Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem allaž ir bijis izaicinājums ne tikai piesaistīt jaunus klientus, bet arī noturēt esošos, veidojot piederības sajūtu konkrētam zīmolam jeb lojalitāti.

Daudzo lojalitātes programmu pamata ideja ir sniegt savam pastāvīgajam klientam papildu labumus un iespējas. Viena monētas puse ir šo programmu saturs – labumi, ko uzņēmums piedāvā saviem klientiem, bet otra puse ir tehnoloģiskie risinājumi. Tiem jānodrošina klientam maksimālas ērtības un komforts, savukārt uzņēmumam – iespēja labāk iepazīt savus klientus un veidot mūsdienīgus, individualizētus piedāvājumus. Kā veidojas un ko sniedz digitālā lojalitāte? Vai digitāla lojalitātes karte strādā labāk nekā plastikāta?

Lojalitātes maigā vara

Līdzšinējie pētījumi par lojalitātes karšu izmantošanu ikdienas produktu mazumtirdzniecības sektorā pierāda, ka lojalitātes programmas ir ļoti būtisks darbības elements. Tās saglabā klientus, nodrošina klientu lojalitāti, veicina atkārtotu pirkumu veikšanu, uzlabo klientu apmierinātību, kā arī sniedz klientiem piederības sajūtu un vilina potenciālos klientus kļūt par klientiem.

Klientu uzticību starptautiskie milži veicina ar atmaksātiem procentiem no pirkuma summas

Ierasto atlaižu un speciālo piedāvājumu vietā maksājumu karšu tirgū modē nāk naudas atmaksa klientiem no iztērētās summas. Starptautiskās kompānijas kopā ar bankām aizvien biežāk veido īpašas lojalitātes kartes ar maksājumu funkciju. Latvijā šādu karšu popularitāti pagaidām neprognozē, ņemot vērā pārāk mazo tirgus izmēru.

Darbojas kopā

Lielās starptautiskās kompānijas pasaulē šobrīd meklē iespējas, kā vairot patērētāju uzticību saviem produktiem un veicināt pārdošanas apjomus, savukārt kredītiestādes domā, kā saviem klientiem piedāvāt jaunas norēķinu kartes. Līdz ar to pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļuvusi dažādu nozaru kompāniju sadarbība ar bankām, izstrādājot kredītkartes, kas kalpo ne tikai kā maksājumu līdzeklis, bet arī kā lojalitātes kartes, piedāvājot uzņēmuma klientiem naudas atmaksu vai speciālus bonusus par iepirkšanos konkrētās kompānijas veikalos. Kā liecina Nilson Report pētījums, tieši pēdējā laikā karšu izdevēji lielāku uzmanību vērš nevis uz atlaižu piedāvājumiem, piemēram, viesnīcām vai restorānu apmeklējumiem, bet gan tieši naudas atmaksai no konkrētas iztērētās summas attiecīgās kompānijas tirdzniecības vietās, un vēl vairāk – daļa to piedāvā iztērēt tieši šī uzņēmuma veikalos, līdz ar to klients aizvien ciešāk tiek piesaistīts konkrētajai kompānijai.

Sākot ar augustu, Zviedrijas mēbeļu un interjera preču mazumtirgotājs IKEA jaunajiem lojalitātes programmas dalībniekiem vairs neizsniegs plastmasas kartes. To vietā turpmāk tiks izmantoti digitāli risinājumi, kā arī tiks vienkāršota reģistrēšanās lojalitātes programmai.

IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova saka, ka līdz ar karšu digitalizāciju mainās lojalitātes programmas būtība: «Mūsdienās tā vairs nav noslēgta un priviliģēta klientu grupa. Lietotnes, fiziskie un digitālie risinājumi paver plašākas iespējas ikvienam. »

Galvenie iemesli, kāpēc plastmasas kartes tiek nomainītas pret digitālajām, ir ērtāka lietošana un mērķis samazināt plastmasas izmantošanu.

«Mēs IKEA šķirojam atkritumus, izmantojam atjaunojamo resursu enerģiju, savā sortimentā atsakāmies no vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem. Nu ir pienācis laiks arī lojalitātes programmai kļūt dabai un lietotājiem draudzīgākai – atsakoties no plastmasas, speram soli tuvāk klientiem ērtākiem digitālajiem risinājumiem. Daudzi IKEA klienti veikalā ierodas vairākas reizes gadā, taču daļa no tiem lojalitātes karti nenēsā līdzi. Tā kā aptuveni 70 procenti Latvijas iedzīvotāju lieto viedierīces, lielākajai daļai IKEA klientu karte vienmēr būs līdzi – telefonā,» stāsta I. Filipova.

Siguldas novadā dzīvojošajiem ir iespēja saņemt divsimt dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, un tas nav tikai sabiedriskais transports, stāsta novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš patlaban plaši apspriestās Rīdzinieka kartes Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta cenu diferencēšanai neuzskata par diskrimināciju, pirmdien raksta Diena.

«Tas nav tikai sabiedriskais transports [..]. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Operas mūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā,» pauda U. Mitrevics.

«Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk jo labāk. Tāds arī ir šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas – lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots,» skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Klientu lojalitātes kartes patīk lielākajai daļai pircēju, kuriem tās nodrošina atlaides un bonusus izvēlētajos veikalos. Savukārt tirgotājiem tā ir efektīva iespēja nodrošināt pircēju uzticību un ieņēmumu stabilitāti. Liekas abpusēji izdevīgas attiecības. „Taču lojalitātes kartēm piemīt viens trūkums - saņemot kārtējo noderīgo plastikāta karti, tās aizņem pārāk daudz vietas pircēju makos” , skaidro PAYYAP vadītājs Helmuts Buļs. Iegādāties un nēsāt līdzi ietilpīgus makus? Sašķirot un ikdienā retāk lietotās kartes atstāt mājās? „Uz šiem diviem jautājumiem arī cenšamies rast atbildi”, secina Helmuts, kāpēc ir attīstīta lojalitātes platforma PAYYAP.

Pienācis laiks atslogot makus un virtualizēt savas lojalitātes karšu kolekcijas. Šādam nolūkam varam ērti izmantot rīku, kas vienmēr mums ir līdzi – viedtālrunis. Lojalitātes platforma PAYYAP, ko radījis tāda paša nosaukuma Latvijas IT uzņēmums, piedāvā plastikāta kartes pilnībā aizstāt ar viedtālruņos lejupielādētu mobilo aplikāciju. Tā ļauj lojalitātes programmu dalībniekiem ātri un ērti reģistrēt savus pirkumus, iegūt atlaides, uzkrāt bonusus un saņemt informāciju par aktuālajiem un izdevīgajiem piedāvājumiem. „Uz doto brīdi esam vienojušies ar Latvijas tirgotājiem ELVI un DOMO, tas nozīmē, ka PAYYAP platforma būs izmantojama šajos veikalos, bet vēl mazliet mums ir jāpastrādā, lai startētu. Gribam izteikt pateicību šiem Latvijas zīmoliem par uzticību”, turpina Helmuts. Platforma paredz, ka pircējs kartes vietā izmantos PAYYAP mobilo aplikāciju un pie kases noskanēs ekrānā redzamo QR kodu, kā rezultātā notiks pircēja atpazīšana, atlaides piešķiršana un/vai bonusu uzkrāšana.

Šobrīd gandrīz ikvienam iedzīvotājam ir kāda no lojalitātes kartēm, kas sniedz atlaides un priekšrocības dažādās jomās – pārtikas, degvielas, uztura bagātinātāju, apģērba, kosmētikas un citu preču iegādei.

Latvijā populārākās lojalitātes kartes, visticamāk, ir pārtikas iegādes jomā, DB pieļauj TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Vendele. Daļa tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz klientu datiem no lojalitātes kartēm, piedāvā tiem speciāli izstrādātus piedāvājumus, ņemot vērā cilvēku pirkšanas paradumus. Tādējādi paralēli klientu lojalitātes karšu popularitātes pieaugumam aktuālāki kļūst datu drošības un ētikas dabas jautājumi.

Viens no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem ārvalstīs, kas balansē uz lojalitātes programmas ētikas robežas, bijis ASV, kurā izcēlās lielveikalus ķēde Target. Analizējot klientu datus, Target precīzi un detalizēti bija noteicis klienta vēlmes un vajadzības pat tik tālu, lai nosūtītu atbilstošu piedāvājumu grūtniecēm. Tādējādi īpašo atlaižu piedāvājumi reizēm izsūtīti pirms laika, kad sieviete par grūtniecību informējusi pārējo ģimeni.

Rīgas sabiedriskā transporta pasažieri, kam nav Rīdzinieka kartes, varēs saņemt Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem no jūlija ieplānotās atlaides ar nosacījumu, ka viņu pārstāvētā pašvaldība noslēgusi pasūtījuma līgumu ar Rīgas pašvaldību, piekrītot kompensēt šo atlaižu starpību, šodien vienojās Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, atbalstot attiecīgus grozījumus domes saistošajos noteikumos.

Ja starp pašvaldībām netiks noslēgts minētais līgums, «laika biļetes» un «slīdošā grafika biļetes» sabiedriskajā transportā, ko plāno ieviest no jūlija, Rīgā nedeklarētajiem izmaksās pat divreiz vairāk.

Pret šiem grozījumiem komitejas sēdē balsoja opozīcijas deputāti.

Minētie grozījumi paredz, ka stundas biļeti ieviesīs ne tikai Rīdzinieka kartes īpašniekiem, bet visiem pasažieriem, tikai Rīdzinieka kartes īpašniekam tā uzreiz maksās 1,15 eiro, bet pārējiem - divreiz vairāk jeb 2,30 eiro. Iecerēts, ka ar šo biļeti varēs transportos pārsēsties neierobežotu skaitu reižu, biļete darbosies līdz pat galapunktam. Līdz ar katru pārsēšanos biļeti vajadzēs validēt.

Lojalitātes karte nav tikai plastmasas gabaliņš atlaidei. Tā ir starpnieks uzņēmuma attiecībās ar klientu

Labums tai jādod abām pusēm – uzņēmējam dati, ko var izmantot, lai uzrunātu klientu vēl labāk, bet pircējam – īpaša pieeja un atlaides.

Pašlaik attiecību pierādījums ir karte, taču arvien biežāk starpnieka loma tiek uzticēta viedtālrunim.

Dati – zelta vērtē

«Klientu ieguvumi ir atlaides, īpaši piedāvājumi un jaunumi, savukārt veikala ieguvums ir kontaktu datu bāze, kuru var izmantot mārketinga aktivitātēm,» atklāj Evija Majevska, Linstow Center Management Tirdzniecības centru komercdirektore. Zeķu veikalu Madam Baron zīmola īpašniece Inese Barone uzsver personalizēto piedāvājumu iespēju. Klientiem interesanti piedāvājumi ir viens no priekšnosacījumiem, kāpēc viņi izvēlas iepirkties tieši šajos veikalos.

Degvielas mazumtirdzniecībā pamatbāze - biržas cenas, no kā veidojas konkrētās degvielas pamatcena, visiem tirgotājiem principā ir vienāda, un faktiski ar 1 - 1,5 eirocentiem notiek spēle par to, kurš klientu pievilinās pie sevis, un tas tiek darīts ar servisu un lojalitātes programmām.

Tā intervijā laikrakstam Diena konkurenci Latvijas degvielas mazumtirgotāju ieskicē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

«Cena visos DUS ir ļoti tuva, to arī KP, vairākas reizes pētot tirgu, atzinusi - cenu veidošanās, ņemot vērā, ka rentabilitāte ir ļoti maza un nav, kur samazināt peļņu, visiem tirgotājiem ir vienāda un caurspīdīga. Absolūti nav nekādas vienošanās - ja viens paaugstina cenu, pārējie seko. Tirgus ir pārāk atvērts, pārāk redzams. Ir vietas, kur vienā krustojumā ir 3-4 DUS. Protams, ja kādā cena mainās, pārējie to redz, to vienkārši nevar noslēpt. Kad kāds tirgotājs, analizējot biržas cenas, palielina degvielas cenu par 0,5 eirocentiem, bet pārējie konkurenti tajā pašā kvartālā uzskata, ka vēl var tirgot par iepriekšējo cenu. Beigās šis tirgotājs, kurš paaugstinājis cenu, ir spiests cenu pazemināt, jo pretējā gadījumā nelojālais klients, kurš skatās tikai uz cenu, dosies pie cita degvielas tirgotāja. Tādējādi arī pats tirgus regulē cenu,» saka Stirāns.

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Latvija ir izveidojusi unikālu vienotu veselības aprūpes lojalitātes programmu Baltijas valstīs, kuras realizācijā apvienojušies veselības aprūpes eksperti Latvijā „Veselības centru apvienība” (VCA), „Mēness aptieka" un „Centrālajā laboratorija”.

Ar plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu veselības lojalitātes programma jau ir pieejama vairāk nekā 330 vietās visā Latvijā.

Kļūstot par vienotās „VESELĪBAS” lojalitātes programmas dalībnieku, ikvienam ir ērta iespēja saņemt punktus un tos izmantot jebkurā no trīs uzņēmumu 330 filiālēm – piemēram, sakrāt punktus, iegādājoties uztura bagātinātāju ar D vitamīnu „Mēness aptiekā”, un tērēt tos, lai segtu līdz pat līdz 50% no cenas par D vitamīna līmeņa analīzēm „Centrālajā laboratorijā” vai arī līdz 50% ārsta konsultācijai „Veselības centru apvienībā”.

Programma „VESELĪBA” ietver visus ambulatorās veselības aprūpes cikla pakalpojumus, ko piedāvā šie veselības uzņēmumi – pakalpojumus un aptieku produktus veselībai un profilaksei, diagnostikai un ambulatorajai ārstēšanai, kā arī dažādus rehabilitācijas un citus pakalpojumus, lai atbalstītu veselīgu dzīvesveidu.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Piecas Latvijas bankas izstrādā vienota risinājuma koncepciju, kas nodrošinās plašu bezkontakta karšu pieņemšanu, ietverot arī atlaižu un pabalstu ērtu saņemšanu, rūpējoties par sociāli mazaizsargātajām grupām, informē VediCard valdes locekle, EPCA (European Payment Consultancy Association) vadītāja Ludmila Bērziņa.

Sākotnēji risinājumu plānots ieviest sabiedriskajā transportā visā Latvijā, pēc tam arī tirdzniecības vietās, skolās un citviet, kur norēķinos tiek izmantotas nelielas summas. Prognozēts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis risinājums būs pieejams no 2017.gada.

Projektā ir iesaistījušās Swedbank, SEB banka, Citadele banka, DNB banka un Norvik Banka sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju VediCard, kas ir EPCA (European Payment Consultancy Association) pārstāvis Baltijas valstīs.

Patlaban ir noslēdzies atlaižu administrēšanas risinājuma koncepcijas izstrādes posms bezkontakta karšu izmantošanai un bankas izskata potenciālo pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus. Interesi par pakalpojumu sniegšanas iespējām un risinājuma nodrošināšanu ir izrādījušas tādas kompānijas kā First Data Latvia, Verifone Baltic, Complete Payment Systems un ZZDats.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti sadarbībā ar ISIC Latvia izveidojuši lietotni Qfer&ISIC. Tajā apkopotas vienuviet visas atlaides, kas pieejamas ISIC karšu īpašniekiem Latvijā. Bezmaksas aplikācija pieejama ierīcēm ar iOS vai Android.

Lai atbalstītu studentus un jaundibinātu uzņēmumu, ISIC Latvia izvēlējās savu jauno aplikāciju veidot sadarbībā tieši ar Qfer. Balstoties uz TNS pētījumu, ir pieaudzis viedtālruņu pielietojums vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kā arī ISIC Latvia aptaujas dati liecina, ka 71% jauniešu no vairāk kā 1100 aptaujātajiem lietotnes telefonā izmanto vismaz reizi dienā. Jaunā lietotne ļaus ātri atrast atlaides savā tuvumā un nepalaist garām jaunākos piedāvājumus.

Qfer savu pirmo lietotni izveidoja 2014. gadā kā start-up projektu. Jau 2015. gadā, vienojoties par sadarbību ar lielāko jauniešu atlaižu tīklu Latvijā, uzņēmums sāka darbu pie bezmaksas lietotnes, kas veidota pēc kritērijiem, kādu izvirzīja paši studenti – kā viņiem visērtāk būtu sekot līdzi ISIC kartes atlaidēm.

Pārtikas mazumtirgotāji apgalvo, ka lojalitātes karšu īpašnieku personas dati ir drošībā

Tāpat slepenībā tiek turēta informācija par pircēja iepirkšanās paradumiem, DB uzsver aptaujātie pārtikas mazumtirgotāji. «Veikala interesēs diez vai būtu šo informāciju kādam pārdot reklāmas nolūkos, jo viņi paši vēlas kontrolēt šos datus un reklāmu/informāciju, ko nogādāt klientiem. Ja nu vienīgi atsevišķi katram ražotājam par viņa preču noietu, bet, cik man zināms, tad lielveikali nav īpaši dāsni arī ar šo informāciju. Datu izpaušana nav veikala interesēs, līdz ar to pircēji var justies droši,» stāsta digitālo risinājumu ieviesējas SIA Walmoo līdzīpašnieks un vadītājs Guntis Čoders.

«Rimi ļoti strikti pieturas pie personisko datu aizsardzības politikas. Mūsu lojalitātes datiem ir pieeja tikai ļoti ierobežotam darbinieku lokam, kuriem tas ietilpst tiešajos darba pienākumos un kuriem tas ir nepieciešams konkrēto klientu apkalpošanā. Pārējiem darbiniekiem nav pieejas Mans Rimi lojalitātes karšu lietotāju personiskajiem datiem,» stāsta Rimi Baltic biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone. Šis gads ir arī zīmīgs, jo Rimi ļoti strikti strādā pie jaunās personas datu aizsardzības regulas atbilstības aktivitātēm, kas nozīmē, ka līdz brīdim, kad regula stāsies spēkā, Rimi darbinieki būs gatavi un procedūras būs atbilstošas regulas prasībām.

No šā gada 10.maija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils biznesa inkubatora vadītāju kļuvis Guntis Čoders.

G. Čoderam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, 10 gadu pieredze pārdošanā un 7 gadu pieredze IT nozarē darbā ar jaunuzņēmumiem. Piedalījies daudzu IT projektu izveidē gan kā komandas biedrs, gan vadītājs un idejas autors. Viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzņēmumā «Farcore» darbojies ar papildinošās realitātes aplikācijām, vadījis viedo ielu apgaismojuma risinājuma jaunuzņēmumu «Citintelly», ASV bāzētam uzņēmumam «Infotelis» izstrādājis VoIP zvanu mobilo aplikāciju, bijis pūļa finansējuma kampaņas komandas dalībnieks, kā arī pasniedzis lekcijas par IT tehnoloģijām Latvijas uzņēmumiem.

Par savu pieredzes bagātāko projektu Ventspils biznesa inkubatora vadītājs uzskata «Walmoo», kas ir digitāls risinājums ērtai klientu lojalitātes programmu un mārketinga kampaņu realizācijai. Ar šo izstrādāto risinājumu viņš ieguvis 2.vietu LIAA rīkotajā biznesa ideju TV konkursā «Firmas Noslēpums», saņēmis grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, apmeklējis Silīcija ieleju, izgājis biznesa akcelerācijas 3 mēnešu programmu «ABC Accelerator» Slovēnijā un piesaistījis finansējumu 200 000 eiro vērtībā.

Šodien Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti par visā valstī gaidāmo elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kas saistīts ar braukšanas maksas atvieglojumiem, aģentūra LETA uzzināja sēdē.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs klātesošos informēja, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, un viņš arī aprakstīja priekšrocības, kādas, ieviešot šīs kartes, varētu izmantot pašvaldības.

Salkazanovs pastāstīja, ka aptaujātas tika visas bankas, bet pagaidām Norvik banka esot vienīgā, kas tehnoloģiski to varot nodrošināt, un no 2016.gada 1.janvāra tā būšot šīs sistēmas ieviesēja.

Pirmajā mēnesī, kopš Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB) pilsētas viesiem sācis piedāvāt produktu Riga Card, Rīgas Tūrisma informācijas centrā (RTIC) par to esot novērota liela interese. Visbiežāk tiek pirktas kartes, kas derīgas 72 stundas, savukārt pieprasītākie piedāvājumi – ekskursijas brauciens ar divstāvīgo autobusu un sabiedriskais transports.

Kā liecina RTAB apkopotā informācija, tūristus visvairāk interesē kartes, kas paredzētas 48 stundu un 72 stundu lietošanai. No visa piedāvājuma klāsta, vislielakā interese ir bijusi par ekskursijas braucienu ar divstāvīgo autobusu un sabiedrisko transportu – to izmantojuši visi kartes īpašnieki. 72% no visiem interesentiem izmantojuši iespēju apmeklēt Pēterbaznīcu, 67% devušies vecpilsētas ekskursijā, 45% apmeklējuši Porcelāna muzeju, 26% iepazinušies ar Vēstures un kuģniecības muzeju, bet 25% - ar Rīgas mākslas telpu. Visbiežāk kartes iegādājas tūristi no Vācijas, Spānijas un Itālijas.

«Lai gan visvairāk izmantota iespēja doties kādā no ekskursijām, bieži vien pirmais jautājums no viesiem, ierodoties informācijas centrā ir, vai mēs piedāvājam kartes, kas paredz atlaides muzejos,» stāsta Rīgas Tūrisma Informācijas centra vadītāja Zane Kursīte.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Šobrīd jaunie IT uzņēmēji arvien biežāk pievēršas dažādām ierīcēm, bezpilota lidaparātiem, izklaidei, kā arī virtuālajām valūtām, mākslīgajam intelektam un B2B risinājumiem

Šobrīd daudzi jaunie startup uzņēmēji izstrādā saziņas rīkus, tūrisma agregatorus un tiešsaistes izglītības platformas, novērojis Artūrs Burņins, mobilās lietotnes Qfer līdzīpašnieks. «Strauji attīstās virtuālās valūtas. Pirms kāda laika dominēja Bitcoin, bet tagad ir dažnedažādas valūtas, tirdzniecības vietas un nesen tika palaists projekts Stellar, kurā var sūtīt un saņemt naudu no jebkādas valūtas. Visu laiku tiek veidoti jauni startup saistībā ar šo tēmu,» saka Kristaps Mors, Maxtraffic dibinātājs. Tāpat arvien vairāk rodas dažādi pakalpojumi un kļūst aizvien lētāk, ātrāk un vienkāršāk integrēt dažādus servisus – var radīt jaunus pakalpojumus un produktus, tēmēt uz mazākām nišām. Piemēram, var izmantot Shopify e-komercijas platformu, kurā pārdot t-kreklus, un savienot to ar Printful, kas veiks gan apdruku, gan nosūtīs produktu, un viss process var būt 100% automatizēts, norāda K. Mors.

Ar Latvijas Goda ģimenes apliecību 3+ Ģimenes karte iespējams ietaupīt līdz pat 50 eiro mēnesī, šodien preses konferencē informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere.

Šobrīd daudzbērnu ģimenes karti var iegūt tās ģimenes, kur vismaz trīs bērni ir līdz 18 gadu vecumam. Tomēr, kā atzīmēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa, no 1.janvāra karti varēs iegūt arī tad, ja bērni būs 24 gadus veci un turpinās mācības.

Kā norādīja Bauere, šobrīd Latvijā ir aptuveni 14 000 šādas kartes īpašnieku.

Runājot par atlaidēm, preses konferences dalībnieki atzīmēja, ka ģimenes ar kartes palīdzību var ietaupīt no viena eiro līdz pat 50 eiro mēnesī. Uzņēmumu skaits un atlaižu lielums variē atkarībā no Latvijas reģiona. Rīgā ģimenes ar karti var ietaupīt 45-50 eiro mēnesī, un tas saistāms ar to, ka galvaspilsētā ir vairāk uzņēmumu, kas piedāvā atlaides karšu īpašniekiem. Savukārt reģionos pašu uzņēmumu skaits ir mazāks.

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa, informē bankas pārstāvji.

Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo sešu gadu laikā.

Pirmais kopīgais Visa un Citadeles izstrādātais produkts ir jauns kredītkaršu zīmols ar trīs veidu kartēm: X Karte, X Platinum un X Infinite visiem klientu segmentiem. Jaunā X zīmola karšu piedāvājuma nodrošināšanā ir investēti 3 miljoni eiro.

Kartes lietotājiem būs pieejama atlaižu un punktu apmaiņas lojalitātes programma RELAX.

X Kartes un X Platinum kredītkaršu lietotājiem būs pieejams kredītlimits ar procentu likmi no 9% un summu līdz 15 000 eiro un līdz 45 kredītbrīvdienām. Kredītlimita summa un procentu likme tiks noteikta katram klientam individuāli ar bankas izstrādāto kredītspējas noteikšanas metodi.

Kopš 1. jūlija Rīdzinieka kartes īpašniekiem pieejama 20% atlaide automašīnas novietošanai SIA Rīgas satiksmes (RS) apsaimniekotajās maksas autostāvvietās B, C un D zonās. Taču RS izstrādātais risinājums atlaides saņemšanai ir sarežģīts – ar vairākām autorizācijām un garu apmaksas procesu, uzskata mobilo pakalpijumu sniedzējs SIA Mobilly.

Uzņēmuma izpilddirektors Ģirts Slaviņš norāda, ka RS izstrādātais risinājums kavē rīdziniekus ērti saņemt Rīgas domes piešķirtās atlaides auto novietošanai. Šobrīd tā paredz vairākas autorizācijas un jauna elektroniska konta – e-maciņa izveidi. Tādējādi klientiem ir nepieciešams paralēli uzturēt divus elektroniskus naudas kontus – Rīdzinieka kartes maciņu un Mobilly kontu. Tāpat sarežģītās sistēmas dēļ būtiski paaugstinās iespēja kļūdīties, proti, klientam var nākties maksāt sodus un saskarties ar citām neērtībām par neapzināti pieļautām kļūdām.

Rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, Mobilly iesniedza priekšlikumus Rīgas satiksmei par daudz vienkāršāku risinājumu atlaides saņemšanai – automātisku atlaides piešķiršanu, tiklīdz klients reģistrējis savu Rīdzinieka karti portālā ridziniekakarte.lv.