Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite
DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».
«Apiešanas shēmas»
«Dz. Rasnačs varēja būt aktīvāks maksātnespējas jautājumu risinājumu piedāvāšanā,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis. Viņš uzskata, ka ministram bija jāreaģē uz ziņām par maksātnespējas administratoru rindas «apiešanas shēmām», kur juridisko nejaušību nomainīja salts aprēķins.
«Šodien uzmanības centrā ir jautājumi par maksātnespējas administratoru atalgojumu, spēles nosacījumiem šo algu aprēķināšanā un pamatojumā, it īpaši gadījumos, kad administratori kļūst par miljonāriem, bet neko nav izveidojuši, radījuši, kas ekonomiski ģenerē šādu peļņu, jo vairums uzņēmēju par šādu ienākumu līmeni, nemaz nerunājot par peļņu, var tikai pasapņot, un arī tie, kuri gūst šādu peļņu, to gūst pēc daudziem gadiem sūra darba,» norāda M. Gulbis. Viņš gan vienlaikus uzskata, ka maksātnespējas jomā ir bijuši un joprojām ir daudz zemūdens akmeņu.
«Politiski ietekmīgu maksātnespējas administratoru dēļ pieļauju, ka Dz. Rasnačam vairākos jautājumos bija vienkārši «sasietas rokas» un tika skaidri pateikts neko nedarīt un nejaukties,» analizē M. Gulbis.
Nav pretenziju
Maksātnespējas jomas eksperts Helmuts Jauja uzsver, ka pret Dz. Rasnaču kā tieslietu ministru pretenziju nav. «Protams, politiskajam spēkam, no kura nāk Dz. Rasnačs, ir bijusi zināma saistība ar maksātnespējas administratoriem, taču viņš kā ministrs īstenībā ir paveicis vairāk nekā priekšteči šajā amatā,» uzsver H. Jauja. Viņaprāt, Dz. Rasnačam ir bijusi un ir vēlme sakārtot maksātnespējas jomu, taču, lai to īstenotu, ir svarīga sazobe ar tiesu un iekšlietu (izmeklēšanas) sistēmām. «Manuprāt, vairāk ir jautājumi par nesaprotamiem lēmumiem tiesu sistēmā,» piemetina H. Jauja.
Dziļas saknes
«Tuvojas vēlēšanas, un potenciālajam elektorātam ir jāparāda darbības, un tas arī notiek, jo, patīk vai nepatīk, bet maksātnespējas jomā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, kaut arī jāņem vērā, ka sliktos paradumus nav tik vienkārši pārtraukt,» situāciju analizē Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota. Viņš aicina iemeslus meklēt daudz tālākā pagātnē. «Ekonomiskās recesijas – 2008.–2010. gads – bija administratoru zelta laikmets, kurā bija ne tikai cits normatīvais regulējums, bet arī noskaņojums, ka bankas – kredītu izsniedzējas – ir jāsoda, un administratori veica šo sociālo funkciju, tāpēc tiem daudz kas tika piedots, taču tagad ir citi laiki, bet daļa to nesaprot un nevēlas mainīties, tāpēc arī joprojām ir tas, kas ir, taču viss lēnām mainās uz labo pusi,» uzsver K. Šļakota. Viņaprāt, pašlaik dīzelītis pukšķina, kaut arī eļļas vairs nav, bet tā ilgi turpināt nevarēs, tas uzsprāgs.
«Problēmas šajā jomā ir daudz dziļāk nekā politiskā vadītāja nomaiņa, jo paš- attīrīšanās vēsmas no nozares nav manītas, kaut arī šopavasar notiekošais šokē,» uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņasprāt, ja sistēma nav gatava mainīties, tad tās politiskā virsvadītāja eksaminēšana un pat nomaiņa neko daudz neatrisinās. «Daudz tiek runāts par uzticības atjaunošanu, bet nezinu, kā to var izdarīt, ja nav ne tikai kopīgas izpratnes, bet arī mērķu,» tā E. Egle.
