Sarūkot būvniecībai teju vai visā Eiropā, virkne uzņēmumu no Latvijas, kuri sniedza savus pakalpojumus ārzemēs, ir atgriezušies savā mājas tirgū, kā rezultātā ir pieaugusi konkurence, kas potenciālajiem pasūtītājiem ir laba ziņa. Vienlaikus pašiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai sīvās konkurences apstākļos savu pakalpojumu cenas nenosolītu zemāk par to izmaksām ar visām no tā izrietošajām sekām.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības jaunais vadītājs Edijs Kupčs.
Viņš atzīst, ka pašreizējo situāciju būvniecībā varētu raksturot kā izaicinoši interesantu ar iespējām, kuru izmantošana var radīt labvēlīgu efektu tālākai attīstībai, bet neveiksmes ģenerēs papildu problēmas ne tikai nozarē, bet arī potenciālajiem pasūtītājiem.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?
Būvniecības nozare šobrīd ir viena no vājākajām ekonomikas jomām eiro zonā. Ņemot par piemēriem Vāciju un Zviedriju, redzam, ka šajās valstīs pieprasījums pēc jauniem būvprojektiem ir salīdzinoši zems. Tas ir tāpēc, ka augstās procentu likmes padara aizņēmumus dārgākus, un tas savukārt attur cilvēkus no jaunu mājokļu būvēšanas. Zviedrijā pat ir samazinājies jaunu mājokļu būvniecības apjoms līdz zemākajam līmenim daudzu gadu laikā.
Šādas augstas procentu likmes un lielais parāda apjoms samazina interesi par mājokļu iegādi. Turklāt, tā kā daudzi strādā attālināti, pieprasījums pēc biroju telpām arī krītas. Tomēr Latvijā situācija ir nedaudz labāka: būvniecības nozarē pieprasījums ir stabils, parādu līmenis ir zemāks nekā citur eiro zonā, un gaidāmas arī valdības investīcijas, kas vērstas uz nozares atbalstīšanu.
No 2024. līdz 2025. gadam Latvijai ir plānotas investīcijas aptuveni 3,2 miljardu eiro apmērā, kas nāks no ES atveseļošanas fondiem un citiem ES avotiem. No kopējiem 3,2 miljardiem eiro, kas paredzēti būvniecības nozarei no ES fondiem, 38% jau ir dažādās projektu fāzēs, 22% plānots izlietot šī gada otrajā ceturksnī, 19% - trešajā, 16% - ceturtajā ceturksnī, un atlikušie 5% ir paredzēti 2025. un 2026. gadam. Lai gan Baltijas valstīs ir iecerēti ambiciozi plāni enerģētikas jomā, attīstība Latvijā šajā jomā notiek salīdzinoši lēnām, kas neveicina lielu pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem. Tomēr, neraugoties uz finansējuma nenoteiktību, Rail Baltica dzelzceļa projekta būvniecība turpinās, veicinot pozitīvāku noskaņojumu būvniecības nozarē kopumā.
Ekonomikas izaugsmes prognozes 2024. gadam ir piesardzīgi optimistiskas, izaugsme būvniecībā nav gaidāma, jo valsts pusē ir nobīde ar ES fondu apguvi, kas visus procesus būvniecībā nobīda uz priekšu, kā arī privātajā sektorā augstās procentu likmes apgrūtina pieprasījumu veidošanos.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 28.maija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
