Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā tika atsaukts Jānis Meirāns. Telefonsarunā Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks Dienas Biznesam izskaidroja, ka šis ir viens no soļiem labas pārvaldības virzienā Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Patiesie iemesli ir ne tikai Rīgas domes vēlme izskatīties labi, bet tīri praktiska vēlme izskatīties labi banku acīs, jo SIA Rīgas satiksme kredītportfelis ir apjomīgs. Tieši bankas pēdējos gados stingrāk pievērsušās labas pārvaldības jautājumiem, kas tā vai citādi nodrošina labāku uzņēmumu darbību un kredītu atmaksu.

«Ir situācija, kad Rīgas satiksme ir pasūtītājs, bet Rīgas karte – izpildītājs, tādēļ šāda situācija neizskatās labi. Mūsu vēlme ir parādīt labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos, un tas ir saistīts ar banku redzējumu,» tā Baraņņiks.

Par labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos iztaujāju arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju Latvijā Andri Grafu. Viņa publikācijas par šo tēmu atrodamas banku interneta vietnēs. Runājot par Meirāna situāciju vai līdzīgām, kādas Rīgas satiksmē un Rīgas kartē veidojušās arī iepriekš, no A. Grafa izvilināju labas pārvaldības esenci. «Primāri ir jāraugās uz interešu konflikta iespējamību,» sacīja A. Grafs, tā norādot, ka situācija, kad viens un tas pats cilvēks ir abu uzņēmumu valdēs, ir tikai viens no sliktas pārvaldības piemēriem. Tikpat labi šāda situācija veidojas, ja Rīgas satiksmes augsta ranga amatpersona kļūst par Rīgas kartes valdes locekli. Cik zemu skatīties? Banāli būtu satraukties, ja Rīgas satiksmes apkopēja ir Rīgas kartes valdē. Atbilde ir A. Grafa norādē uz interešu konfliktu.

Šodien ir izsludināts konkurss «Rīgas satiksmes» jaunās valdes kandidātu atlasei. Paredzēts, ka «Rīgas satiksmes» valde strādās piecu valdes locekļu sastāvā, no kuriem viens būs valdes priekšsēdētājs.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» valdes priekšsēdētājam šobrīd mēneša atlīdzība ir noteikta apmērā no 6138 eiro līdz 7000 eiro bruto un valdes loceklim 90 % apmērā no valdes priekšsēdētāja noteiktās mēneša atlīdzības.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» valdes locekļa/-es amata kandidātiem izvirzāmo minimālo prasību skaitā ir darba pieredze vadošā amatā komercsabiedrībā, kuras vidējais gada apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ne mazāks kā 5 miljoni eiro gadā un tās darbinieku skaits ir ne mazāks kā 50, vai organizācijā, kuras darbinieku skaits ir ne mazāks kā 50, tāpat arī augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finansēs, ekonomikā, tiesību zinātnēs, uzņēmējdarbības vadībā vai inženiertehniskajās zinātnēs.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 95,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa bija 2,048 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā teikts, ka tostarp 2019.gada pirmajā pusgadā «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 24,87 miljonus eiro, kas ir par 3,173 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Ieņēmumu pieaugums no pasažieru pārvadājumiem saistīts ar ieņēmumiem par pasažieru pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Vienlaikus «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,727 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir samazinājums par 1,6% jeb 107,9 tūkstošiem eiro.

Savukārt finansējums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts un pašvaldības budžeta 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu palielinājies par 12,796 miljoniem eiro.

Administratīvā apgabaltiesa 20.aprīlī atstājusi spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde pērn konstatēja SIA "Rīgas satiksme" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Šis bija pirmais lēmums, kurā KP konstatēja rupjus pārkāpumus paša pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - darbībā, jo uzņēmums veicināja karteli savās cenu aptaujās.

KP 2019.gadā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA "Rīgas satiksme" rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkst. eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.

KP lēmumā konstatēja, ka gan pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - amatpersona, gan seši kartelī iesaistītie pretendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pretendenti apzinājās gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu. Savukārt pasūtītāja iesaisti karteļa veicināšanā apstiprina arī tas, ka pretendenti bija informēti par dalību cenu aptaujās, vēl pirms tās bija izsludinātas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trīs fiziskām personām par 246 767 eiro izkrāpšanu no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Divas personas rosināts apsūdzēt par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un vienu fizisku personu par krāpšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja KNAB.

KNAB kriminālprocesu sācis tikai vakar un jau šodien nodevis kriminālvajāšanai. KNAB šo kriminālprocesu izdalīja no citas biroja lietvedībā esošas krimināllietas.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka divas no noziedzīgajos nodarījumos iesaistītajām personām, iespējams, fiktīvi nodarbinātas kādā Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā, un no tās prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros, informēja KNAB.

Savukārt trešā persona, iespējams, būdama informēta par abu iepriekšminēto personu fiktīvo nodarbinātību, to slēpa un atbalstīja.

Saistībā ar elektrisko skūteru skaita pieaugumu satiksmē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo normatīvo aktu projektu to lietošanai un regulējums varētu tikt ieviests līdz nākamai vasaras sezonai, aģentūrai LETA pauda CSDD pārstāvis Jānis Aizpors.

«Pēdējā laikā uz Latvijas ceļiem arvien vairāk sākuši parādīties dažādi elektriskie pārvietošanās līdzekļi, tai skaitā, skūteri, ko cilvēki izmanto nokļūšanai uz darbu un citās ikdienas gaitās. Tāpēc, lai padarītu elektrisko skūteru dalību ceļu satiksmē drošu, CSDD sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) šobrīd gatavo normatīvo aktu projektus, kuros būtu noteikti elektrisko skūteru statuss ceļu satiksmē, prasības aprīkojumam, principi, kas jāievēro, esot uz ceļa,» norādīja Aizpors, piebilstot, ka tiek pētīts, kā šis jautājums tiek risināts Vācijā, Francijā un citās valstīs.

Pašreiz tiek plānots, ka ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 14 gadu vecuma - tāds pats vecuma ierobežojums noteikts arī daudzās citās Eiropas valstīs. Lai ar elektrisko skūteri varētu piedalīties ceļu satiksmē, minimālā prasība būtu velosipēda apliecības iegūšana, kas neattiektos uz tiem vadītājiem, kuriem jau ir iegūta automašīnas vadītāja apliecība vai kuru vecums pārsniedz 18 gadus.

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Pašvaldības uzņēmums «Rīgas satiksme» (RS) izsaka nožēlu, ka arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir pakļāvusies spiedienam un piedalās viena no lielākā Kohēzijas fonda projekta «Skanstes tramvaja līnija» faktiskā likvidācijā, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš norāda, ka nav neviena fakta, ka kaut vienā ar šo projektu saistītajā iepirkumā būtu kaut mazākās korupcijas pazīmes. «Rīgas satiksmes» rīcībā nav informācijas, ka pret kapitālsabiedrību vai tās sadarbības partneriem Latvijā un ārvalstīs būtu uzsākts kaut viens process, kas būtu saistīts ar korupciju saistībā ar Skanstes tramvaja iepirkumiem. Vēl vairāk – «Rīgas satiksme» pārtrauca visus iepirkumus un pieaicināja ekspertus tehnisko specifikāciju izvērtēšanai, lai vēl vairāk mazinātu šādu apstākļu iespējamību, piebilst V.Zaķis.

«Rīgas satiksme» arī noraida pārmetumus par iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar iespējamo kavējumu, uzņēmuma finansiālajām iespējām vai projekta vadības kvalitāti. Arī šobrīd tiek turpināti minētās tramvaja līnijas projektēšanas darbi, kas ir būtiska Rīgas sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļa. Savukārt būvdarbu uzsākšana ir iespējama tikai pēc būvprojekta izstrādes. Būvprojekts ir sadalīts vairākās kārtās, līdz ar to arī uzsākt būvdarbus ir iespējams projektā grafikā paredzētajā termiņā. Būtiski ir samazināts ieceres realizācijai nepieciešamo nekustamo īpašuma apjoms, un to iegādei pašvaldības īpašumā līdz būvdarbu uzsākšanai būtiski šķēršļi nepastāv. Tas pats attiecināms uz zemās grīdas tramvaju iepirkuma procedūru.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” turpina bezizmešu transporta testus pilsētas satiksmē un no 24. augusta izmēģinājuma braucienus uzsāks vēl viens elektroautobuss - Solaris nUrbino 18 Electric.

Sākotnēji autobuss kursēs 12. maršrutā, taču lai veiktu pilnvērtīgāku testēšanu, tiks norīkots arī citos maršrutos.

Šis Solaris elektroautobuss ir 18 metrus garš pelēkā un baltā krāsojumā. Neskatoties uz vizuālo atšķirību no pārējiem “Rīgas satiksmes” autobusiem, uz testa elektroautobusu attiecas visi ierastie sabiedriskā transporta izmantošanas noteikumi. Pēc iekāpšanas pasažieriem ir nekavējoties jāveic brauciena reģistrācija vai jāiegādājas biļete pie transporta līdzekļa vadītāja.

Rīgas satiksme testēs elektroautobusu  

No 12. augusta Rīgas satiksme (RS) testēs Scania Citywide elektroautobusu, informē pašvaldības...

Lai iegūtu pēc iespējas plašāku un daudzpusīgāku pieredzi, “Rīgas satiksme” testē vairāku ražotāju transportlīdzekļus. Patlaban testa braucienus ir noslēdzis “Scania Citywide” elektroautobuss.

Nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā “Rīgas satiksmei” būs jānomaina ap 250 autobusiem un daļa no tiem jāmaina uz bezizmešu transportu. Elektroautobusu izmantošana prasa jaunas zināšanas un pieredzi. Sadarbībā ar elektroautobusu un ūdeņraža autobusu ražotājiem “Rīgas satiksme” veic testēšanu, lai izmēģinājuma braucienos pārliecinātos par enerģijas uzkrāšanas risinājumu piemērotību maršrutu tīklam, uzlādes risinājumiem, kā arī braukšanas paradumu ietekmi uz enerģijas patēriņu.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

SIA «Rīgas satiksme» jaunieceltajai padomei prioritāte būs ilgtspējīgu pārvaldības modeļa izveide un caurspīdīguma nodrošināšana, pauda jaunieceltie padomes locekļi.

Autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko atklāja, ka jaunievēlētās padomes primārais uzdevums, protams, būs uzņēmuma pastāvīgās valdes izraudzīšana - konkursa process, prasību noteikšana kandidātiem un citi darbi. Par pārējām īstermiņa prioritātēm padomei būtu jāvienojas kopīgi, tomēr kā viena no tām noteikti būtu uzņēmuma reputācijas atjaunošana.

Jautāts, vai nesenie «Rīgas satiksmes» korupcijas skandāli nerada bažas par vēl kādiem riskiem uzņēmuma darbībā, Pančenko skaidroja, ka visticamāk korupcijas skandāli ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, bet patlaban nevar komentēt, kādas tieši sekas tie ir radījuši, izņemot līdz šim medijos izskanējušo.

Neatkarīga auditorkompānija «Deloitte Latvia» ir sākusi auditu par SIA «Rīgas satiksme» sadarbību ar SIA Rīgas karte, pastāstīja abu uzņēmumu valdes loceklis Jānis Meirāns.

Pēc Meirāna teiktā, audita uzdevums būs izvērtēt, kur paliek nauda, proti, būs jāizvērtē abu pušu līdzšinējā sadarbība, tās pamatotība, lietderīgums un citi aspekti. Auditu iecerēts pabeigt jūnija laikā.

Meirāns atzina, ka auditoriem ar nepieciešamās informācijas iegūšanu patlaban neveicoties tik raiti kā gribētos, jo «Rīgas kartes» vadība neesot gatava sniegt visus nepieciešamos datus. «Informācija nāk pa daļām, taču esam procesā, un domāju, ka izdosies viņus pārliecināt,» pauda Meirāns.

«Rīgas karte» ir 2007.gadā dibināts uzņēmums, kas izveidoja un uztur Rīgas sabiedriskā transporta un autostāvvietu elektronisko norēķinu sistēmu. Uzņēmuma akcionāri ir «Rīgas satiksme» un ASV tehnoloģiju kompānija Conduent. 51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei", bet 49% - Francijas uzņēmumam Conduent Business Solutions.

Pēc Eiropas Savienības (ES) kritērijiem Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka šā gada aprīlī noslēdzās tā dēvētā klarifikācijas procedūra par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavoto 2018.gada vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju. Iepazīstoties ar šo informāciju, ES statistikas birojs «Eurostat» vērsa uzmanību uz atsevišķu publiskā transporta pakalpojumu sniedzēju sektoru klasifikāciju.

Atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, ar ko tiek apkopota statistika par ES dalībvalstu fiskālajiem radītājiem, «Rīgas satiksme» ir klasificējama vispārējās valdības sektorā.

«Pēc ekonomiskās būtības tā nevar tikt uzskatīta par tirgus ražotāju, respektīvi, par tirgus ražotāju nevar būt tāda komercsabiedrība, kas ieguvusi tiesības darboties un sniegt pakalpojumus sabiedrībai bez atvērta konkursa, kā arī, kas darbojas monopolstāvokļa apstākļos konkrētā reģionā, vienlaicīgi lielāko daļu no komercsabiedrības ieņēmumiem veido maksājumi no vispārējās valdības, šajā gadījumā - Rīgas pašvaldības,» skaidroja FM.

Nav izslēgta pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" administrēto autostāvvietu maksas celšana, intervijā Latvijas Radio atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņa klāstīja, ka varētu tikt izvērtēta autostāvvietu maksas celšana noslogotākajos galvaspilsētas rajonos, piemēram, centrā. Innusa gan neprecizēja, kad varētu notikt šāda varianta apspriede.

Tikmēr sabiedriskā transporta biļešu cenas gan neesot plānots pārskatīt. Innusas ieskatā šī gada sākumā ieviestās biļešu sistēmas pārmaiņas esot bijušas gana veiksmīgas.

To apliecinot būtiski pieaugušais mēnešbiļešu izmantotāju skaits - to nu esot nevis nedaudz vairāk nekā 10%, bet ap 60%.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, lēmumu par "Rīgas satiksmes" apsaimniekoto autostāvvietu tarifa izmaiņā pieņem Rīgas dome, un šis jautājums patlaban nav izskatīšanas kārtībā, tāpēc vēl nav zināms ne iespējamais tarifu izmaiņu laiks, ne arī iespējamās zonas, kuras varētu skart izmaiņas.

No trešdienas, 10.jūlija, līdz 13. jūlijam ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā. Publiskā pasākuma laikā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem un slēgtu satiksmi Lucavsalas apkārtnē, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 08.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim.

Ceturtdien, 11. jūlijā, jau no plkst. 8.00 līdz pat sestdienas rītam, 13. jūlija, plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja un Pārdaugavas izpilddirekcijas izsniegtām atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Lucavsalas ielā.

Saistībā ar Latvijas armijas simtgades svinību norisi šovakar tiks ierobežota automašīnu stāvēšana 11.novembra krastmalā, bet rīt satiksme tiks pilnībā slēgta, informē Rīgas dome.

No 4.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Poļu gāti un Jaunielu).

Savukārt no 5.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (arī alus velosipēda, velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme):

• 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;

• 11. novembra krastmalai pieguļošajā ielā no Poļu gātes līdz Jaunielai;

• Poļu gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai;

• Bīskapa gātē, posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai.

Saistībā ar Jaunā gada sagaidīšanas svinību norisi šovakar Rīgā satiksmei tiks slēgta 11.novembra krastmala un piegulošās ielas, informēja Rīgas domē.

No šodienas plkst.20 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē starp Jaunielu un Poļu gāti.

Savukārt no plkst 22 līdz 1.janvāra plkst.15 transportlīdzekļu satiksme tiks slēgta 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, Poļu gātes posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai, Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē - no Jaunielas līdz Bīskapa gātei un Poļu gātei.

Šajās dienās Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam, un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai tiks organizēta divvirzienu satiksme.

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» ieķīlājis 15 «Solaris Urbino» autobusus, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir autobusu ražotājs - Polijas uzņēmums «Solaris Bus&Coach», bet komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 67,5 miljoni eiro.

Jaunā komercķīla reģistrēta otrdien, 24.septembrī.

«Rīgas satiksmei» šobrīd ir aktuālas kopumā 25 komercķīlas.

«Lursoft» atzīmē, ka tostarp «Rīgas satiksmei» ir vairākas līdzīgas komercķīlas, ar kurām ieķīlāti «Solaris Urbino» autobusi, un arī to nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 67,5 miljoni eiro. Citām komercķīlām ķīlas ņēmējs ir «Luminor līzings Latvija». Atbilstoši 2014.gada 27.janvāra faktoringa līgumam, kas noslēgts starp «Solaris Bus&Coach» un «Luminor līzings Latvija», «Solaris Bus&Coach» cedē jeb nodod no konkrētiem rēķiniem izrietošus prasījumus par labu «Luminor līzings Latvija».

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Valsts ieņēmumu dienests piemērojis nodrošinājumu Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītājam un apkalpotājam SIA Rīgas karte, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu SIA Rīgas karte piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, izmaiņu reģistrācijai amatpersonu sastāvā un dalībnieku reģistrā, ja šādu pieteikumu reģistrāciju komercreģistrā piesaka SIA «Rīgas karte» pārstāvis, vienlaikus atļaujot SIA «Rīgas karte» reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Uzņēmumam arī piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

Nodrošinājums ierakstīts komercreģistrā 6. jūnijā.

«Šīs situācijas cēlonis ir divu notikumu sakritība. Proti, 9. aprīlī notika SIA «Rīgas karte» dalībnieku – ASV/Francijas tehnoloģiju kompānijas «Conduent» un SIA «Rīgas satiksme» sapulce, kurā par uzņēmuma valdes locekli tika apstiprināts «Rīgas satiksmes» pārstāvis Jānis Meirāns. Pēc visu iekšējo formalitāšu un dokumentācijas sakārtošanas 6. jūnijā bija paredzēts iesniegt attiecīgos dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Sakrita, ka VID šajā pašā dienā atsūtīja lēmumu par audita veikšanu «Rīgas kartē» (VID šādus auditus uzņēmumā veic visai regulāri). Šoreiz šāda apstākļu sakritība, kad uzņēmums maina valdes locekli audita ierosināšanas dienā, VID šķita aizdomīga (UR sūta visu informāciju par izmaiņām uzņēmumos uz VID), un tā rezultātā VID noteica šos ierobežojumus. Nekādu citu iemeslu noteiktajiem ierobežojumiem nav, un kopumā tie neietekmē uzņēmuma ikdienas darbu,» skaidro uzņēmums.

Jau nākamajā gadā daļā Pierīgas varētu sākt ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti, par to šodien panākta vienošanās Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas.

“Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.