Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Diskutablo grozījumu izskatīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā atliek, lai konsultētos ar Ministru prezidentu par viņa rīcībā esošo informāciju un iesniegtajiem priekšlikumiem.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Bija paredzēts, ka tiks skatīti kopumā 16 priekšlikumi, kurus iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija, Saeimas deputāts Imants Parādnieks, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas Juridiskais birojs.

21. maijā DB rakstīja, ka maksātnespējas administratori ir noskatījuši trekno ABLV Bank likvidācijas kumosu – šīs bankas kredītportfelis ļauj cerēt pat uz 400 milj. eiro lielu laupījumu tiem, kas tam piekļūs. FKTK šobrīd vēl vērtē ABLV Bank iespējamo pašlikvidāciju, kas atsevišķu personāžu iedzīvošanās iecerēm pārvilktu treknu svītru, tāpēc Saeimā savukārt tiek steidzīgi dzīts cauri likumprojekts, kas atļautu pašreizējo FKTK vadību nomainīt. Ar šo skandalozo ziņu DB šo pirmdien nāca klajā, un jau otrdien uz to savā intervijā Latvijas Televīzijā reaģēja premjers Māris Kučinskis, sakot, ka vērsīsies pie koalīcijas, prasot šīs «nesagatavotās un bīstamās» likuma izmaiņas apturēt. Premjers arī skaidri norādīja uz personām, kas aizkulisēs gaida, lai nokamptu iespējami lielāku kumosu no ABLV Bank likvidācijas, kas, pēc viņa vārdiem, šobrīd būtu sliktākais scenārijs apvienojumā ar FKTK vadības maiņu.

Diskutablo grozījumu izskatīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā atliek, lai konsultētos ar Ministru prezidentu par viņa rīcībā esošo informāciju un iesniegtajiem priekšlikumiem

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Bija paredzēts, ka kopumā tiks skatīti 16 priekšlikumi, kurus iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija, Saeimas deputāts Imants Parādnieks, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas Juridiskais birojs.

Konceptuāla atšķirība

Premjers savā pamatojumā norāda, ka pašreizējā kārtība paredz, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma, savukārt pārējos FKTK padomes locekļus amtā ieceļ un atbrīvo FKTK priekšsēdētājs, to kandidatūras saskaņojot ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru. Saeimas 17. maija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka pārējos FKTK padomes locekļus amatā ieceļ Saeima. Vienlaikus jāņem vērā, ka FKTK padomes locekļi saskaņā ar šo pašu likumu ir arī komisijas departamentu direktori – tai skaitā nodrošinot Uzraudzības departamenta, Juridiskā un licencēšans departamenta funkciju izpildi. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt stabilu un nepārtrauktu komisijas funkcijas izpildi, M. Kučinskis piedāvā izslēgt no likumprojekta normu, kas paredzētu pārējo komisijas padomes locekļu apstiprināšanu Saeimā un saglabātu līdzšinējo kārtību. To, kā lems parlamentārieši par šiem priekšlikumiem, rādīs laiks.

«Parakstīju iesniegumu KNAB ar lūgumu izvērtēt laikraksta Dienas Bizness šā gada 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcību,» skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Viņš atzina, ka šādas idejas iniciators bijis Saeimas deputāts Romāns Mežeckis, kurš gan jau pirms apakškomisijas iesnieguma ir pats vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt minētajā publikācijā norādīto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu.

DB jau vēstīja, ka R. Mežeckis ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai.

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība bija pirmā, kas strādāja kā vienota komanda, pirmdien Ministru kabineta sēdē pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Otrdien apritēs Kučinska vadītās valdības 1000 dienas, tāpēc pirmdien ministri atskaitījās par būtiskākajiem paveiktajiem darbiem.

Rasnačs stāstīja, ka šī bijusi piektā valdība, kurā viņš darbojies, tomēr šī bijusi pirmā, kurā viņš juties kā vienotā komandā. Ministrs pateicās Kučinskim, kurš, viņaprāt, spējis valdību vienot kopīgam darbam.

Atskatoties uz paveikto, Rasnačs atzina, ka viņš un daļa citu ministru reformas savās jomās sākuši iepriekšējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) laikā, tāpēc arī Rasnačs informēja par paveikto kopš 2014.gada.

Tieslietu ministrs pateicās valdībai par atbalstu maksātnespējas jomas sakārtošanā, norādot, ka šobrīd valsts pilnībā pārņēmusi kontroli pār šo jomu un 158 administratori tajā vairs nestrādā. Rasnačs arī izcēla sadarbību ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, kuras rezultātā «likvidētas tās sekas, kas bija radušās vairāk nekā pirms četriem gadiem».

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu joprojām plāno paziņot maijā, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

Iepriekš FKTK uzsvēra, ka gala atzinums prasa laiku, jo izlemšanas procesā ir iesaistīta arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Kā vēstīts, Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu. Saeimas apakškomisija arī vērsusies KNAB. «Parakstīju iesniegumu KNAB ar lūgumu izvērtēt publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcību,» skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu (KPV LV), novēroja aģentūra LETA.

Pēc aizturēšanas deputātam tika nolasītas viņa tiesības. Kaimiņš sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem, bet KNAB darbinieki tikmēr viņu gaidīja dažus soļus nostāk.

Pēc Kaimiņa improvizētās preses konferences viņam pienāca KNAB darbinieks un uzrādīja žetonu. Tad deputāts KNAB darbinieku pavadībā pameta Saeimas ēku un iesēdās biroja mikroautobusā.

Kā ziņots, Saeima šodien atļāva aizturēt Kaimiņu un izdarīt pie viņa kratīšanu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) informēja, ka komisija šodien izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas sākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei pie Kaimiņa. Komisija šo lēmumu atbalstīja vienbalsīgi. Sīkāku informāciju Saeimas sēdē Orlovs nesniedza.

Neskatoties, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pauda apņēmību līdz maija beigām nākt klajā ar lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju, tas tomēr tiks publicēts nākamajā mēnesī, portāls db.lv uzzināja FKTK.

Komisijā skaidro, ka ir finiša taisnē, taču vēl ir dažas nianses, dažas tikšanās, jo izskatīšanas procesā ir vairākas iesaistītās puses.

Kā vēstīts, Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu. Saeimas apakškomisija arī vērsusies KNAB. «Parakstīju iesniegumu KNAB ar lūgumu izvērtēt publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcību,» skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Godātā redakcija, atļaujiet caur jūsu ietekmīgo un reizēm milzu tirāžās iznākošo laikrakstu sveikt tos, kuri vēlēšanu rezultātu gaidīšanas un apspriešanas karuselī nepamatoti palikuši ēnā.

Uzmanība dabiskā kārtā ir safokusēta uz tiem 100, kas turpmāk savu pārliecību un prasmi veltīs mūsu neatlaidīgajai virzībai pretī pilnai laimei. Tas ir labi, ka uzteicam uzvarētājus, mūsu sabiedrības avangardu, kas nonācis līdz finišam, bet mani kremt, ka šai eiforiskajā demokrātijas svētku atmosfērā nepelnīti piemirstam tos, bez kuriem šis karnevāls nebūtu iespējams.

Lūgtum pievērst uzmanību skaitļiem. Kopā partiju listēs bija pieteikts 1461 kandidāts. Tātad garantēti no šīs armijas pirmajā piegājienā līdz mērķim tikuši 100. Vēl kādam ducim vai diviem ir cerība tur nonākt, kad kāds no pirmā simta noliks mandātu uz ministrēšanas laiku vai arī dosies pildīt kādus citus pienākumus, kas nebūs savienojami ar pamatdarbu.

Trešdienas, 13. jūnija LTV1 raidījumā Tieša runa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Rasnačs sacīja, ka Gobzems pretojas maksātnespējas nozares sakārtošanai, pasūtot apmaksātas kampaņas. «118 maksātnespējas administratoru ir zaudējuši darbu, un tas turpināsies. Jūs esat tas, kas tam aktīvi pretojas – ar apmaksātām kampaņām Dienas Biznesā un RīgaTV 24. Nezinu, kāpēc jūs te šodien atrodaties. Acīmredzot, lai sabiedrība redzētu, kas aiz jums stāv - Māris Sprūds. Pēc tam, kad viņu izlaida no apcietinājuma, sākās jūsu aktivitātes. Mēs atklāsim, cik daudz finansējuma ir ziedots jūsu šiem pasākumiem, un jūs atbildēsiet likuma priekšā,» raidījumā solīja Rasnačs.

«RīgaTV 24 ir dzīvā satura televīzija, kur viedokļi lielākoties tiek atspoguļoti tiešraidē, un tie netiek cenzēti. Tas, ka šie viedokļi var būt kādam nepatīkami vai netīkami, ir pašsaprotami, jo gan politikā, gan sabiedrībā domas, idejas un uzskati dalās. Mūsu mērķis ir demonstrēt pēc iespējas vairāk skatupunktu. Apvainot televīziju tāpēc, ka tiek atspoguļots tieslietu ministram nepatīkams viedoklis, no viņa puses ir augstprātība. Ja ministrs vēlas, lai RīgaTV 24 izskanētu arī viņa pārstāvēti viedokļi, laipni aicinu viņu atsaukties uz kādu no mūsu vairākkārtējiem ielūgumiem, kurus līdz šim viņš ir noraidījis,» komentē kanāla direktors Klāvs Kalniņš.

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Šonedēļ Dienas Bizness piedzīvojis interesantus kontaktus ar vairākiem Latvijas valdības ministriem.

Nedēļas sākumā LR finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka pēdējās nedēļās pret viņu un līdz šim pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz ABLV Bank ir izvērsta informatīvā kampaņa. Ministre atzina, ka, ticamākais, ar šīm aktivitātēm kāds vēlas ātru lēmuma pieņemšanu, kas paredzētu mazāku kontroli un varētu pēc iespējas ātrāk no bankas izmaksāt naudu: «Pieņemu, ka tie ir kādi tuvās kaimiņvalsts uzņēmēji, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneri šeit, Latvijā. Bet mēs nebaidāmies no atbildības un no šādām kampaņām. Mēs esam šeit, lai darītu savu darbu – profesionāli, atklāti un caurredzami.»

Politiķus nāksies apbēdināt. Varam apsolīt, ka šādas, valdībasprāt, «kampaņas» mēs turpināsim arī nākotnē. Sevišķi, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzskatām par savu pienākumu maksimāli informēt sabiedrību par atšķirību starp politiķu vārdiem un darbiem.

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP).

Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka maksātnespējas joma ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka administratori ir iesaistīti daudzu skaļu izskanējušu uzņēmumu un banku likvidācijas procesā.

«Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» norādīja Latkovskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šajā jautājumā atturēsies no komentāriem, jo konkrētā situācija esot piekritīga iekšlietu jomai, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90.gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Ventspilī uzsākti Kurzemes rajona tiesas ēkas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, lai izveidotu mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošas tiesu sēžu zāles, nodalot tiesnešu darba zonu no publiski pieejamās zonas. Būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 2,4 milj. eiro apmērā.

Pēc esošo telpu pārbūves un jaunas ēkas būvniecības kopējā tiesas vajadzībām paredzētā platība palielināsies no aptuveni 650 m2 līdz pat 1422 m2. Jaunajā piebūvē atradīsies sešas tiesu sēžu zāles un darba kabineti sešiem tiesnešu sastāviem.

Arī konvojēšanas process tiks nodrošināts ar atsevišķu ieeju un nodalītām telpām, lai uz tiesas zāli konvojētās personas tiktu nogādātas speciāli šim mērķim paredzētajās telpās, nenokļūstot publiskajā zonā. Esošā ēka pēc tās pārbūves un rekonstrukcijas tiks pielāgota tikai tiesu darbinieku un tiesnešu darba vajadzībām.

«Šobrīd Kurzemes rajona tiesa Ventspilī atrodas divos īpašumos, kuros nav nodrošināts nepieciešamais tiesas sēžu zāļu skaits un darba telpas tiesas darba nodrošināšanai,» atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Šodien ekspluatācijā nodots jaunais Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas nams, kas atrodas Mazajā nometņu ielā 39.

Atklāšanas ceremonijā uzrunu sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka nama rekonstrukcijas laikā Tieslietu ministrijai nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, taču, sadarbojoties ar Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu, tos veiksmīgi izdevās pārvarēt.

Paredzēts, ka jaunajā tiesu namā aktīva darbība sāksies nākamā gada sākumā, kad uz to tiks pārceltas lietas, kas šobrīd atrodas vecajā tiesas ēkā Baložu ielā 14. Taču uz jauno tiesas ēku, visticamākais, netiks pārcelta Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, jo tās izskatīšanā tiek izmantots liels apjoms ar tehniskajiem līdzekļiem, kuru pārvietošana nebūtu ekonomiska, aģentūrai LETA norādīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.

Uzņēmumu reģistra virtuālais asistents – UNA darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu, informē Uzņēmumu reģistrs.

«Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Arī virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts.