Jaunākais izdevums

Sarūkot būvniecībai teju vai visā Eiropā, virkne uzņēmumu no Latvijas, kuri sniedza savus pakalpojumus ārzemēs, ir atgriezušies savā mājas tirgū, kā rezultātā ir pieaugusi konkurence, kas potenciālajiem pasūtītājiem ir laba ziņa. Vienlaikus pašiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai sīvās konkurences apstākļos savu pakalpojumu cenas nenosolītu zemāk par to izmaksām ar visām no tā izrietošajām sekām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības jaunais vadītājs Edijs Kupčs.

Viņš atzīst, ka pašreizējo situāciju būvniecībā varētu raksturot kā izaicinoši interesantu ar iespējām, kuru izmantošana var radīt labvēlīgu efektu tālākai attīstībai, bet neveiksmes ģenerēs papildu problēmas ne tikai nozarē, bet arī potenciālajiem pasūtītājiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?

Būvniecības nozare šobrīd ir viena no vājākajām ekonomikas jomām eiro zonā. Ņemot par piemēriem Vāciju un Zviedriju, redzam, ka šajās valstīs pieprasījums pēc jauniem būvprojektiem ir salīdzinoši zems. Tas ir tāpēc, ka augstās procentu likmes padara aizņēmumus dārgākus, un tas savukārt attur cilvēkus no jaunu mājokļu būvēšanas. Zviedrijā pat ir samazinājies jaunu mājokļu būvniecības apjoms līdz zemākajam līmenim daudzu gadu laikā.

Šādas augstas procentu likmes un lielais parāda apjoms samazina interesi par mājokļu iegādi. Turklāt, tā kā daudzi strādā attālināti, pieprasījums pēc biroju telpām arī krītas. Tomēr Latvijā situācija ir nedaudz labāka: būvniecības nozarē pieprasījums ir stabils, parādu līmenis ir zemāks nekā citur eiro zonā, un gaidāmas arī valdības investīcijas, kas vērstas uz nozares atbalstīšanu.

No 2024. līdz 2025. gadam Latvijai ir plānotas investīcijas aptuveni 3,2 miljardu eiro apmērā, kas nāks no ES atveseļošanas fondiem un citiem ES avotiem. No kopējiem 3,2 miljardiem eiro, kas paredzēti būvniecības nozarei no ES fondiem, 38% jau ir dažādās projektu fāzēs, 22% plānots izlietot šī gada otrajā ceturksnī, 19% - trešajā, 16% - ceturtajā ceturksnī, un atlikušie 5% ir paredzēti 2025. un 2026. gadam. Lai gan Baltijas valstīs ir iecerēti ambiciozi plāni enerģētikas jomā, attīstība Latvijā šajā jomā notiek salīdzinoši lēnām, kas neveicina lielu pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem. Tomēr, neraugoties uz finansējuma nenoteiktību, Rail Baltica dzelzceļa projekta būvniecība turpinās, veicinot pozitīvāku noskaņojumu būvniecības nozarē kopumā.

Ekonomikas izaugsmes prognozes 2024. gadam ir piesardzīgi optimistiskas, izaugsme būvniecībā nav gaidāma, jo valsts pusē ir nobīde ar ES fondu apguvi, kas visus procesus būvniecībā nobīda uz priekšu, kā arī privātajā sektorā augstās procentu likmes apgrūtina pieprasījumu veidošanos.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 28.maija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan gada sākumā bija cerības, ka būvniecības nozare Latvijā šogad saglabāsies augstā līmenī, balstoties uz datiem un plānotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, 2024.gadā nozarē tomēr atpaliek no šī plāna, pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Viņaprāt, prognozēt, kāds būs šis gads, ir sarežģīti, jo notikumi ar lielajiem būvniecības projektiem ļoti būtiski ietekmē kopējo būvniecības apjomu, un kamēr lēmumi nav pieņemti, nevar prognozēt apjomu.

Sākotnējās prognozes, ka privātā sektora aktivitātes samazinājumu, ko izraisīja procentu likmju pieaugums un citi faktori, kompensēs publiskā sektora pieprasījums, kuru veicina ES fondi un investīcijas enerģētikas projektos, nav piepildījušās, atzīst Kupčs. Paredzētais ES fondu atbalsts šogad, kas tika gaidīts kā būtisks, izskatās, ka nespēs sniegt cerēto stimulu.

Lai gan Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas dati liecina par provizoriskiem būvdarbu apjomiem virs viena miljarda eiro, reāls pasūtījumu pieaugums nav vērojams, informē Kupčs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē tika ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, aģentūru LETA informēja apvienībā.

Kupčam ir teju 20 gadu darba pieredze komercbanku sektorā, kur viņš kā vadītājs ir veidojis un attīstījis dažādas komandas, veicinot sadarbību ar ražojošiem uzņēmumiem.

Pirms ievēlēšanas Kupčs biedriem sniedza savu redzējumu par būvniecības nozares attīstību un savu profesionālo ieguldījumu organizācijas stiprināšanā. Apvienības biedri saredz potenciālu Kupča spējās veidot dialogu ar valsts institūcijām, nevalstiskām organizācijām, pašvaldībām un citiem partneriem, lai pārstāvētu būvniecības nozari un virzītu visai tās attīstībai svarīgas iniciatīvas.

Kupčs, uzsākot savu darbu, norāda, ka būvuzņēmēju prioritātes paliek nemainīgas. "Strādāsim, lai padarītu daudz efektīvāku pašu būvniecības procesu, it īpaši pievēršoties publiskā iepirkuma procesam un birokrātijas mazināšanai tajā, turpināsim "zaļās" būvniecības straujāku virzīšanu, kā arī kopā ar uzņēmumiem raudzīsimies, kā panākt plašāku digitalizāciju būvniecības procesos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi (LIBP) turpmāk vadīs Maija Dzirkale, informē Latvijas Būvuzņēmēju apvienība.

Padome ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies dažādi ar būvniecību saistīti uzņēmumi un speciālisti ar mērķi veicināt nozares ilgtspēju un arī nozares pārstāvju atbildību. Kā Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, tā arī Ilgtspējīgas būvniecības padomes mērķis ir sekmēt apritīgas un ilgtspējīgas ekonomikas ieviešanu būvniecības nozarē.

LIBP vadītāja Maija Dzirkale par galveno uzdevumu jaunajā amatā nosauc to tirgus dalībnieku apvienošanu, kuri grib saimniekot atbildīgi un būt ilgtspējīgi ne tikai domās, bet arī darbos. “Nekustamo īpašumu attīstītāji, būvniecības uzņēmumi, materiālu un konstrukciju ražotāji, kā arī projektētāji visā pasaulē iesaistās organizācijās, kas iestājas par ilgtspēju un videi draudzīgas saimniekošanas veicināšanu. Latvija nav izņēmums. Mums ir daudz atbildīgu būvniecības uzņēmumu, kam nav vienaldzīga būvniecības nozares ietekme uz vidi. Mēs gribam dot viņiem iespēju runāt un iestāties par savām vērtībām,” saka Maija Dzirkale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB,28.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot būvniecībai teju vai visā Eiropā, virkne uzņēmumu no Latvijas, kuri sniedza savus pakalpojumus ārzemēs, ir atgriezušies savā mājas tirgū, kā rezultātā ir pieaugusi konkurence, kas potenciālajiem pasūtītājiem ir laba ziņa. Vienlaikus pašiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai sīvās konkurences apstākļos savu pakalpojumu cenas nenosolītu zemāk par to izmaksām ar visām no tā izrietošajām sekām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības jaunais vadītājs Edijs Kupčs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.maija numurā lasi:

Statistika

Nebanku kreditētāji aizdevuši vairāk par miljardu eiro

Tēma

Latvijas nodarbinātības izaugsmes divi spārni

Uzņēmējdarbība

Igaunijā reģistrētie uzņēmumi izvēršas Latvijā

Klimata neitralitāte

Top standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai

Portrets

Jeļena Karetņikova, Jool Pay līdzdibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Beķere, AJ Produkti Baltijas reģiona vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru