Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš norāda, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešama pragmatiska rīcība pensiju kapitāla naudas plūsmas pārvirzīšanai no vērtspapīriem uz reāliem aktīviem — zemi, mežiem, energoefektīvām mājām, vienlaikus ar nodokļu instrumentiem balinot privātmāju būvniecības segmentu.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar koka izmantošanu ēkās Latvijā?

Būvniecība visā Rietumeiropā, ASV, kā arī Ķīnā ir bijis viens no būtiskākajiem IKP izaugsmes dzinējspēkiem, vienlaikus esot arī liels darba devējs un nodokļu maksātājs. Turklāt tam ir multiplicējošais efekts attiecībā uz būvmateriālu ražošanu, kā arī ar būvniecību saistītiem pakalpojumiem. Arī Latvijā būvniecība ir būtisks iekšzemes kopprodukta ģenerators un nodarbinātājs. Eiropas Savienības Zaļais kurss, būtībā prasot samazināt CO2 izmešus visās sfērās, tostarp būvniecībā, rada vēl lielāku priekšrocību tieši vēl lielākai koka izmantošanai būvniecībā. Tādējādi būvniecības nozare no siltumnīcefekta gāzu emisiju avota pārtaps par oglekļa piesaistītāju, kā tas izklāstīts Eiropas mēroga iniciatīvā (Jaunais Eiropas Bauhaus).

Koka sabiedriskās būves Latvijā pagaidām vairāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Jā, no koka ir bibliotēka Ogrē, ir AS Latvijas Valsts meži reģionālie biroji, ir AS Latvijas Finieris ražošanas ēkas un noliktavas, ir koka tilti, bet tie vairāk ir vietējie brīnumi, nevis ikdiena, un diemžēl joprojām arī nav koka biroju ēku. Fakts, ka Latvija ar spēcīgu kokapstrādi būtiski atpaliek tieši koka ēku un jo īpaši daudzstāvu ēku būvniecībā, pārsteidz daudzus ārzemju speciālistus. Proti, Latvijā pašlaik strādā apmēram 20 dažāda lieluma koka ēku ražotāji, kuri savus izstrādājumus eksportē uz ārvalstu tirgiem, un ir vēl apmēram 70 kompāniju, kuras ražo dažādas ēkas un būves, tajā pašā laikā - izņemot privātmāju segmentu, pašmāju tirgū citus nozares produktus grūti ieraudzīt. Un tā šīs koka ēku būvniecības iespējas, ko tās sniegtu Latvijai, iet secen, lai arī ir teju vai visi iespējamie priekšnosacījumi, lai šīs iespējas izmantotu. Kur ir problēma? Valsts varā, tās uzstādījumā vai, pareizāk sakot, tā trūkumā attiecībā uz publisko ēku būvniecību tieši no koka.

Visu rakstu lasiet 29.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!