Degvielas mazumtirdzniecībā pamatbāze - biržas cenas, no kā veidojas konkrētās degvielas pamatcena, visiem tirgotājiem principā ir vienāda, un faktiski ar 1 - 1,5 eirocentiem notiek spēle par to, kurš klientu pievilinās pie sevis, un tas tiek darīts ar servisu un lojalitātes programmām.
Tā intervijā laikrakstam Diena konkurenci Latvijas degvielas mazumtirgotāju ieskicē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
«Cena visos DUS ir ļoti tuva, to arī KP, vairākas reizes pētot tirgu, atzinusi - cenu veidošanās, ņemot vērā, ka rentabilitāte ir ļoti maza un nav, kur samazināt peļņu, visiem tirgotājiem ir vienāda un caurspīdīga. Absolūti nav nekādas vienošanās - ja viens paaugstina cenu, pārējie seko. Tirgus ir pārāk atvērts, pārāk redzams. Ir vietas, kur vienā krustojumā ir 3-4 DUS. Protams, ja kādā cena mainās, pārējie to redz, to vienkārši nevar noslēpt. Kad kāds tirgotājs, analizējot biržas cenas, palielina degvielas cenu par 0,5 eirocentiem, bet pārējie konkurenti tajā pašā kvartālā uzskata, ka vēl var tirgot par iepriekšējo cenu. Beigās šis tirgotājs, kurš paaugstinājis cenu, ir spiests cenu pazemināt, jo pretējā gadījumā nelojālais klients, kurš skatās tikai uz cenu, dosies pie cita degvielas tirgotāja. Tādējādi arī pats tirgus regulē cenu,» saka Stirāns.
Viņš arī uzsver dažādu lojalitātes un klientu atlaižu programmu svarīgumu: «Degvielas tirgotājiem, tāpat kā lielveikaliem, ir šīs atlaižu kartes, kas klientiem dod vēl papildu atlaides. Ja man makā ir konkrētā tirgotāja A atlaižu karte un ceļā gadīsies tirgotājs B ar lētāku cenu, visticamāk, es braukšu pie sava tirgotāja A, kuram esmu lojāls, bet par mazliet dārgāku cenu, zinot, ka es saņemu kādus citus bonusus. Tirgū ir arī klienti, kuriem ir daudzas lojalitātes kartes vai arī nav nevienas. Šie klienti skatās tikai uz cenu: «Ja tur ir par santīmu lētāk, kāpēc man jāpērk šeit, es pirkšu tur!»».