Lai gan gada sākumā bija cerības, ka būvniecības nozare Latvijā šogad saglabāsies augstā līmenī, balstoties uz datiem un plānotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, 2024.gadā nozarē tomēr atpaliek no šī plāna, pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Viņaprāt, prognozēt, kāds būs šis gads, ir sarežģīti, jo notikumi ar lielajiem būvniecības projektiem ļoti būtiski ietekmē kopējo būvniecības apjomu, un kamēr lēmumi nav pieņemti, nevar prognozēt apjomu.

Sākotnējās prognozes, ka privātā sektora aktivitātes samazinājumu, ko izraisīja procentu likmju pieaugums un citi faktori, kompensēs publiskā sektora pieprasījums, kuru veicina ES fondi un investīcijas enerģētikas projektos, nav piepildījušās, atzīst Kupčs. Paredzētais ES fondu atbalsts šogad, kas tika gaidīts kā būtisks, izskatās, ka nespēs sniegt cerēto stimulu.

Lai gan Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas dati liecina par provizoriskiem būvdarbu apjomiem virs viena miljarda eiro, reāls pasūtījumu pieaugums nav vērojams, informē Kupčs.

Viņš skaidro, ka arhitektu un projektētāju darba apjoms sāka pieaugt tikai vasaras vidū un beigās, tomēr ir skaidrs, ka līdz gada beigām plānotais apjoms, visticamāk, pārcelsies uz 2025.gadu. Tas savukārt nozīmē to, ka kopumā nozarē izaugsme nebūs gaidāma, iespējams pat neliels kritums.

Kupčs informē, ka nākamajā gadā plānots apgūt vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, bet 2026.gadā - 1,1 miljardu eiro. Paralēli šim apjomam ir jāvērtē arī ieceres un plāni publiskajā sektorā, kuri šobrīd ir vērtējami ap 500 miljonu eiro apmērā, bet tiem nav vēl apstiprinājuma, tādēļ to īsti ņemt vērā nevar, jo, iespējams, bez privātās publiskās partnerības (PPP) izmantošanas tos būs grūti īstenot.

Pašlaik būvmateriālu cenas Latvijā saglabājas stabilas, jūlijā pieaugot vidēji par 2,3%, tomēr energoresursu un algu pieaugums varētu tās turpināt paaugstināt, prognozē Kupčs. Viņš norāda, ka būvmateriālu cenas kopumā nav kāpušas, un, neaugot straujam pieprasījumam, nav sagaidāms, ka tās varētu pieaugt.

Algu pieaugums turpinās, lai gan nav straujš, savukārt pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem saglabājas augsts. Līdz ar to Kupča ieskatā šobrīd ir labs laiks jaunu projektu īstenošanai, jo resursi ir pieejami, un būvniecības izmaksu kāpums ir prognozējams.

Vērtējot tendences, kas iezīmējas būvniecības nozarē, Kupčs norāda - jo saspringtāks būs ES fondu realizēšanas grafiks, jo lielāki riski tiks ierēķināti piedāvājumos, kas var palielināt projektu izmaksas un pagarināt izpildes termiņus.

Tāpat Kupčs prognozē, ka 2025.gadā, uzlabojoties ekonomiskajiem un nekustamā īpašuma rādītājiem Skandināvijā un Eiropā, pašmāju būvnieki varētu atgriezties šajos tirgos, kas samazinās konkurenci vietējā tirgū un radīs spiedienu uz algām.

Savukārt pieprasījuma pieaugums pēc būvmateriāliem varētu veicināt cenu kāpumu un mazināt to pieejamību, īpaši, ja ārējie tirgi sāks atveseļoties. Kupčs arī prognozē, ka eksporta tirgos un vietējā tirgū pie ES fondu apgūšanas "pīķa" un būvmateriālu ražotāju noslodzes pieauguma var rasties riski, kas saistīti ar darbaspēka trūkumu, izmaksu pieaugumu un termiņu neizpildi. Šie faktori varētu prasīt atalgojuma indeksāciju, lai risinātu izmaksu pārvaldības izaicinājumus.

Kupčs arī vērš uzmanību uz riskiem publisko būvniecības līgumu īstenošanā. Šajā gadā palielinājusies prakse bieži lauzt līgumus no publiskā pasūtītāja puses, norādot, ka publiskais pasūtītājs rīkojas saimnieciski. Tomēr Kupčš skaidro, ka šāda līgumu laušana vienmēr ir dārgāks risinājums abām pusēm, tāpēc būtu jāpāriet uz konstruktīvām alternatīvām, piemēram, strīdu mediāciju, pieaicinot profesionāļus.

"Ir nepieciešams investēt esošajos un nākotnes projektos, būtiski uzlabojot to kvalitāti, vadību un pārraudzību. Nevajadzētu vilcināties ar ES projektu izsludināšanu, jo tas rada riskus un sadārdzinājumu saistībā ar termiņu un kritēriju neizpildi. Ir būtiski izstrādāt sabalansētu būvniecības budžetu, lai mazinātu atkarību no lielo būvniecības projektu cikliskajām svārstībām," pauž Kupčs.

Prognozējot nākotni, Kupčs norāda, ka valstij kā pasūtītājam ar aptuveni 60% lielu tirgus daļu, būtu jārīkojas proaktīvi, pirmkārt, rūpīgi un savlaikus plānojot. ES fondu saspringto termiņu dēļ būtu jāizvēlas "projektē un būvē" pieeja, kas mazina termiņu riskus, bet neizslēdz to, ka var būt dārgāks risinājums.

Otrkārt, nevajadzētu atlikt projektu uzsākšanu, bet jāmeklē alternatīvi finansēšanas veidi, piemēram, PPP formāts. Tāpat lietderīgi būtu novērtēt šī brīža tirgus priekšrocības un jāuzsāk darbi, kamēr apstākļi ir labvēlīgi, uzskata Kupčs.

Un visbeidzot Kupča ieskatā vajadzētu atteikties no idejas "darīšu visu pats", bet tā vietā rīkoties gudri un iesaistīt projektu pārvaldīšanā ārējos ekspertus, jo šīs izmaksas atmaksāsies un no sabiedrības puses vajadzētu būt akceptējamām, jo tas mazinās riskus projektos sagaidīt sadārdzinājumu.