Uztura skolā Vegus māca, kam jābūt veģetārieša šķīvī un izglīto arī ēdināšanas iestāžu īpašniekus
Ditai Lasei, veģetārā uztura skolas Vegus vadītājai, kļūstot par veģetārieti, paveicās – blakus bija citi veģetārieši, kas mācīja, kam jābūt šķīvī, kā gatavot, kā lietot garšvielas, kā iepirkties u.tml. Līdz ar pievēršanos veģetārismam atklājās pilnīgi cita pasaule. Viņai tik ļoti patika dalīties savās zināšanās, ka uzrakstīja grāmatu, bet aptuveni pirms četriem gadiem, draugu iedvesmota, sāka vadīt kursus. Nesen D. Lase nodibināja veģetārā uztura skolu Vegus.
Vaicāta, vai veģetārisms kļūst populārāks, D. Lase saka – drīzāk par to vairāk runā. «Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet pasaulē veģetārieši ir 3–7% iedzīvotāju. Veģetārisms prasa no cilvēka zināšanas, zināmu askēzi, koncentrēšanos, etiķešu lasīšanu un pārzināšanu. Ir valstis, kur veģetārisms ir «nolobēts», piemēram, Anglijā vai Vācijā. Katrā veikalā ir speciāls plauktiņš ar veģetāriem produktiem, katrā ēdnīcā ir īpašs piedāvājums, un tā nav vienkārši dārzeņu biezzupa, bet gan kārtīgs ēdiens. Protams, tur ir cits iedzīvotāju skaits un ražotājiem – cita interese,» viņa skaidro.
D. Lase īpaši nesatraucas par konkurenci, jo viņas koncepts atšķiroties no citiem – Vegus skolā māca principus, nevis konkrētu ēdienu receptes.
Līdz šim pieprasījumu pēc saviem pakalpojumiem viņa vērtē kā labu. Iespējams, tas tāpēc, ka uzņēmēja tik ļoti nekoncentrējas uz veģetāriešiem – tie ir kādi 10% klientu. Pārējie ir cilvēki, kuri vēlas būt veģetārieši, bet nezina, kā to izdarīt, kam ģimenē ir kāds veģetārietis un kuri nezina, kādu ēdienu piedāvāt, alerģiski cilvēki, kā arī tie, kurus interesē garšvielas un patīk gatavot.
D. Lase tiek aicināta arī uz ēdināšanas uzņēmumiem, kur viņa palīdz izveidot veģetāriešu ēdienkarti vai palabo jau pieejamo.
«Es ceru, ka izveidošu šo par īstu skolu un varēšu izsniegt cilvēkiem diplomu vai sertifikātu,» saka D. Lase. Jau tagad par kursiem interesējas pavāri, bet, uzzinot, ka viņu mācībām nebūs dokumentāra apliecinājuma, interese zūdot.
D. Lase ir absolvējusi Nordea biznesa skolu. Šī skola devusi gan zināšanas, gan ticību saviem spēkiem. Strādājot Biotēkā (kur viņa joprojām ir direktora vietniece), viņa nojauta, ko nozīmē savs bizness, bet bija skeptiska, vai pati var veidot savu uzņēmumu. Taču, redzot, ka savu biznesu sāk par viņu jaunāki cilvēki, kam nav pilnīgi nekādas pieredzes, turklāt projekti ir pat finansiāli riskantāki, nodomāja – kāpēc gan es nevarētu?