Turklāt saskaņā ar jūsu apdrošināšanas noteikumiem, jums nav tiesību lietot produktus, kas ir kaitīgi veselībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Maltā rod ideju ceptuvei Grīziņkalnā

Monta Šķupele, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Grīziņkalnā durvis vērusi ceptuve "ČAU", kas piedāvā gan picas, gan vrapus un citus gardumus.

"Sāksim ar to, ka "ČAU" nav īsti picērija, bet gan vairāk kā ceptuve, jeb kā mums patīk teikt - "cepene", kur ir apvienoti vārdi ceptuve un kafene," stāsta ceptuves "ČAU" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis.

Ideja par šādu vietu radās pirms gada ziemā, kad K.Alksnis ar "ČAU" īpašnieku un pavāru Kristapu Reimani strādāja Maltā. "Sākumā spriedām, ka vajadzīga profesionāli aprīkota virtuve, kur abi mēs darbotos, lai sagatavotos izbraukuma pasākumiem. Tā kā atnāca pandēmija, tad sapratām, ka šādi pasākumi kādu laiku vairs nebūs, tāpēc mainījām konceptu un tas kļuva daudz atvērtāks," komentē K.Alksnis. Kopumā ceptuves izveidošanā līdz šim ieguldīti 10 - 15 000 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top?: Pica Rīga vistas filejas pica

Dienas Bizness, 16.02.2018

Vistas filejas picas sastāvdaļas ir karija mērce, pizzarella, picas sieru mikss, šampinjoni, sīpoli, marinēta kukurūza, konservēti ananāsi, spināti, marinēta grilēta paprika, vistas fileja.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Picas Tukuma gaumē

Inita Šteinberga, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās Tukuma picērijas saimnieks - tā par sevi var teikt Kaspars Liepa. Viņš sadūšojās krīzes laikā mazpilsētā atvērt vēl vienu ēstuvi pēc ārzemēs noskatīta parauga.

Kaspars stāsta, ka 2001. gadā devies kā brīvprātīgais strādāt uz Zviedriju. Jauniešu populārākais ēdiens tur ir pica. Ar kādas picērijas saimniekiem viņš bija pat iedraudzējies, iepazinis viņu darbu un nodomājis, ka picu cepšana būtu jauka nodarbe. Pēc atgriešanās Latvijā picu ideja atkāpusies, bijuši citi darbi. Taču 2008. gadā, krīzes laikā, šie darbi apsīkuši. Kā par labu iespēju Kaspars atcerējies picu cepšanu. Viss sācies ar nelielas telpas nomu pilsētas centrā, un toreiz viņš izlēma cept picas tikai līdznešanai. Jau pirmajā dienā atnācis tik daudz ļaužu, ka bijis skaidrs - šī biznesa ideja ir īstā. Jau pēc gada ienākumi ļāvuši viņam paplašināt telpas, kuras tieši tobrīd atbrīvojās blakus ceptuvītei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par eiro «sabrukšanu» un kā no tās pasargāties

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 13.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Soross: Vācijai jāpamet eirozona vai arī jākļūst par tās līderi

Jānis Rancāns, 10.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijai nepieciešams pieņemt lēmumu par eirozonas vadīšanu, veicinot ekonomikas izaugsmi un veidojot fiskālo savienību, vai arī jāpamet Eiropas monetārā savienība, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Intervijā laikrakstam Financial Times Dž. Soross norādīja, ka Vācijai nepieciešams dalīties Eiropas liktenī – riskējot kopā ar to izpeldēt vai arī noslīkt. «Tas pilnībā ir atkarīgs no Vācijas attieksmes – ja viņi uzstāj uz taupības politiku un no tās neatsakās, tad patiesībā tas [Vācijas aiziešana no eirozonas] pat būtu labāk,» klāstīja Dž. Soross.

Miljardieris uzsvēra, ka, ja savienības biedri nespēj sadzīvot kopā, tad labāk ir, ja katrs iet savus ceļus. «Vācijas izstāšanās būtu graujošs, bet kontrolējams un vienreizējs notikums, pretēji haotiskam, ieilgušam domino efektam, kad viena pēc otras parādu pārņemtas valstis spiestas pamest eirozonu,» sacīja ASV miljardieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija līdz šim Eiropas Stabilitātes mehānismā iemaksājusi 88,48 miljonus eiro

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru