Igaunijas Tieslietu ministrija valdībā iesniegusi ierosinājumus par trīs valsts cietumu nākotni, kas cita starpā paredz viena cietuma pārdošanu vai izīrēšanu citām valstīm.

Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministre Līza Pakosta iesniegusi ierosinājumus par cietumu sistēmu, lai varētu samazināt tās izdevumus.

Ministre atzina, ka ir vairākas iespējas un valdībai jāizvēlas cietumu sistēmas attīstības virziens.

Iespēju vidū ir cietuma pārdošana ar tiesībām to pārveidot, piemēram, par sociālo mājokli vai pat viesnīcu, teica Pakosta. Viņa piebilda, ka cietumi daudzviet pasaulē nereti tiek pārveidoti par izglītības iestādēm vai viesnīcām.

Ieslodzījuma vietu iznomāšana Igaunijā varētu ļaut valstīm ar pārpildītām cietumu sistēmām, piemēram, Apvienotajā Karalistē, šeit izmitināt dažus savus ieslodzītos.

Cietumu sistēmas izdevumu samazinājums ir daļa no plašākiem valdības taupības pasākumu plāniem.

Igaunijas uzņēmums Riigi Kinnisvara AS izsludinājis iepirkumu, lai uzsāktu Liepājas cietuma projektēšanas darbus, informē Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska.

Starptautiskais publiskais iepirkums izsludināts, lai atrastu partneri, kas izstrādās projektu pirmajam modernajam cietumam Latvijā, kā arī tā infrastruktūru.

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka kopš valsts atjaunošanas šī ir pirmā reize, kad Latvijā tiks būvēts mūsdienu prasībām atbilstošs cietums. Jaunā ieslodzījuma vieta paaugstinās drošību ieslodzījuma vietās un sabiedrībā kopumā, kā arī samazinās Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriesto kompensāciju apjomu ieslodzītajiem par neatbilstošiem ieslodzījuma apstākļiem, viņš norāda.

Jaunais cietums tiks būvēts 1200 ieslodzītajiem, un tas būs pirmais šāda tipa cietums Latvijā, tāpat tas radīs darbavietas ap 450 darbiniekiem. Jaunā cietuma būvniecība jāpabeidz līdz 2018. gadam.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Jaunais iecerētais Kurzemes cietums atradīsies Liepājā, Alsungas ielā 29. Šodien valdības sēdē tika atbalstīts priekšlikums minēto īpašumu nodot Tieslietu ministrijai. Savukārt Liepājas pašvaldībai apmaiņā tiks nodots īpašums, kas atrodas Pērkones ielā 32.

Šobrīd īpašums Alsungas ielā 29 netiekot izmantots un nav nepieciešams Liepājas pašvaldības funkciju realizēšanai. Jau iepriekš pašvaldība DB norādīja, ka saskaņā ar teritoriālo plānojumu šeit paredzēta sabiedriska rakstura un darījumu iestāžu apbūve, tāpēc principiālu iebildumu pret šādu objektu pašvaldībai nav. Lai arī vārdam «cietums» piemīt negatīva nokrāsa, tās tomēr ir investīcijas un jaunas darba vietas, atzīmēja Liepājas dome.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, kamerās atrodas pat līdz 70 ieslodzītajiem, arī infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc nepieciešams papildu personāls, kas attiecīgi rada arī lielākas izmaksas. Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms vairāk nekā 30 gadiem Jēkabpilī.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Konkursā par jauno cietuma būvniecību Liepājā ir pieteikušās SIA "Citrus Solutions" un AS "UPB", aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija ir saņēmusi sākotnējos piedāvājumus un turpina konkursa procedūru ar sarunām, lai izraudzītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Liepājas cietuma projekta realizācijā tiks izmantota "design&build" jeb "projektē un būvē" metode, apvienojot izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus vienā pakalpojumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, no uzvarētāja tiks prasīts uzņemties pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra lēmumam Tieslietu ministrija nepieciešamības gadījumā var pagarināt Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim, ja Liepājas cietuma būvniecības konkursa procedūrā ar sarunām iespējams panākt pēc iespējas konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Ir izsludināts jauns iepirkums par jaunā Liepājas cietuma būvniecību; veiktas izmaiņas arī pašā projektā.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, infrastruktūra – novecojusi, kamerās ir liels skaits ieslodzīto, nepieciešams arī papildu personāls, kas attiecīgi rada lielākas izmaksas. Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms vairāk nekā 30 gadiem Jēkabpilī. Šobrīd sperts atkārtots solis, lai 2020. gadā varētu sākt īstenot un 2023. gadā pabeigt Liepājas cietuma projektu. Šī ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Pirmais jaunais cietums Latvijā tiks celts par valsts līdzekļiem, nepiesaistot privātu partneri, kā tas tika domāts sākumā.

Jau gadiem runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, kamerās atrodas pat līdz 70 ieslodzītajiem, arī infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc nepieciešams papildu personāls, kas attiecīgi rada arī lielākas izmaksas. Šie ir tikai daži no iemesliem, kas nosaukti.

Tomēr visus šos gadus valsts nespēja atlicināt naudu jaunu cietumu būvniecībai, tāpēc vienīgais risinājums, ko redzēja speciālisti, ir privāto investoru piesaiste, kuriem valsts pēc tam daudzu gadu desmitu laikā ik gadu maksātu par to izmantošanu. Tomēr šobrīd Tieslietu ministrija (TM) ir izvēlējusies modeli, kas paredz cietumu būvēt par valsts naudu, nepiesaistot privātos partnerus.

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’

Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?

Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Lai arī reformas tieslietu nozarē tiek īstenotas, uzņēmēji un eksperti vēlas straujāku to ieviešanu dzīvē , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tiesu noslodze un garie lietu izskatīšanas termiņi ir tās tieslietu sistēmas problēmas, kurām efektīvākās zāles tiek meklētas jau gadiem. Plānots, ka šobrīd notiekošās reformas tieslietu jomā palīdzētu gan samazināt izskatāmo lietu termiņus, gan celt darbinieku profesionalitāti un līdz ar to arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Statistikas dati liecina, ka, piemēram, pirmajā instancē saņemto civillietu skaits ik gadu samazinās. Tieslietu ministrija (TM) atzīmē, ka viens no izdarītajiem darbiem ir tieši lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana un tiesu noslodzes mazināšana.

Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis norāda: «Kopumā nav pamata runāt par kādām fundamentālām vai sistēmiskām izmaiņām, kas pēdējo gadu laikā būtu skārušas tieslietu jomu. TM kopā ar Saeimu ir strādājušas pie tiesvedībā esošo lietu izskatīšanas paātrināšanas, kas ir devis jūtamus rezultātus. Civillietās tas galvenokārt ir panākts ar lietu pārdali no Rīgas uz reģionu tiesām, bet administratīvajās lietās izskatīšanas ātrumu ir uzlabojis rakstveida process.»

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

2014. gadā valsts vadošo resoru centrālo aparātu telpu uzturēšanas izmaksas pieaugušas par 464,6 tūkst. eiro, sasniedzot 7,71 milj. eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts vadošo resoru īpašumā esošo un nomāto ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas ievērojami atšķiras. Īpašumu vidū ir ne tikai būdiņas lauku ceļmalās, bet arī viesu nami Jūrmalā, cietumi, grausti un nami ar ļoti ievērojamu kadastrālo vērtību. Daudziem no šiem īpašumiem vienojošais elements ir augstās izmaksas par apkuri un sliktais tehniskais stāvoklis, tāpēc tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams investīciju vilnis, glābjot vēstures liecinieces ēkas, kuras apdzīvo ierēdņi.

Vērtīgākais no Saeimas astoņiem īpašumiem ir 6 tūkst. m2 plašais nams Jēkaba ielā 11, kura kadastrālā vērtība ir 3 milj. eiro. Savukārt plašākais – Saeimas autobāze 7 tūkst. m2 platībā Skanstes ielā 6. Saeimas viesu izmitināšanai paredzētie divi īpašumi Jūrmalā, Jūras ielā 14 un 9/11, kopā ir 2,5 tūkst. m2 plaši un to vērtība ir 850 tūkst. eiro. Savukārt Valsts kanceleja (VK) mājo Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Ēku kompleksa kopējā platība ir 15 tūkst. m2, tā kadastrālā vērtība ir 12,9 milj. eiro. Valsts kanceleja no visa kompleksa izmanto 6,2 tūkst. m2. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas (VPK) īpašumā nav nevienas ēkas, norāda VPK preses padomniece Līga Krapāne. Iestāde izvietojusies prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju nama ēku kompleksā, kur telpu kopējā platība ir 3,4 tūkst. m2.

Ja piepildīsies ideja, kuru novembrī izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) - jauna cietuma projektu nevis taisīt pašiem no nulles, bet gan pirkt no igauņiem -, ļoti iespējams, ka izdosies gan nodrošināt cietumniekiem cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus, tādējādi pārtraucot nemitīgo Latvijas zaudējumu straumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan ieslodzītos pienācīgi pāraudzināt, lai, iznākuši uz brīvām kājām, viņi pie vecā aroda uzreiz neķertos, raksta laikraksts Diena.

Pie šāda secinājuma laikraksts nācis, apmeklējot 2008. gadā atvērto Viru cietumu Igaunijā.

Tuvojoties Igaunijas ziemeļu pilsētai Jehvi, gaidījis pārsteigums - ēku komplekss no tālienes nav izskatījies pēc ieslodzījuma vietas. Gaumīgās ēkas par cietumu kļūstot vien tuvumā, ieraugot mūrus un restotos logus.

Izejot no administratīvās mājas uz ēku, kur atrodas skola, slimnīca un citas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Diāna Kemmusa sacījusi: «Šī ir vienīgā vieta, kur darbiniekiem jāatrodas ārā.» Visas ēkas milzīgajā kompleksā ir savienotas ar gaiteņiem jeb galerijām. Šī ir viena no būtiskākajām iezīmēm, ar ko izceļas jaunuzceltais cietums, vēsta laikraksts.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.