Šonedēļ Dienas Bizness piedzīvojis interesantus kontaktus ar vairākiem Latvijas valdības ministriem.
Nedēļas sākumā LR finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka pēdējās nedēļās pret viņu un līdz šim pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz ABLV Bank ir izvērsta informatīvā kampaņa. Ministre atzina, ka, ticamākais, ar šīm aktivitātēm kāds vēlas ātru lēmuma pieņemšanu, kas paredzētu mazāku kontroli un varētu pēc iespējas ātrāk no bankas izmaksāt naudu: «Pieņemu, ka tie ir kādi tuvās kaimiņvalsts uzņēmēji, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneri šeit, Latvijā. Bet mēs nebaidāmies no atbildības un no šādām kampaņām. Mēs esam šeit, lai darītu savu darbu – profesionāli, atklāti un caurredzami.»
Politiķus nāksies apbēdināt. Varam apsolīt, ka šādas, valdībasprāt, «kampaņas» mēs turpināsim arī nākotnē. Sevišķi, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzskatām par savu pienākumu maksimāli informēt sabiedrību par atšķirību starp politiķu vārdiem un darbiem.
Finanšu ministre vai viņas tuvākie padomnieki nav spējuši saskatīt to, ka Dienas Bizness iestājās pret ABLV Bank atdošanu saplosīšanai maksātnespējas administratoriem. Zīmīgi, ka, ministresprāt, tā uzreiz ir kampaņa pret viņas personu. Varbūt ministre uzskata, ka arī Trasta Komercbankas likvidācija norit profesionāli, atklāti un caurredzami? Tieši Dana Reizniece-Ozola lielā mērā ir panākusi to, ka šodien vieglākais veids, kā demonizēt jebkuru uzņēmēju, ir paziņot, ka viņš ir saistīts ar «kādas tuvās kaimiņvalsts uzņēmēju». Tas tad arī ir pamats slēgt bankas kontu kādā no lielajām bankām, izslēgt no biznesa vides vai arī pretēji – atbaidīt jebkuru investoru interesi par darbošanos Latvijā. No sirds ceru, ka tāds nav Finanšu ministrijas mērķis un šāda rīcība nav Finanšu ministrijas darbības patiesās kvalitātes rādītājs.
Par iepriekšminēto tēmu bija ko teikt arī Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Politiķis aicināja publiski izskanējušos pārmetumus finanšu ministrei neuztvert pārāk nopietni, atzīmējot, ka līdzīgi nepamatoti «sitieni» esot bijuši vērsti arī pret citiem ministriem. M. Kučinskis izteicās, ka «visai droši» kampaņai esot pievērsta drošības dienestu uzmanība. Jo tālāk, jo trakāk. Ministru prezidents gan neminēja, kuru drošības dienestu uzmanība ir pievērsta, – Martinsona, Sprūda vai varbūt tuvās kaimiņvalsts? Mēs šos draudus vērtējam nopietni un uzskatām to par mēģinājumu apdraudēt vārda brīvību.
Un jaunākais valdības pienesums – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš trešdienas LTV pārraidē paziņoja, ka A. Gobzems laikrakstā Dienas Bizness veicis apmaksātu kampaņu pret ministru. Rasnača kungs, ja ir zināmi kampaņas apmaksātāji, lūdzu, dodiet ziņu. Līdz mums nauda nav nonākusi. Protams, esam pieraduši pie mūsu politiķu meliem un izdomājumiem, bet ministrs, kurš publiski izsaka šādus apgalvojumus, nav šī titula cienīgs.
Politiķus nāksies apbēdināt. Varam apsolīt, ka šādas, valdībasprāt, «kampaņas» mēs turpināsim arī nākotnē. Sevišķi, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzskatām par savu pienākumu maksimāli informēt sabiedrību par atšķirību starp politiķu vārdiem un darbiem.
Uz tikšanos nākamajā kampaņā!