"Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā," norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Noslēdzot iepazīšanos ar ieslodzījuma vietām pirms tiek pabeigts darbs pie Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte 31.janvārī apmeklēja divus Daugavpilī izvietotos cietumus - Daugavpils cietumu un Grīvas cietumu.
"Situācijas ieslodzījuma vietās izpēte manī ir nostiprinājusi pārliecību, ka pastāvošās problēmas jārisina nekavējoties un kompleksi, ja mēs patiešām vēlamies samazināt atkārtotu noziegumu skaitu un, līdz ar to, ietaupīt nodokļu maksātāju naudu," paziņoja G.Bērziņš. "Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā. Taču tas tā nav – pašlaik ne viens vien, kas izcietis sodu un atgriezies brīvībā, pēc kāda laika atkal nostājas uz noziegumu ceļa. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir jāmaina attieksme un ieslodzījuma vietai jākļūst par pirmo posmu cilvēka ceļā uz atgriešanos civilizētā sabiedrībā, kurā cilvēks gūst ienākumus ar savu darbu, nevis veicot noziegumus."
Situācija ar nodarbinātību dažādās ieslodzījumu vietās atšķiras. To apliecināja arī Daugavpilī izvietoto cietumu apmeklējums. Piemēram, Daugavpils cietumam, kas atrodas pilsētas centrā, platība ir ierobežota, kas limitē cietuma vadībai iespējas nodrošināt ieslodzītos ar darbu. Neraugoties uz to cietuma vadība pašlaik dara visu iespējamo, lai darbs būtu uz mūžu ieslodzītajiem (kā zināms, uz to īpaši ir norādījušas starptautiskās organizācijas). Savukārt, Daugavpils Grīvas cietumā, kurā pašlaik strādā gandrīz katrs trešais ieslodzītais, vēl ir salīdzinoši daudz brīvu platību un iespēju. Arī lielākā daļa ieslodzīto vēlas strādāt. Tajā pašā darba iespējas ir saistītas ar uzņēmēju piedāvājumiem – ne jebkura uzņēmējdarbība ieslodzījuma vietā ir pieļaujama.
"Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijā ir jāatspoguļojas trim galvenajiem attīstības virzieniem – ieslodzīto nodarbinātībai, ieslodzījuma vietu skaita un izvietojuma optimizācijai, kā arī ieslodzījuma vietu nodrošinājumam ar personālsastāvu," uzsver G.Bērziņš. "Nav pareizi, piemēram, ka cietums atrodas pilsētas centrā, kā tas ir ar Daugavpils cietumu (un ne tikai). Nav arī normāli, ka līdzšinējās ignorances dēļ praktiski nekas netika darīts, lai renovētu cietumus. Par to pārliecinājos, apmeklējot Grīvas cietumu. Tagad esam nonākuši tik tālu, ka daudzos gadījumos ir lētāk uzbūvēt jaunu cietumu nekā ieguldīt līdzekļus pašreizējā cietuma rekonstrukcijā.. Tiesa – man patīkami pārsteidza fakts, ka cietumos Daugavpilī nav problēmu ar personālu, un ir pat izveidojusies kandidātu rinda."