Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.
Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.
Jārīkojas kopīgi
"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.
"Runājot par esošajiem līgumiem, situācija joprojām ir satraucoša, īpaši tajos projektos, kur nepieciešami lieli metāla apjomi, kam cenas šobrīd būtiski pieaugušas. Taču arī šajos projektos ir iespējami risinājumi, ko paredz arī Publisko iepirkumu likums. Proti, pasūtītāji var ņemt vērā pašreizējo neparedzēto situāciju tirgū un pārskatīt līgumcenas. Tomēr problēma ir tajā, ka valsts pārvalde patlaban kopumā ir, mūsuprāt, rīcībnespējīga – baidās izdarīt grozījumus noslēgtajos līgumos, jo pēdējo gadu laikā izveidotā uzraugošā politika ir tik stingra, ka teju ikviens uzraugs uz publiskajiem pasūtījumiem skatās ar aizdomām, tiklīdz tiek domāts par kādiem grozījumiem noslēgtajos līgumos. Tādēļ ir sajūta, ka publiskie pasūtītāji neveiks nekādas izmaiņas, kamēr nesaņems no Finanšu ministrijas apstiprinātas vadlīnijas, lai gan mehānisms jau šobrīd ir pietiekami skaidrs," Dienai pauda LBP vadītājs Gints Miķelsons.
Viņš atgādināja, ka jau pandēmijas laikā būvuzņēmumi uz saviem pleciem uzņēma cenu pieaugumu, kas attiecīgi ietekmēja uzņēmumu ienākumus, kas 2020. gadā bija tuvu nullei, atsevišķos gadījumos pat zaudējumi, un, visticamāk, arī 2021. gadā situācija bija līdzīga, ja ne sliktāka. Tomēr uzņēmēji cerējuši, ka šogad izdosies pamazām atkopties no iepriekšējo divu gadu situācijas, bet realitātē noticis pretējais, un šobrīd nozarē vairs nav tādu resursu, lai uzņēmumi paši spētu pārvarēt jauno krīzi.
Pēc G. Miķelsona paustā, ja valsts neizlems par nepieciešamajiem atbalsta soļiem, lai stabilizētu situāciju nozarē, pēc gada vai diviem, kad krīze būs pārvarēta, Latvijas būvniecības nozarē var jau būt situācija, ka uzņēmumu skaits būs krietni sarucis, turklāt iespējama arī darbaspēka problēma, ņemot vērā, ka šajā laikā bez darba palikušie nozares speciālisti būs aizbraukuši darbā uz ārvalstīm.
"Šobrīd būvniecības tirgū de facto ir iestājušies "nepārvaramās varas" ārējie apstākļi, kurus nespējām paredzēt, un kuru sekas ir nespēja pabeigt būvobjektus, straujā cenu kāpuma un materiālu nepieejamības dēļ. Krievija pasaulē ir piektā lielākā metāla ražotāja ar 71,6 miljoniem tonnu produkcijas gadā, un pārliecinoši lielākā metāla ražotāja Eiropā. Otrajā vietā Eiropā ir Vācija ar 39,7 miljoniem tonnu, bet trešajā – Itālija ar 23,3 miljoniem tonnu gadā. Austrumeiropas ražotāji un būvniecība ļoti lielā mērā balstījās uz Krievijā ražotu metālu. Izņemot no tirgus šos apjomus, mums ir situācija, ka metāla armatūras cena ir pieaugusi pat vairākas reizes. Piemēram, 2020. gadā armatūra maksāja ap 450 eiro par tonnu, pēc Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumiem Latvijā un Eiropā piedzīvots cenu lēciens līdz 800-850 eiro par tonnu, bet šobrīd, izslēdzot no tirgus Krievijas produkciju, armatūras cena sasniegusi nebijušu rekordu 1500-1600 eiro par tonnu, turklāt arī par šādu cenu nav iesējams brīvi iegādāties nepieciešamos apjomus, jo tirgū to vienkārši nav. Mēs īstenojam lielu industriālu projektu, kura konkurss notika 2020. gadā, un tajā metāla cenas īpatsvars sasniedz ap 25% no kopējās cenas, līdz ar to kopējais izmaksu pieaugums ir ap 88%. Tajā pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes dati šobrīd rāda inflācijas apjomu būvniecībā tikai 14,2% par pēdējo gadu, kas ir ļoti tālu no patiesības," Dienai pauda SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, piebilstot, ka šobrīd ir apdraudēti gandrīz visi valstiski nozīmīgi industriāli projekti. "Ar metālu jau būvniecība nebeidzas, straujais energoresursu cenu un degvielas izmaksu pieaugums rada lielu negatīvu ietekmi uz pilnīgi visām pārējām ar būvniecību un būvmateriālu ražošanu saistītajām nozarēm. Pēkšņā apstākļu maiņa un nestandarta situācija prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrota vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu," norāda uzņēmējs.
Arī uzņēmuma UPB Grupa valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš norāda, ka jau pērn "jūtamākais izaicinājums bija bezprecedenta izejmateriālu un energoresursu izmaksu pieaugums, kas radīja lielu spriedzi nozarē. Cenu pieaugumam gatavi nebija ne pasūtītāji, ne piegādātāji, turklāt ir grūti paredzēt, kā šis jautājums attīstīsies šogad. Skaidrs ir tas, ka UPB galvenajos eksporta tirgos – Ziemeļvalstīs – pastāv mehānismi, kā to sekmīgi risināt, un būtu vērts šos principus izmantot arī vietējā tirgū."
Situāciju par kritisku atzīst arī Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane, kura norādīja, ka EM aktīvi iesaistījusies problēmas risināšanā. Izpētot Publisko iepirkumu likumu, konstatēts, ka pašreizējā situācija atbilst likumā paredzētajam gadījumam, ka iestājas ārkārtas apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja prognozēt, un attiecīgi viņam ir tiesības grozīt jau iepriekš noslēgtos, spēkā esošos līgumus, pieļaujot būtiskus grozījumus – līdz 50% no līguma cenas. "Analizējot pašreizējo cenu pieaugumu tirgū, mūsuprāt vajadzētu pietikt ar šiem 50%, jo tā ir liela summa jebkurā gadījumā. Piemēram, ja līgums ir noslēgts par pieciem miljoniem eiro, tad līguma summu var palielināt par 2,5 miljoniem. Vidēji būvizstrādājumi veido aptuveni 30-40% no līguma summas, līdz ar to gadījumā, ja tērauda cena pieaug uz pusi, tas nenozīmēs, ka arī kopējā būvdarbu līguma cena pieaugs uz pusi. Vienlaikus esošie normatīvi arī paredz iespēju pagarināt līguma izpildes termiņus. Tādējādi, iespējams, vienā gadījumā loģiskāk būtu pagarināt izpildes termiņu, piemēram, dažus mēnešus pagaidot, kā attīstīsies situācija ar materiālu cenām un pieejamību, bet citā pareizāk būs mainīt izmaksu apjomu un turpināt darbus," pauda O. Feldmane. Vienlaikus EM pārstāve nesliecas atbalstīt būvnieku ierosinājumu piemērot indeksāciju jau esošajiem līgumiem, ko turklāt arī neļauj īstenot pašreiz spēkā esošie normatīvi.
"Es ļoti labi saprotu būvdarbu veicējus, ja pasūtītājs nav tik pretimnākošs, īpaši gadījumos, kad konkrētais līgums ticis noslēgts pirms vairākiem gadiem, kad situācija bija pilnīgi cita. Vienlaikus jāpiebilst – ja pasūtītājs nav gatavs vienoties par izmaiņām līgumā, viņš nonāk otrā grāvī – jo būvnieks var nolemt lauzt līgumu, pat rēķinoties ar līgumsodu par šādu soli, kas, iespējams, uzņēmējam būs izdevīgāk nekā turpināt projektu ar zaudējumiem," pauž O.Feldmane, iezīmējot arī citus riskus pasūtītājam – izpildītājs var būt spiests meklēt risinājumus, kā ietaupīt, kas beigās var rezultēties ar ēnu ekonomikas pieaugumu vai kvalitātes mazināšanos.
"Līdz ar to aicinām pasūtītājus apsvērt iespēju izdarīt grozījumus līgumcenās. EM šonedēļ kopā ar IUB publicēs vadlīnijas šādam risinājumam, vienlaikus ieskicējot arī tos riskus, kas var iestāties, ja pasūtītājs atteiksies veikt līguma grozījumus. Šī situācija tiešām ir ārkārtēja, jo nozarē cenu pieaugums vērojams jau kopš Covid-19 epidēmijas sākuma, un nozare jau šobrīd ir izsmēlusi visas savas rezerves. Cenas pieauga jau Covid-19 laikā, taču tolaik pasūtītāji nebija gatavi vienoties ar darbu veicējiem par cenu izmaiņām. Protams, līgumus ir jāpilda, bet ir jāsaprot, ka šī situācija ir tiešām smaga un problēmas ar izejmateriāliem ir tiešām lielas, turklāt ne tikai Latvijā," norādīja EM pārstāve.
Vērtēs individuāli
Ņemot vērā izmaksu būtisko sadārdzinājumu, Tieslietu ministrijai (TM) un arī valdībai kopumā, iespējams, nāksies steidzami risināt arī Liepājas cietuma būvniecības finansēšanas jautājumu, ņemot vērā, ka prognozēto celtniecības finansējumu no valsts budžeta valdība apstiprināja ar speciālu rīkojumu, nosakot to 146,9 miljonu eiro apjomā. Turklāt būtiski, ka konkursa pretendenti – UPB un SIA Citrus Solutions – jau ir iesnieguši sākotnējos piedāvājumus.
"Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu iepirkuma ietvaros ir saņemti sākotnējie piedāvājumi no UPB un Citrus Solutions. TM uzdevumā SIA Tiesu namu aģentūra ir veikusi piedāvājumu sākotnējo analīzi un izstrādā plānu krīzes situācijas izraisīto risku seku mazināšanai. Ņemot vērā izvēlēto iepirkuma metodi - atklāto konkursu ar sarunām - ir iespējams veikt pārrunas ar pretendentiem par Covid-19 izplatības un Putina režīma iebrukuma Ukrainā iespējamo ietekmi uz Liepājas cietuma būvniecības projekta izmaksām. Vienlaikus, ņemot vērā Liepājas cietuma būvniecības nozīmīgumu Latvijas iekšējās drošības stiprināšanā, TM uzver šī projekta nozīmīgumu un turpinās arī turpmāk aktīvi informēt sabiedrību par šī projekta īstenošanas gaitu, tajā skaitā identificētajiem riskiem un pieņemtajiem lēmumiem to pārvarēšanai," Dienu informēja ministrijas pārstāvji.
Savukārt valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norāda: "Jau šobrīd redzam starptautiskās politiskās situācijas un energoresursu cenu kāpuma radīto ietekmi uz būvniecības nozari un atsevišķu izejmateriālu tirgiem kopumā. Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā. Katru situāciju VNĪ izvērtē individuāli, t.sk. vai būvkomersants no savas puses ir savlaicīgi veicis visas nepieciešamās darbības, lai nerastos iesējamais apdraudējums būvdarbu norisei. Ja būvkomersants būs darījis visu iespējamo, lai neapdraudētu projekta īstenošanu iepriekš apstiprinātajos termiņos, VNĪ individuāli vērtēs katram projektam piemērotāko risinājumu."
Arī Rīgas pašvaldība vairāk sliecas vērtēt katru individuālo gadījumu, vienlaikus arī norādot, ka neplāno uzņēmēju rosināto līgumcenu indeksāciju paredzēt ikvienā nākotnes līgumā.
Attiecībā uz uzņēmēju ierosinājumu piemērot indeksāciju, R. Griškevičs norāda, ka VNĪ ir izteikusi savus priekšlikumus arī EM un piedāvājusi dažādus risinājumus cenu indeksācijai valsts būvniecības pasūtījumos, piemēram, grozīt līgumus, fiksējot pašreizējās izpildes un izmaksas, un turpmāk indeksēt cenas, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) indeksus, pagarināt līgumu termiņus vai veikt vienreizēju indeksāciju konkrētajā brīdī, nosakot jaunu līguma summu atlikušajiem darbiem atbilstoši CSP indeksiem. "Tiek izskatīta iespēja arī apturēt līgumu darbību, būvkomersantam sniedzot tehnoloģisko pārtraukumu uz noteiktu termiņu, kamēr Ministru kabineta līmenī tiek izstrādāts un saskaņots turpmākās rīcības plāns. Potenciāli ir iespēja arī iesaldēt projektus, līdz situācija nostabilizēsies un būs iespējams prognozēt cenu kāpumu un materiālu pieejamību, tas dotu laiku arī uzņēmējiem pārorientēt savu darbību. Pastāv iespēja arī lauzt līgumu ar būvkomersantu, ja visas sarunas un piedāvātie risinājumi ir nesekmīgi, iesaldējot projekta īstenošanu, taču ilgtermiņā šāds risinājums būtu visneefektīvākais," norāda VNĪ vadītājs.
"Ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar norisēm pasaulē, pašvaldības speciālisti aktīvi seko līdzi būvniecības tirgus aktualitātēm, tajā skaitā jautājumiem gan par iespējamo būvniecības materiālu piegāžu kavēšanos, gan par iespējami straujo būvniecības izmaksu kāpumu. Ir saņemtas arī vēstules no būvniekiem par to, ka šī brīža apstākļu dēļ ir grūti prognozēt darbu pabeigšanas termiņus. Protams, ka objektīvu iemeslu dēļ būvniecības termiņi var kavēties, tomēr katrs konkrētais gadījums pirms kādu lēmumu pieņemšanas tiek vērtēts individuāli. Šobrīd tiek izskatīta iespēja projektiem, kuru realizācijai ir nepieciešami vairāki gadi, jau iepirkumā paredzēt indeksāciju. Bet te jāuzsver, ka tas nenozīmē, ka indeksācija tiks iekļauta katrā konkrētajā iepirkumā. Situācijās, kad indeksācija netiek atļauta, protams, var rasties risks, ka uzņēmēji, rēķinoties ar šī brīža papildu riskiem, piedāvā dārgākus pakalpojumus," informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
Viņš gan norāda - svarīgi ir atcerēties, ka gandrīz visi Rīgas lielie būvniecības objekti šobrīd ir satiksmes organizācijas projekti, kuri tiek realizēti ar ārēja finansējuma piesaisti, kur pašvaldība ir uzņēmusies konkrētus termiņus un kopējās projekta izmaksas, kas būtiski samazina juridiskās manevra iespējas. Ja arī tiek pieņemts kāds ārējs regulējums, ir jāvērtē viss juridisko komponenšu apjoms, tajā skaitā iepirkuma nosacījumi un ar to saistītie neattiecināšanas riski.