Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu
Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.
Koncerti starp dobēm
Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.
Nemateriālas vērtības
Projekta autore plānojusi iekārtot dārzu tā, lai ikvienam būtu skaidrs,kādas ir augu tā brīža vajadzības, piemēram,dobēs izvietojot norādes par aktuālajiem darbiem («Aplaisti mani!» u.c.). Tādējādi cilvēki varēs iziet cauri dārzam un pēc iespējām iesaistīties šajos darbos. Taustāmākais rezultāts šī projekta ietvaros ir kopienas izaudzēts pārtikas produkts ar skaidru izcelsmi, kas ieguvis īpašu vērtību sabiedrības līdzdalības dēļ.Ražu tieši no dobes varēs vākt un ēst ikviens, atstājot nelielu ziedojumu.Būtiski ieguvumi ir kopienas stiprināšana,pilsētnieku iespēja «sazemēties», gūt piepildījumu vienkāršās lietās un citas nemateriālas vērtības. Palielinoties izpratnei par vides problēmām, sabiedrībā aug arī pieprasījums pēc dabiski augušas un veselīgas pārtikas ar izsekojamu izcelsmi.«Šis projekts cilvēkus neatstāj vienaldzīgus. Viens no svarīgākajiem kopienas dārza mērķiem ir sabiedrības saliedēšana un dažādu grupu cilvēku savstarpējā interakcija,» stāsta Nora.
Visu rakstu lasiet 17. aprīļa laikrakstā Dienas Biznesa pielikumā Biznesa plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/8
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
