Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

Milānā prezentēts mikrodzīvokļa modulis Freedom Room, kurš tapis sadarbībā ar Spoleto stingrā režīma cietuma ieslodzītajiem.

Mikrodzīvoklim ir precīzi tāds pats izmērs, kāds ir ieslodzīto kamerām, un tajā īstenotas daudzas idejas, kuras izmantojuši ieslodzītie, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus.

Nelielās kameras apdzīvojošie ieslodzītie izmantojuši katru savas telpas centimetru, lai dzīves apstākļus tajās padarītu pēc iespējas mājīgākus.

Ieslodzītajiem cietumā aizliegts izmantot daudzus ikdienišķus materiālus, tāpēc tiem, lai iekārotu savas kameras, nācās lietā likt izdomu – piemēram, skapjus izgatavojot no cigarešu paciņām. Savukārt mēbeles izgatavotas vietējā cietuma darbnīcā.

Spoleto cietumnieku pašu iekārtotās kameras pievērsušas Milānas arhitektu grupas Cibic Workshop uzmanību, kas pauduši cerību, ka prototips iekaros popularitāti cilvēku ar zemiem ienākumiem vai jauniešu hosteļu vidū.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Igaunijas Tieslietu ministrija valdībā iesniegusi ierosinājumus par trīs valsts cietumu nākotni, kas cita starpā paredz viena cietuma pārdošanu vai izīrēšanu citām valstīm.

Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministre Līza Pakosta iesniegusi ierosinājumus par cietumu sistēmu, lai varētu samazināt tās izdevumus.

Ministre atzina, ka ir vairākas iespējas un valdībai jāizvēlas cietumu sistēmas attīstības virziens.

Iespēju vidū ir cietuma pārdošana ar tiesībām to pārveidot, piemēram, par sociālo mājokli vai pat viesnīcu, teica Pakosta. Viņa piebilda, ka cietumi daudzviet pasaulē nereti tiek pārveidoti par izglītības iestādēm vai viesnīcām.

Ieslodzījuma vietu iznomāšana Igaunijā varētu ļaut valstīm ar pārpildītām cietumu sistēmām, piemēram, Apvienotajā Karalistē, šeit izmitināt dažus savus ieslodzītos.

Cietumu sistēmas izdevumu samazinājums ir daļa no plašākiem valdības taupības pasākumu plāniem.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns devies uz Igauniju, lai apmeklētu Viru cietumu, jo, kā zināms,Latvijas pusei ir jāizvērtē, vai veidot savu būvprojektu jaunajam cietumam, vai arī iegādāties Igaunijas izstrādāto.

Pēc tieslietu ministra teiktā vizītes mērķis esot ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī cietumu reforma, kas padarīšot soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku, jo samazināsies ieslodzīto skaits un izdevumi sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.

Tieslietu ministrija ir ņēmumsi vērā Igaunijas pieredzi jauno cietumu būvniecībā izstrādājot Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Jāatgādina, ka Minitsru kabinets ir atbalstījis šo koncepciju, apstiprinot arī budžetu 55,49 milj. Ls apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē, kas varētu sākties 2015.gadā.

Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā pagājušajā nedēļā 12 kameru ieslodzītie sarīkojuši masu nekārtības, taču cietušo nav, aģentūru LETA informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Pagājušās piektdienas vakarā 12 kameru notiesātie, izrādot neapmierinātību ar izremontētajām kamerām un ieliktajiem jaunajiem logiem, tās izdemolēja, izsitot logus, sabojājot kameru apgaismojumu un inventāru.

Neapmierinātības iemels bija tieši šie jaunie logi, kuri nav atverami, un liedz iespēju notiesātajiem saņemt nelegālus pārmetienus, zīmītes un citus ieslodzījuma vietā aizliegtus priekšmetus un vielas. Neatveramie logi liedz arī iespēju notiesātajiem sazināties savā starpā starp kamerām.

Lai novērstu masu nekārtības, tika izsludināta vispārējā Daugavgrīvas cietuma personāla pulcēšanās un veiktas pārrunas ar ieslodzītajiem, kā rezultātā situācija tika stabilizēta.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

No uzņēmējiem vērojama pietiekami liela interese saistībā ar iespēju nodarbnāt ieslodzītos, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.

«Šobrīd komersantu interese par nodarbnātību cietumos tiešām ir, un mēs nevaram teikt, ka mums būtu aiz rokas kādu jāvelk iekšā. Tajā infrastruktūrā, kas mums šobrīd ir pieejama, mums ir pietiekami daudz komersantu, lai nodrošinātu darba vietas.(...) Es negribētu teikt, ka uzņēmēji gluži rindās stāv, bet rīkojam konkursus un uzņēmēji konkursa kārtībā iegūst šīs tiesības,» sacīja I. Spure.

Lai arī esot samazinājies ieslodzīto skaits, pašlaik pieejamā infrastruktūra gan ir izmēlusi savu kapacitāti darbavietu izveidē.

Vecumnieku cietuma fermā, ko plānots izsolīt, strādājuši vien divi ieslodzītie - pārējie izvēlas darbu ārpus cietuma teritorijas. «Viņi [ieslodzītie], protams, labprātāk izvēlas strādāt, piemēram, Rīgā, Bauskā, Dobelē vai kur citur pie komersanta, un nopelnīt lielāku naudas summu. Patiesībā tas jau bija pārvērties, es negirbu teikt - piespiedu sabiedriskajā darbā, bet tā labprātīgi jau neviens tur tos lopiņus kopt vairs negribēja. Par resocializāciju to noteikti nevar saukt,» sacīja IeVP priekšniece.

Ja Augstākā tiesa atstās spēkā apelācijas instances nolēmumu, tad 100 piespiedu darba stundas apsūdzētajam Latvijas Universitātes (LU) pētniekam Ilmāram Poikānam, iespējams, būs jāpavada pie datora vai jāveic citi pienākumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām.

Rīgas apgabaltiesa šodien LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Poikānu tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba. Spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā, un Poikāns to arī plāno darīt.

Piespiedu daba izpildi organizē un uzrauga Valsts probācijas dienests. Dienesta sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers aģentūrai LETA konkrēto spriedumu nekomentēja, taču paskaidroja, ka, uzsākot soda izpildi, tiek noskaidrotas notiesātās personas prasmes un iemaņas, kā arī veselības stāvoklis, ja tas var ietekmēt piespiedu darba izpildi. Piespiedu darbu persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā.

Lai nevajadzētu publiskai apskatei slēgt Stūra māju, nepieciešami 20 000 eiro apkures un elektroapgādes ierīkošanai, tāpat vēl apmēram 10 000 eiro mēnesī vajadzīgi, lai segtu apkures rēķinus, piektdien raksta laikraksts Diena.

Kultūras ministrija (KM) paziņojusi, ka atbalsta Stūra mājas kā kultūras un vēsturiskā pieminekļa saglabāšanu. Iecerēts panākt, ka apskatei arī pēc oktobra būs pieejama ēkas daļa, kur padomju laikos tika nopratināti un spīdzināti ieslodzītie, proti, nama pirmais un pagrabstāvs. Patlaban ministrija konsultējas ar iesaistītajām pusēm, lai aprēķinātu ikmēneša tāmi, ko pēc tam informatīvā ziņojuma formā iesniegtu Ministru kabinetā.

KM pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša norāda, ka šajās telpās iekārtotās izstādes ir guvušas lielu popularitāti. «Pastāvīga ekspozīcija būtu piemērots veids, kā nodrošināt Stūra mājas publisko pieejamību,» viņa saka, kā nepieciešamību minot ne tikai apkures ierīkošanas izmaksu segšanu, bet arī tēriņus par ēkas ekspluatāciju un personāla algām. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kas notiks ar pārējiem ēkas stāviem.

Francijas galvaspilsētā Parīzē esošais vēsturiskais La Santé cietums nesen tika atvērts ekskursijām. Patlaban, pirms remonta tas stāv tukšs, vēsta thelocal.fr. Raksta galerijā - neliels ieskats vietā, kas ir gan aizraujoša, gan biedējoša vienlaikus.

La Santé (tulkojumā - Labas veselības cietums) ir slavens ar to, ka ir vienīgais cietums Parīzes centrā, kā arī ar pasaulē atpazīstamajiem cietumniekiem, kas tajā mitinājušies. Starp viņiem arī terorists Karloss Šakālis, gangsteris Žaks Merins un brokeris Žeroms Kervjēls.

Cietuma pirmsākumi meklējami jau 1867. gadā. Tas zināms arī ar necilvēcīgi skarbajiem apstākļiem, kā dēļ tas pat nodēvēts par bēdīgi slavenāko cietumu Francijā.

Interesentiem ekskursijas vadījuši sargi, kuri reiz tur strādājuši. Cilvēki rindā gaidījuši visu dienu, lai tiktu vietā, kurā daudzi ieslodzītie kala plānus, kā no tās tikt ārā.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis nogādāts Rīgas Centrālcietumā.

Magonis tika aizturēts pagājušajā ceturtdienā, un sestdien, beidzoties aizturēšanas termiņam, Rīgas rajona tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) savas īslaicīgās aizturēšanas vietas nav, taču parasti birojs aizturētos pirmās diennaktis izvieto tā dēvētajās septītajās debesīs - septītajā stāvā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā Čiekurkalna iekšlietu iestāžu kompleksā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūra LETA noskaidroja, ka nu jau bijusī amatpersona pirmdienas vakarā nogādāta Rīgas Centrālcietumā. Magonis ir izvietots korpusā, kurā atrodas pirmo reizi apcietinātas personas. Kamerā viņš šobrīd atrodas viens. Pārvaldē skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, kad pirmo reizi apcietinātas personas sākotnēji netiek izvietotas kamerās kopā ar pārējiem apcietinātajiem.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja no ASV «nošpikotus» Krimināllikuma grozījumus, kas paredz - ja cilvēks trīsreiz izdarījis sevišķi smagu noziegumu, mūža ieslodzījums viņam pienākas automātiski un notikušā apstākļi vairs nevienu neinteresē, vēsta laikraksts Diena.

Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga norādījusi - ja šādas normas tiešām iestrādās Krimināllikumā, tas Latvijai garantēs virkni zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), nemaz nerunājot par simtiem tūkstošu latu, kas ik gadus būtu jāizvelk no nodokļu maksātāju maciņiem augošās «mūžinieku» armijas uzturēšanai.

Saeimā diskusijas par ZZS deputāta, bijušā žurnālista Kārļa Seržanta ierosinājumiem izvērsušās ļoti karstas. Kaut Juridiskā komisija tos visus bija noraidījusi, Saeimas vairākums lielāko daļu no tiem atbalstīja, «par» balsojot galvenokārt Saeimas opozīcijai un daļai VL-TB/LNNK deputātu. K. Seržants atsaucies uz ASV piemēru, kur šāds «trešās reizes likums» ir spēkā 26 štatos: «Tur cilvēks, kas divas reizes sodīts par vardarbīgiem noziegumiem, trešajā reizē var saņemt mūža ieslodzījumu pat par bērnam atņemtu saldējumu.»

Amerikas Pilsonisko brīvību savienība (ACLU) publiskojusi ziņojumu, atklājot plašākai sabiedrībai nāves izpildi gaidošo ieslodzīto dzīves apstākļus Amerikas Savienotajās Valstīs.

Lielākā daļa no viņiem dzīvo ( tas var ilgt pat desmitiem gadu) vieni sīkās kamerās 22 līdz 24 stundas diennaktī. Viņu kontakts ar citiem cilvēkiem ir neliels vai nekāds, dienas gaismu viņi tikpat kā neredz. ACLU to dēvē par «nāvi pirms nāves».

Traģiskākais, ka šo nospiedošo dzīvi bijis jāizcieš arī nevainīgiem cilvēkiem, kuri vēlāk no ieslodzījuma ir atbrīvoti. Viens no šādiem cilvēkiem - Entonijs Greivs (Anthony Graves) - izteicies, ka nāvei nolemto izolācija burtiski padara ieslodzītos trakus.

Gadu aizvadīšana šajā ekstrēmajā izolācijā tā iedragājot garīgo veselību, ka cilvēki grib brīvprātīgi nomirt, nevis turpināt dzīvot šādos apstākļos. Daudzi ieslodzītie piedzīvojot lēnu un sāpīgu psiholoģisko nāvi vēl pirms valsts viņiem izpilda nāvessodu.

Cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt, nosaka Saeimā ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu.

Līdztekus deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu.

Saeima papildinājusi likuma par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.

Komisijā atbalstīta arī jauna smēķēšanas definīcija, ietverot tajā elektronisko cigarešu smēķēšanu. Tādējādi smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz elektroniskajām cigaretēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Šobrīd jaunā Liepājas cietuma būvniecības process ievirzījies noslēguma posmā, lai jau 2025.gada nogalē cietuma ēku koplekss tiktu nodots ekspluatācijā, informē Tieslietu ministrija.

Jaunais cietums Latvijas sodu izpildes sistēmā būs būtisks jaunums, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību.

Jaunajā Liepājas cietumā nodrošinās maksimāli efektīvu un sabiedrības drošībai atbilstošu sodu izpildi, jo īpaši plānotā, projektētā un piemērotā infrastruktūra ļauj ieslodzīto uzraudzības un apsardzes procesus veikt ar daudz mazākiem cilvēkresursiem, tāpēc cietuma personāls daudz lielākā mērā strādās ar resocializācijas un drošības pasākumiem. Jauno tehnoloģiju priekšrocības sniegs būtisku pienesumu uzraudzības, apsardzes un drošības jomā. Cietuma atklāšana ļaus slēgt vairākas ieslodzījuma vietas Latvijā, kas neatbilst mūsdienu prasībām, tostarp tagadējo Liepājas cietumu, kurš atrodas pašā pilsētas centrā. Vienlaikus jaunais cietums būs arī nozīmīga darba vieta liepājniekiem un reģionā dzīvojošajiem.

Ja piepildīsies ideja, kuru novembrī izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) - jauna cietuma projektu nevis taisīt pašiem no nulles, bet gan pirkt no igauņiem -, ļoti iespējams, ka izdosies gan nodrošināt cietumniekiem cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus, tādējādi pārtraucot nemitīgo Latvijas zaudējumu straumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan ieslodzītos pienācīgi pāraudzināt, lai, iznākuši uz brīvām kājām, viņi pie vecā aroda uzreiz neķertos, raksta laikraksts Diena.

Pie šāda secinājuma laikraksts nācis, apmeklējot 2008. gadā atvērto Viru cietumu Igaunijā.

Tuvojoties Igaunijas ziemeļu pilsētai Jehvi, gaidījis pārsteigums - ēku komplekss no tālienes nav izskatījies pēc ieslodzījuma vietas. Gaumīgās ēkas par cietumu kļūstot vien tuvumā, ieraugot mūrus un restotos logus.

Izejot no administratīvās mājas uz ēku, kur atrodas skola, slimnīca un citas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Diāna Kemmusa sacījusi: «Šī ir vienīgā vieta, kur darbiniekiem jāatrodas ārā.» Visas ēkas milzīgajā kompleksā ir savienotas ar gaiteņiem jeb galerijām. Šī ir viena no būtiskākajām iezīmēm, ar ko izceļas jaunuzceltais cietums, vēsta laikraksts.

Arisvaldo de Campos Pires, augstas drošības cietums pilsētā Juiz de Fora, 160 kilometrus uz ziemeļiem no Riodežaneiro Brazīlijā, atšķiras no līdzīgām vietām citviet pasaulē.

Tur ieslodzītie, kuri «sēž aiz restēm» par tādiem smagiem noziegumiem kā laupīšanas un slepkavības, ada augstās modes apģērbus Brazīlijas modes dizainerei Rakjuelai Guimaraes (Raquel Guimaraes). Viņi to dara apmaiņā pret 75 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas un samazinātiem ieslodzījuma termiņiem. Par katrām trīs adīšanas dienām ieslodzītajam termiņš tiek samazināts par vienu dienu.

Tas viss sākās 2009. gadā, kad Guimaraes apmācīja ieslodzītos zīmēšanā un dizainā, kā arī augstas kvalitātes adīšanā. Tajā laikā viņa meklēja adītājus savam zīmolam Doiselles.

«Programma sniedz apcietinātajiem prasmes un pārliecību, ko varēs izmantot, atgriežoties dzīvot ārpusē,» atzinis kāds bijušais ieslodzītais.

Kā pirmie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aicinājumam iesaistīties «tumšo gājēju glābšanas misijā» atsaukušies specapģērbu ražošanas uzņēmuma SRC Brasa darbinieki – Iļģuciema un Brasas cietumu ieslodzītie, kuri kampaņas REDZAMS, TĀTAD DZĪVS! vajadzībām uzšuvuši 500 gaismu atstarojošas vestes.

Dāvinājumu šodien Iļģuciema sieviešu cietumā saņēma CSDD un Valsts policijas pārstāvji.

Atstarojošās vestes kampaņas partneris Latvijas Samariešu apvienība izdalīs mazturīgajiem iedzīvotājiem un nejauši uz ceļa sastaptiem «tumšajiem» gājējiem Latvijas reģionos.

Ikdienā uzņēmums SRC Brasa galvenokārt ražo militāros formas tērpus Latvijas armijas un citu valstu bruņotajiem spēkiem. «Redzot traģisko situāciju, kad katru dienu uz Latvijas ceļiem cieš kāds gājējs, mums šķita pašsaprotami likt lietā savu pieredzi atstarojošo apģērbu izstrādē un nodrošināt papildu aizsardzības līdzekļus,» skaidro SRC Brasa valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis.

Tieslietu ministrija turpina darbu pie jauna cietuma Liepājā būvniecības – ir izstrādāts cietuma plānojums, informē ministrijā.

Pašlaik norit cietuma projektēšanas darbi, ko plānots pabeigt līdz 2016.gada aprīlim. Jaunais cietums Liepājā tiek projektēts sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru un Daugavpils uzņēmumu REM PRO.

Jau iepriekš ziņots, ka 2014.gada aprīlī Tieslietu ministrija un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūra parakstīja sadarbības līgumu, kura rezultātā plānots izstrādāt jaunā cietuma projektu.

Jaunais cietums paredzēts 1200 ieslodzītajiem, un tas būs pirmais modernais cietums pieaugušajiem Latvijā, kas būvēts atbilstoši Eiropas standartiem, nodrošinot atbilstošus darba apstākļus cietuma darbiniekiem, pilnvērtīgas resocializācijas iespējas un kvalitatīvu ieslodzīto uzraudzības iespēju. Ieslodzītie tiks izvietoti divvietīgās kamerās. Cietuma būvniecību plānots pabeigt 2018.gada nogalē.

Aizvadītajā gadā valsts lielāko daļu kompensāciju izmaksājusi atlaistiem ierēdņiem, un visbiežāk tiesvedības pērn zaudēja Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrija un Valsts policija. Kopumā kompensācijās izmaksāti 107,5 tūkstoši latu.

Tā liecina Finanšu ministrijas pārskats par 2012. gadā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts pamatbudžeta.

Vislielākā summa (34,84 tūkstošu lati) no valsts budžeta pērn tērēta apmierinot sūdzības pret Tieslietu ministriju (TM). Lielākā summas daļa – 34,62 tūkstoši latu samaksāta bijušajai Tiesu administrācijas direktorei Ilonai Beierbahai par nesaņemto darba samaksu. Šādi noslēdzās tiesvedība, kas vilkās kopš 2006. gada, kam par pamatu bija prasība par 2006.gada maijā vairākos plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par viņas atstādināšanu no amata un tā laika tieslietu ministra Guntara Grīnvalda izteikumiem, kuros viņš, atsaucoties uz Valsts kontroles secinājumiem, paudis uzskatu, ka TA vadītājas pārkāpumi kvalificēti kā smagi pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības un tiesnešu uzticību TA un līdz ar to rada būtisku kaitējumu valsts civildienestam.

Nākotnē tiks noteikta jauna veselības aprūpes finansēšanas kārtība, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

To paredz otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstītais Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu. Likums tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa. Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (piemēram, darbiniekiem 11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus) vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālās mēnešalgas.

Augstākā tiesa šodien apmierināja aizstāvju lūgumus un no apcietinājuma atbrīvoja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzēto bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Vilni Štramu un viņa bijušo vietnieku Pēteri Stranci.

Abi tika atbrīvoti tiesas zālē. Viņiem tagad kā drošības līdzeklis noteikti uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts. Līdz šim aiz restēm viņi atradās aptuveni četrus gadus.

Abi apsūdzētie pēc tiesas lēmuma neslēpa savas emocijas. Strancis, kurš apcietinājumā pavadīja četrus gadus un trīs mēnešus, izteicās, ka «beidzot ledus ir lūzis», aprakstot savas sajūtas kā fantastiskas un neslēpjot savu prieku. Jautāts, ko viņš plāno darīt, Strancis noteica, ka «patlaban vissvarīgākais ir būt kopā ar ģimeni».

Arī Štrams norādīja, ka tiesas lēmums ir likumsakarīgs un pareizs. «Jāgaida, kāds būs spriedums, un jāskatās, vai nāksies atgriezties cietumā vai tomēr nē,» izteicās Štrams, prognozējot, ka jebkurā gadījumā spriedumu, visticamāk, kāda no pusēm pārsūdzēs. Štrams apcietinājumā pavadīja četrus gadus un četrus mēnešus.