Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Pašmāju picēriju tīkla Pica Lulū īpašnieces SIA Later LTD pērnā gada apgrozījums pieaudzis par vairāk nekā 600 tūkstošiem eiro jeb 13%, sasniedzot 5,26 miljonus eiro. Tas ir vismaz pēdējos piecos gados labākais finanšu rādītājs, informē uzņēmumā.

Šogad plānots turpināt izaugsmi un palielināt apgrozījumu līdz 5,63 miljoniem eiro.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore, komentē: «Saskaņā ar mūsu uzņēmuma stratēģiju pērnais gads bija vairāk starptautiskās pieredzes un zināšanu uzkrāšanas gads, ņemot vērā mūsu nākotnes plānus par franšīzes atvēršanu ārpus Latvijas. Pica Lulū vienmēr ir svarīgi sekot starptautiskām tendencēm un labāko uzņēmumu piemēram ārpus Latvijas. Taču tikpat nozīmīgi ir saglabāt latvisko identitāti, sadarbību ar Latvijas ražotājiem un audzētājiem.»

Viens no faktoriem, kas ļauj uzņēmumam sasniegt arvien labākus rezultātus, esot picu piegāžu tīkla attīstīšana Latvijā. Pirms pusotra gada ieguldītās investīcijas izejvielu ražotnē sniegušas rezultātu un ļauj uzņēmumam nodrošināt daudz lielāku pagatavošanas kapacitāti un izpildīt daudz vairāk klientu pieprasījumu īsā laika termiņā.

Latvijā sabiedriskās ēdināšanas sektorā joprojām ir grūti atrast darbiniekus, saka picēriju tīkla Pica Lulū īpašnieka Later LTD direktore Sandra Gorbunova.

«Piesaistīt darbiniekus mūsu sektorā ir problēma. Mēs ar to ne vienmēr spīdoši tiekam galā, bet risinām šo jautājumu. Vienmēr daļas darbinieku trūkst, bet tas nav kritisks darbinieku skaita trūkums ražošanai vai pakalpojuma nodrošināšanai. (..) Nav iespējas dabūt papildu darbiniekus, lai varētu vairāk attīstīties. Tā varētu būt problēma nākotnē,» sacīja Gorbunova, piebilstot, ka darbinieku piesaiste ir būtiska problēma tieši Rīgā.

Viņa arī pastāstīja, ka uzņēmums pārsvarā nodarbina jauniešus, taču darba tirgū viņu skaits samazinās, jo daudzi brauc vai nu mācīties, vai arī dzīvot uz ārzemēm.

Pašmāju picēriju tīkla Pica Lulū īpašnieks SIA Later LTD nolēmis uzsākt darbību ārvalstīs, nākotnē attīstot picēriju franšīzes tīklu, informēja uzņēmumā.

Kā perspektīvākās vietas franšīzēm uzņēmums min Eiropas un Skandināvijas valstis. Šogad franšīzes koncepta attīstīšanā un ārvalstu izpētē jau ir ieguldīti jau 65 000 eiro. Uzņēmums ir izvirzījis šo kā vienu no prioritārajiem uzdevumiem nākamgad.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore, komentē: «Ideja par darbības paplašināšanos ārpus Latvijas radusies jau pirms vairākiem gadiem, bet intensīvi sagatavošanās darbus uzsākām šogad. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie franšīzes koncepta izstrādes.»

Franšīzes esot labs veids, kā salīdzinoši strauji paplašināt tīklu, neieguldot liela apjoma finansiālos līdzekļus no mātes uzņēmuma puses: «Pica Lulū kā franšīzes devējs pārdod gatavu un ilgtermiņā pārbaudītu sistēmu, kura veiksmīgi darbojas tirgū ar labiem finanšu un peļņas rādītājiem, tāpēc kā franšīzes devējs uz ārvalstu tirgiem ejam ne tikai kā Latvijas uzņēmums, bet arī kā uzņēmums ar profesionālu komandu, skaidri definētiem procesiem, ar peļņas garantijām franšīzes ņēmējam un tam visam klāt ar labu garšu un kvalitāti un skaidru vīzīju par zīmola attīstību.»

Godātā redakcija, vēlos pievērst jūsu uzmanību kādam svarīgam iemeslam mūsu kopīgajām ķezām. Proti, lozungiem. Ņemšanās ap partiju programmām, valdības deklarācijām un sirdsdziļu attiecību smeldzes izliešanu no Saeimas tribīnes ir par maz. Labi, bet maz.

Jāizpurina un jāatjauno ne tikai politikas saturs, personāži un ideoloģijas, jārevidē arī lozungu saimniecība. Protams, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un pielāgojot pārbaudītas vērtības mūsdienu sabiedriski politiskajai caurejai situācijai. Daļa vienkārši jātulko, daļa jāmodificē, un būs pa kādam vecam labam aizmirstam, kuri vienkārši jāceļ atkal saulītē.

Tā mana studenta jaunība Rīgas centrā ilgus gadus bija neona uguņu apstarota, kas no Padomju bulvāra nama jumta vienkārši un gaumīgi postulēje «SLAVA PSKP». Savukārt Ganību dambi šķērsojošo tiltu malas rotāja filosofiskais «Trešais – piecgades izšķirošais gads», ko nomainīja paša Ļeoņidiļjiča prātula «Ekonomikai jābūt ekonomiskai».

Likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas saskaņošanas gaitā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) bija gan psiholoģisks, gan morāls, gan puspolitisks spiediens, intervijā aģentūrai LETA atzina komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norādīja, ka paveikto darbu ar «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izstrādi piecu baļļu sistēmā vērtētu ar četri. «Piecu baļļu vērtēšanas sistēmā es likšu četri. Viss ir normāli,» sacīja Putniņš, piebilstot, ka neliktu pieci, jo tas ir tā, kā tajā anekdotē, kur profesors studentam saka: «Uz pieci es pats nezinu!».

Putniņš norādīja, ka šādas kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izveide ir diezgan unikāla lieta, jo, cik zināms, šādā veidā Eiropas Savienībā neviena banka iepriekš nav likvidēta, jo banka ir labā finansiālā stāvoklī. «Līdz ar to nācās salikt kopā piespiedu likvidācijas normas ar pašlikvidāciju un vienlaikus ar uzraudzību. To visu noteikti varēja izdarīt ātrāk, bet ir jārēķinās, ka tas gāja arī caur politikas dzirnām, sākot ar Ministru kabinetu un beidzot ar Saeimu, bet līdz rezultātam mums nonākt izdevās, un es domāju, ka ir ļoti labi - darbs paveikts un pieredze iegūta. Metodoloģija ir saskaņota, un tālāk var pāriet pie tās ieviešanas,» viņš sacīja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AAS CBL Life un AS CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. «Manis pārstāvētie uzņēmumi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu ilgtermiņa uzkrājumu jomā. Mēs zinām, ka katram mērķim ir sava cena un mēs piedāvājam klientiem instrumentus, lai viņi varētu paši sakrāt vajadzīgos līdzekļus un piepildīt savus sapņus, kā arī nodrošināt savu labklājību vecumdienās,» viņa skaidro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad studēju universitātē, atļāvos tikai sapņot par darbu bankā, bet nedaudz vēlāk, ģimenes iedrošināta, izlēmu izmēģināt savus spēkus, lai saprastu, vai darbs finanšu jomā, ar klientiem ir tiešām tik aizraujošs kā biju iedomājusies. Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi un vēl joprojām esmu sajūsmā par savu izvēli – dinamiskā ikdiena, vienmēr jauni, izaicinoši projekti un situācijas, apziņa, ka ar mūsu pakalpojumu padarām labāku daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienu – tās ir lietas, kas mani motivē un sagādā neticamu gandarījumu.

Eiropas bizness G-20 samitu sagaida ar žēlabām par sliktajām investīciju iespējām; biznesa pārpirkšana Ķīnā tiešām ir sabremzējusies

Pirms šodien Handžou pilsētā notiekošā G-20 valstu samita Eiropas Savienības (ES) Tirdzniecības kamera Ķīnā publicēja gadskārtējo pārskatu par situāciju Ķīnas tirgū. Tā vispārējais tonis ir diezgan žēlabains, un iemesls tam ir apsolīto ekonomisko reformu sabremzēšanās un nevienlīdzīgās investīciju pozīcijas.

Aprakstoši vērtējot, Ķīnas attieksme pret investīcijām ir kā anekdotē par uzņēmēju tēvu, kuram dēlēns jautā, cik ir divi reiz divi. Tēvs atbildi sāk ar precizējošu pretjautājumu – dēls, vai mēs pērkam vai pārdodam? Tā arī ES Tirdzniecības kameras vērtējumā investīciju attiecībās starp Ķīnu un Eiropu trūkst vienlīdzīguma, jo Ķīnas investori Eiropā strauji audzē savus portfeļus un tam nav nekādu ierobežojumu, kamēr eiropieši Ķīnā turpina atdurties pret ierobežojumiem plašā spektrā.

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Autobrava (FIAT, Alfa Romeo, JEEP, Hyundai, Isuzu, Suzuki, SsangYong un Seat autorizētais pārstāvis Latvijā) direktors Andris Sivickis. «Esam viens no jaunākajiem auto nozares uzņēmumiem Latvijā un 2015.gada oktobrī svinējām savu piecu gadu jubileju. Manā vadībā katru jaunu gadu attiecībā pret iepriekšējo noslēdzam ar vairāk nekā 40% vispārējā apgrozījuma apjomu pieaugumu. Esam komanda un savu rezultātu sasniedzam kopā,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

– Esmu kopā ar motorizēto tehniku no 14 gadu vecuma, kad sāku aizrauties ar kartingu. Nozares izvēle jau bija skaidra tajā mirklī. Un man vienmēr ir patikuši izaicinājumi un atrašanās ārpus komforta zonas. Uzsākot savas gaitas SIA Autobrava, pieņēmu dzīves izaicinājumu. Savukārt, par izaicinājuma dinamiku esmu atbildīgs pats un droši varu apgalvot, ka dinamikas netrūkst!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu ražotnes rūpnīcas direktors Sergejs Strogonovs. Ādažos kartupeļu čipsus ražo no 1972. gada. Šobrīd uzņēmumā strādā 119 cilvēki. Gadā tiek saražotas vairāk nekā 4000 tonnas sāļo kartupeļu uzkodu.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pateicoties iepriekšējā vadītāja Valda Blūma mestam izaicinājumam - no maza, lokāla ražotāja izveidot spēcīgu, ambiciozu ražotni, kas nodrošina Eiropas tirgū pieprasīto produktu un kvalitāti.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ārija Avota, interjera un delikatešu centra mc2 direktore.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man ļoti patīk darbs, kur var radoši izpausties, radīt, pārveidot, realizēt savas idejas, kur vienmēr ir, ko attīstīt, un to darīt lielos mērogos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka klienti kļūst arvien zinošāki, meklē kvalitatīvas preces, pārzina zīmolus un jaunākās tendences un arvien laicīgāk plāno savus pirkumus.

Es domāju, ka mēs dzīvotu labāk, ja slēdzot darījumus vairāk domātu par sadarbību un kopējo rezultātu.

Sarunā kāda salona saimniece atzina, ka mūsdienās pircējs kopā ar produktu pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas aiz tā visa stāv. Ir svarīgas detaļas, komunikācija un paša saimnieka iesaistīšanās. Tas ir kas vairāk par mārketingu un uzņēmuma sabiedrisko attiecību komandu.

Varētu domāt, ka pārdot attieksmi ir vienkārši, jo nav nepieciešami lieli ieguldījumi, taču tas ir maldinošs apgalvojums. Attieksmei ir augsta cena, tā dārgi izmaksā abām darījuma pusēm. Nepietiek vienreiz noformulēt savu nostāju un izkliegt to sociālajos tīklos. Gaidītais efekts, proti, ka klients par to nobalsos ar savu maciņu, nenāks. Attieksmi var pārdot, ja tā sakņojas dzīvesveidā un pārējie pārdošanas triki ir kā skaists un elegants iesaiņojums. Labi strādājošs piemērs, kā tiek pārdota attieksme pret dzīvi, ir bijušā Liepājas viesnīcu Fontaine Hotel īpašnieka Stīna Lorensa darbošanās Liepājā. Huligāns un bijušais pašvaldības deputāts tagad pievērsies mūziķa karjeras attīstīšanai Amerikā. Viņš no rīta savā viesnīcā varēja puskails doties uz baseinu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Kādā anekdotē pasniedzējs jautā studentiem: Kas vispirms ir nepieciešams, lai nodibinātu uzņēmumu? Topošie juristi atbild, ka sabiedrības dibināšanas līgums. Savukārt topošie uzņēmēji – ka kapitāls. Taisnība, protams, ir abiem, taču joks ilustrē sen zināmu patiesību – domājot par tirgus apgūšanu un peļņu, tiesisko attiecību pienācīga noformēšana tiek atstāta otrajā plānā.

Gan pētījumi, gan novērojumi praksē vairāku gadu garumā attiecībā uz līgumu slēgšanas paradumiem apliecina, ka ļoti bieži puses darījumos līgumus noformē pavirši (tos pat nelasa) vai ka līgums sastāv vien no dažām rindiņām teksta e-pastā. Šajā publikācijā vairāk par līgumu slēgšanas nozīmi, kas īpaši aktuāli varētu būt jaunuzņēmumiem, kas sadarbojas ar partneriem ārvalstīs.

Latvijas un citu valstu tiesībās pazīstamais līgumu brīvības princips paredz, ka puses civiltiesībās bauda būtisku brīvību līgumu slēgšanā. Vispārinot – puses brīvi var izvēlēties līguma partneri, līguma priekšmetu (preces, pakalpojumi u.c.), līguma formu, kā arī brīvi vienoties par citiem līguma noteikumiem attiecībā uz apmaksu, kvalitāti, piegādi u.c. Šī brīvība nozīmē arī to, ka līgums nav obligāti jāslēdz rakstveida formā, jāparaksta uz papīra un uz tā jābūt zīmoga nospiedumam. Tāpēc izpratne par līgumu kā par pušu parakstītu izdrukātu dokumentu ir ļoti šaura un novecojusi. Līgumu ir iespējams noslēgt gan mutiski, gan arī, piemēram, ar e-pasta vēstuļu apmaiņu.

Šovasar picēriju tīkls Pica Lulū atklāja vasaras terasi HonoLulū t/c Jugla, kurā picas tiek ceptas āra krāsnī. Terasē ieguldītās investīcijas veido 40 000 eiro.

Tas plānots kā ilgtermiņa projekts.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore, komentē: «Tā kā mums vienmēr ir patikusi festivālu gaisotne un jau četrus gadus esam piedalījušies festivālā Positivus, nolēmām ar jaunu konceptu festivāla sajūtu ienest arī Juglas picērijā. HonoLulū terases ideja izlolota un radīta Pica Lulū birojā ideju laboratorijā, kur kā pamatu ņēmām pašu terases izvietojumu - skats uz Juglas ezeru, vēja sajūta un vieta, kur atpūsties, nedodoties uz pilsētas centru vai populārām atpūtas vietām.»

SIA Later LTD ir picēriju tīkla Pica Lulū izveidotājs un franšīzes turētājs. Latvijā zem Pica Lulū nosaukuma darbojas 8 picērijas Rīgā un Pierīgā.

Pašmāju picēriju tīkls Pica Lulū, sekojot uztura paradumu tendencēm Latvijā, radījuši speciālu picu vegāniem. Tās ir picas, kas nesatur dzīvnieku valsts izcelsmes produktus, tādējādi pilnībā atbilstot vegānisma pamatbūtībai. Picas vegāniem esot solis, lai turpinātu pilnveidot ēdienu piedāvājumu, atbilstoši kādas sabiedrības daļas prasībām.

Jaunā pica esot stratēģisks lēmums picērijas tālākā attīstībā, paplašinot piedāvājumu ar nišas produktiem.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore, komentē: «Pieaugot vegānisma dzīvesveida popularitātei Latvijā, nolēmām piedāvāt picu vegāniem, kas pilnībā atbilst viņu pamatprasībai – nesaturēt dzīvnieku valsts izcelsmes produktus, kā, piemēram, desu, olas, pienu, u.tml. Arī līdz šim esam produkcijas klāstu papildinājuši ar picām, ņemot vērā kādas sabiedrības daļas intereses – piemēram, uzsākām cept picas no pilngraudu miltiem.»

Picas vegāniem sastāvēs no tofu siera, picas mērces, kas pagatavota no zemesriekstu sviesta un rīsu etiķa, jūras kāposta, sezama sēkliņām un konservētiem ananasiem. Klientiem to būs iespējams pasūtīt uz jebkuru no picas pamatnēm – plāno, pilngaudu vai klasisko.

Par godu pasaulē populārās spēles Pokemon Go ienākšanai Latvijā, picēriju tīkls Pica Lulū paplašinājis ēdienkarti ar jaunu Pokemon Go picu, kas veltīta populārās spēles tēmai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ņemot vērā spēles popularitātes pieaugumu Latvijā, Pica Lulū prognozē pietiekami lielu pieprasījumu picai.

Jaunās picas Pokemon Go sastāvdaļas būs picas mērce, siers, mozzarella siers un melnās olīvas. Būs pieejama gan lielā, gan mazā pica.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore: «Pokemon Go spēle tikko sākusi darboties Latvijā. Ņemot vērā, ka daļa mūsu klientu ir azartiski un jaunu piedzīvojumu kāri, tad nolēmām mest izaicinājumu pokemonu ažiotāžai pasaulē un ļaut, lai arī mūsu picērijās dzīvo pokemoni, ko varēs arī notiesāt.»