Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta noteikumu “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips, informē Tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst.

Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.”

Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Tiesībsargs ik dienu saņem daudzu iedzīvotāju jautājumus saistībā ar obligātās vakcinēšanās pienākumu pret Covid-19 vīrusu, proti, iedzīvotāji lūdz tiesībsargu skaidrot, cik lielā mērā šāds pienākums ir tiesiski pamatots.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību.

Tiesībsargs uzsver, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē.

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem aicina nekavējoties rīkoties jeb rast samērīgus risinājumus, pilnveidojot normatīvos aktus, lai tiktu novērsti pamattiesību aizskārumi un pilnveidota Latvijas tiesību sistēma.

2021. gada februāra vidū Saeimas deputāti saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā norādīts, ka valstī ir nepieciešama tāda mehānisma radīšana, kuras ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Taču 2020. gada vasarā Tieslietu ministrija atbildes vēstulē tiesībsargam norādīja, ka labticīgā īpašuma ieguvēja aizsardzības jautājums kriminālprocesā šobrīd nav ministrijas prioritāte.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Tiesībsargs norāda, ka "saturiski atšķirīgās ministrijas atbildes par vienu un to pašu jautājumu īsā laika periodā nerada pārliecību par mērķtiecīgu tiesībpolitikas plānošanas iestādes darbību".

Tiesībsargs vērš apakškomisijas uzmanību, ka par šī jautājuma risināšanas nepieciešamību ir zināms jau kopš 2017. gada. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedumā lietā Dzirnis pret Latviju pēc būtībā tika atzīts, ka “labticīgajam īpašuma ieguvējam kompensācijas vai tiesību aizsardzības mehānismi ir neiespējamā misija” pārfrāzē tiesībsargs. No sprieduma izriet, ka labticīgo īpašuma ieguvēju tiesību aizsardzības mehānismiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina tūlītēju un atbilstošu atlīdzību vai cita veida atbilstošu atlīdzinājumu, ja tie ir paļāvušies uz zemesgrāmatas publisko ticamību.

Tiesībsargs apakškomisijas deputātiem piedāvā vairākus risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzību kriminālprocesa ietvaros, papildus tam norādot, ka Latvijā nepastāv stingra preventīvā tiesībaizsardzības sistēma un valsts kontrole par darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama, jo trūkst visu nepieciešamo pilnas notariālas autentificēšanas soļu.

Tiesībsarga ieskatā ir nepieciešams normatīvi nostiprināt, ka visi darījumi, kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir notariāli jāapliecina. Paralēli būtu risināms jautājums par samērīgām izmaksām par notāra pakalpojumiem.

Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vairākus priekšlikumus attiecībā uz izskatāmo likumprojektu "Grozījumi Darba likumā".

Tiesībsarga ieskatā vairākas komisijas virzītās ieceres ir jāmaina.

Tiesībsargu neapmierina iecere papildināt Darba likumu ar šādu daļu: "Lai personai ar invaliditāti piemērotu šajā likumā paredzētos noteikumus, kas uzlabo personu ar invaliditāti tiesisko stāvokli, tai ir pienākums pirms darba uzsākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Tas tiek fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja."

Nepieciešams izvērtēt, vai šāda norma neradīs pamatu atšķirīgai attieksmei, jo nevienai citai grupai, kurai Darba likumā ir noteiktas īpašas tiesības, nav pienākuma, slēdzot darba līgumu, paziņot par savu īpašo situāciju (piemēram, mazu bērnu esamību vai grūtniecību). Tiesībsargs arī norāda, ka no normas pašreizējās redakcijas izriet – darbiniekam ir jāpaziņo darba devējam par savu invaliditāti pirms darba līguma noslēgšanas, tātad pirms pārbaudes laika beigām. Šāds regulējums rada bažas, ka darba devējs, nevēloties turpināt darba tiesiskās attiecības ar personu ar invaliditāti, var atlaist darbinieku pārbaudes laikā, nepaskaidrojot iemeslus.

4.novembrī uzsākta vēsturiska tiesas sēde, kurā tiek lemts par līdzšinējās vecuma pensijas minimālo apmēru un tā neatbilstību Satversmei.

Saskaņā ar Eiropas Pārskatīto Sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā būtu jābūt vismaz 341 eiro mēnesī, bet šobrīd tas ir tikai 80 eiro.

Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā 

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi...

Par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās 2020.gada 21.aprīlī.

Līdzīgi kā līdz šim izskatītajās lietās par minimālo ienākumu līmeņu nepietiekamo apmēru, arī uz minimālo pensiju nepietiekamo apmēru jau vairāku gadu garumā tiesībsargs norādījis gan valdībai, gan Saeimai. Tikai pēc tam, kad Satversmes tiesā tika iesniegti pieteikumi par garantētā minimālā ienākuma līmeņa, trūcīguma sliekšņa un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru atbilstību Satversmei, valdība beidzot sāka realizēt politikas plānošanas dokumentos paredzētos pasākumus, paaugstinot arī minimālos vecuma pensijas apmērus, taču arī šajā reizē paredzētie pasākumi tika īstenoti vien daļēji.

Tiesībsargs ceturto reizi brīdina valdību par neadekvātām vecuma pensijām 

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un...

Lai gan valdība piekrita, ka minimālie vecuma pensijas apmēri nav pietiekoši, tomēr pēdējo 14 gadu laikā šī problēma pēc būtības nav risināta, līdz ar to ievērojamai iedzīvotāju daļai dzīves līmenis ir pazeminājies.

Ministru kabinets atzina, ka vecuma pensijas minimālais apmērs, kas tobrīd bija piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, ir pārāk zems, un to ir nepieciešams pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām. Līdz ar to 2020.gada budžeta veidošanas procesā tika izvirzīta iniciatīva minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi paaugstināt no 64 eiro un 3 centiem līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības - no 106 eiro un 72 centiem līdz 122 eiro 69 centiem.

"Vai tiešām minimālās vecuma pensijas palielinājums par nepilniem 16 eiro 14 gadu laikā ir pietiekams tiem mērķiem, ko likumdevējs definējis un vai tas, valdības skatījumā, novērš šaubas par valdības bezdarbību, kā arī novērš tās sekas, kas radušās minēto gadu garumā valdības un likumdevēja bezdarbības dēļ?," retoriski vaicā J.Jansons.

Tiesībsarga ieskatā minimālās vecuma pensijas palielinājums neatbilst cieņpilnai dzīvei, līdz ar to nav pieņemams. Valdības un arī valsts kopumā ilgstošā bezdarbība nav attaisnojama, un sekas joprojām ir pārlieku smagas attiecībā pret valsts definētajām vērtībām - cilvēka cieņas ievērošana, pamattiesību taisnīga un reāla, nevis deklaratīva nodrošināšana.

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.

ST noteica, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam. Spriedums nav pārsūdzams.

Ar pieteikumu ST bija vērsies tiesībsargs, kurš jau vairāku gadu garumā, vērtējot dažādu uzņēmēju sūdzības par saimnieciskās darbībās gūtā apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, konstatēja, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Satversmes 105.pants nosaka arī, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, kā arī īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.

Komisijas sēdē Konkurences padomes (KP) pārstāvis Antis Apsītis informēja par konkurences uzrauga viedokli, ka ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem skaistumkopšanas nozarē ir radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tāpat sēdē klātesošie atsaucās uz tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā teikts, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās - ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā - ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija. Tiesībsargs vēstulē aicināja premjeru pārskatīt minētos ierobežojumus.

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Vācijas tiesībsargs Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai "Hennes and Mauritz" (H&M) noteicis 35 ,3 miljonu eiro naudassodu par darbinieku izspiegošanu.

Datu vākšana par darbinieku privāto dzīvi skārusi vairākus simtus strādājošo klientu apkalpošanas centrā Nirnbergā, norāda Hamburgas datu aizsardzības un informācijas brīvības iestāde.

Paziņojumā teikts, ka H&M datus par darbinieku privāto dzīvi Nirnbergas centrā ievācis vismaz jau kopš 2014.gada.

Šie dati cita starpā ir arī par personīgās dzīves problēmām un reliģiskajiem uzskatiem.

H&M vēsta, ka darbinieki, kuri Nirnbergas klientu apkalpošanas centrā kopš 2018.gada maija, kad stājās spēkā Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, nostrādājuši vismaz mēnesi, saņems finansiālu kompensāciju

Ministru kabinets nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem, ceturtdien vienojās ministri.

Ceturtdien valdības sēdē ministri uzklausīja Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes viedokli par Covid-19 pandēmijas apstākļos nevienlīdzīgo un diskriminējošo attieksmi pret skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, proti, vieniem ļaujot, bet citiem neļaujot strādāt.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pievienojās paustajam, atzīstot, ka ir "interesanti un dīvaini", ka daļai nozares ir ļauts strādāt, bet daļai nav. Viņa ieskatā, nav taisnīgi "turēt ciet" vienu profesiju grupu, tāpēc šis jautājums būtu sakārtojams.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka viņam nav saprotams, kāpēc vieni nozarē strādājošie var strādāt, bet citi nevar.

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".