Uztura skolas Vegus specializācija ir veģetārie ēdieni, taču 95% kursu apmeklētāju ir cilvēki, kuri nav veģetārieši
Tas nozīmē, ka ļaudis vēlas mazāk ēst gaļu, grib iepazīt garšvielas un dažādus produktus, ko viņi veikalā ir redzējuši, bet nezina, kā tos izmantot, uzskata veģetārā uztura skolas Vegus vadītāja Dita Lase.
«Cenšos cilvēkus iedrošināt eksperimentēt un neturēties pie precīzām mērvienībām – nav vajadzīgi precīzi 13,5 grami. Ja garšo, tātad konkrēto izejvielu pieliki pareizā daudzumā, ja ne – par daudz vai par maz. Pat ja nepareizi, to var izlabot, sliktākajā gadījumā – izmest kompostā,» viņa saka.
Pavisam nesen sadarbībā ar izdevniecību The White Book Dita izdevusi veģetāro pavārgrāmatu Veģetārēšana. Grāmatu viņa gatavojusi ilgi – aptuveni piecus gadus – rūpīgi pārdomājusi, kuras receptes iekļaut, lai cilvēki būtu apmierināti ar grāmatā ieguldīto naudu. «Tās ideja ir labsajūtas ēdiens – tas varbūt ir ne pavisam ātri pagatavojams, bet vienkāršs, turklāt procesā nav nepieciešams izmantot nekādas pārgudras ierīces. Tas ir ēdiens, kas sagādās baudu un ko var uztaisīt katrs cilvēks,» viņa stāsta. Autore grāmatā uz dažiem ēdieniem paskatījusies mazliet ironiski un piedāvā arī dažas imitācijas, piemēram, šniceli ar zivju garšu un Cēzara salātus ar viltotu vistu. Runājot par imitēšanu, Dita teic, ka veģetārieši dalās divās grupās – vieni ar pilnu pārliecību atsakās no visa, kas kaut nedaudz līdzinās dzīvnieku izcelsmes produktiem, bet citiem pret imitāciju nav iebildumu.
Visu rakstu Vēlas dažādot ēdienkarti lasiet 8. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
#2/3
