Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta (turpmāk - EP) vēlēšanu likumos, kā arī likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Grozījumi minētajos likumos izstrādāti, lai regulētu ieslodzīto vēlēšanu kārtību. Pēc grozījumu stāšanās spēkā ieslodzītajām personām nebūs liegtas balsošanas tiesības, un tādējādi tiks nodrošināta cilvēktiesību īstenošana atbilstoši starptautiskajā saistībām, kuras uzņēmusies Latvija.
Saeimas vēlēšanu likums nosaka to personu loku, kurām ir tiesības vēlēt Saeimu - tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no ierobežojumiem, proti, aizliegts balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, vai kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām. Tomēr ar 2003. gada 5. marta Satversmes tiesas spriedumu šī norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmei. Līdz ar to apcietinājumā esošās personas jau šobrīd var balsot Saeimas vēlēšanās, taču tiesību sistēma nav sakārtota, lai nodrošinātu šo iespēju.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā "Hirst pret Apvienoto Karalisti" apliecināja, ka tā atbalsta viedokli, ka ar likumu noteiktais balsošanas tiesību ierobežojums ieslodzījumā esošajiem notiesātajiem ir pārāk vispārīgs un skar ļoti lielu cilvēku skaitu. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neizslēdz balsošanas tiesību ierobežojuma piemērošanu indivīdam, kurš, piemēram, ir ļaunprātīgi izmantojis sabiedrisko stāvokli, vai kura uzvedība draudēja satricināt tiesiskas valsts vai demokrātijas pamatus.
Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē Latvijas tiesību akti neatbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un būtu nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Latvijas Republikas Satversmes 80. pantā šīs tiesības ir nostiprinātas konstitucionālā līmenī. Līdz ar to, dodot tiesības ieslodzījumā esošām personām vēlēt Saeimu, automātiski tiek dotas tiesības piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādēļ, lai procesuāli nodrošinātu tiesības balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, nepieciešams veikt grozījumus arī pārējos likumos.
Ar grozījumiem būs noteikts, ka personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās varēs piedalīties, balsojot pa pastu. Personai ieslodzījumā vietā būs jāiesniedz iesniegums. Pēc tam tas tiks nogādāts vēlēšanu iecirkņa komisijai, kas ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtīs vēlētājam uz norādīto adresi visu attiecīgā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
Savukārt, lai balsotu EP vēlēšanās, pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētājs nosūtīs attiecīgajam vēlēšanu iecirknim, ne vēlāk kā 37 dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas ierakstītā vēstulē nosūtīs vēlētājam uz pieteikumā norādīto adresi visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
Likumu grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai Trīspusējās sadarbības padomei, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Latvijas Pilsoniskajai aliansei un Valsts kancelejai.
Likumu grozījumi jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.
Laura Pakalne
TM Sabiedrisko attiecību nodaļas
pārvaldes vecākā referente
Tālr. 7036714
e-pasts: [email protected]