Stīvēšanās ap Stambulas konvenciju izraisījusi «vannas pārplūdi», dodot stimulu kurnētājiem skaidrāk formulēt iebildumus pret šajā amatā pieredzējušā tieslietu ministra darbību vai bezdarbību
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atteikums parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu raisījis diskusiju par ministra veiksmēm un neveiksmēm kopumā. Vieni viņam pārmet izdevīgas figūras lomu un marionetes striķīšu gūzmu, kas jau sacilpojušies mezglos, vēl citi ar smīnu atceras kautiņu ar bijušo sievu, kad tā iepērusi vīru ar rabarberiem, ko no Dz. Rasnača iesnieguma policijai citē izdevums Mūsu vēsture: 1985.–2005. Pats Dz. Rasnačs gan laikrakstam Diena šā gada februārī sacīja – esot absurdi uzskatīt, ka par tiesiskumu valstī atbild tieslietu ministrs. Šāda nostāja tikai pastiprina sajūtu, ka Tieslietu ministrija dzīvo no valsts atrautā realitātē, lai gan, uzsvēršu vēlreiz, Dz. Rasnačs neba pirmo reizi uzvilcis ministra buktētās bikses. No otras puses – pēdējā valdības vīru un sievu rotācijā jeb jaunas valdības veidošanas procesā īpašas izvēles tieslietu ministra amatam nemaz nebija, jo uzņemties vadīt tieslietu nozari – tam vajag lielu dūšu un vēl lielāku krampi. Vai Dz. Rasnačam tie abi bija? Vēl jājautā, vai Dz. Rasnačam, kurš zināmu laiku ir pavadījis Saeimas prezidija pavēnī, ir izpratne par to, ka ministra postenis nenozīmē sēdēšanu, bet svīšanu maratonā kalnos un karstumā.
DB jau vairākkārt brīdinājis, ka investori, kas saskārušies ar Dz. Rasnača pārvaldītās jomas nekārtībām, mūk no Latvijas un neskopojas ar ļoti vēsām atsauksmēm par mūsu valsts tiesiskuma «tradīcijām». Iepazīstot tiesu sistēmas un kopējās tiesiskuma īpatnības, tostarp maksātnespējas intrigas, investori ņem kājas pār pleciem. Kā iepriekš intervijā DB sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns, jebkuram investoram – gan ārvalstu, gan vietējam – ir svarīgi, lai būtu vienādi spēles noteikumi, lai viņi būtu gaidīti un pasargāti, ja lietas aiziet greizi. Investīciju drošību sargājam nepietiekami, ko parāda kaut vai tiesu sistēmas gausums un efektivitātes trūkums, tāpat problēmas ar likuma varu, tostarp blēdīšanās maksātnespējas procesos, kā rezultātā atgūt nesamaksāto no parādnieka ir visai smaga misija.
Ārvalstu investoru noskaņojumu apliecina arī valstī ieplūstošu investīciju avota apsīkums. Kā vēstīts, pērn ārvalstu investori ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā palielinājuši vien par 85,8 miljoniem eiro. 2013. gadā šī summa bija teju septiņas reizes lielāka.
Protams, ne jau tikai Rasnača kunga darba stils dziļi ietekmējis investīciju miljonu nobrukumu, jo jāņem vērā arī ģeopolitiskā berze un lielvaru žestikulēšana ar sankciju komplektiem. Tomēr tieslietu ministrs ir tas, kurš Tiesu pilī notrauš putekļus un sabužina spilvenus, lai mājās būtu kārtība, pat ja viņam tas liekas tikpat absurds pienākums kā sieviešu valstiska sargāšana no vardarbības.