Uztura skola Vegus piedāvā veģetārā ēdiena meistarklases. Interesanti, ka aptuveni 90 procenti klientu nemaz nav veģetārieši.
Veģetārās uztura skolas Vegus īpašniece Dita Lase pirms sava biznesa uzsākšanas strādājusi ekoveikalā Biotēka un jau tad aizrāvās ar ēdiena gatavošanu. Bija ierasts, ka pēc veselīgām receptēm draugi vērsās tieši pie D. Lases un viņas mājās tika organizēti ēdiena pagatavošanas pasākumi. Vienā brīdī D. Lase sapratusi, ka šie pasākumi ir pārtapuši par meistarklasēm. Un 2015. gadā viņa izveidoja veģetārā uztura skolu Vegus.
Tajā viņa cilvēkiem māca dažādus veselīgas ēšanas principus, kurus pielietot ikdienā. Mācību process norisinās divās daļās. Sākumā ir teorētiskā daļa, pēc tās klātesošie - parasti grupu veido desmit cilvēki - kopīgi gatavo ēdienu. Produktus D. Lase nodrošina pati, iepērkot tos mazumtirdzniecības ķēdē Rimi. Meistarklases tiek rīkotas trīs līdz četras reizes nedēļā .Par dalību meistarklasēs interesentiem jāšķiras no 25 eiro līdz 125 eiro atkarībā no to specifikas. Vispopulārākie ir ātri pagatavojamie ēdieni.
D. Lase stāsta, ka lielākā daļa klientu nav veģetārieši. Būt vegānam vai veģetārietim šobrīd ir modes tendence. Cilvēki cenšas iegūt informāciju par veselīgu un sabalansētu uzturu un atklāt jaunas garšas. «Līdz ar interneta parādīšanos cilvēki vairs nedzīvo ilūzijās, ka govis dzīvo zaļās pļavās un kāds tās humāni nokauj. Tāpat cilvēki ir informēti par vides problēmām un veselības problēmām. Cilvēki apzinās gaļas ēšanas riskus. Es nesaku, ka visiem ir jākļūst par veģetāriešiem vai vegāniem, bet gaļu nevajadzētu ēst vairāk nekā divas reizes nedēļā,» sacīja D. Lase.
Tas, ka ēst veselīgi ir dārgāk, ir tikai mīts, viņa uzsver. «Veģetārā ēšana var būt gan lēts, gan dārgs prieks, jo cenu diapazons ir dažāds. Viss ir atkarīgs no kvalitātes. Mūsdienās visi alkst pēc papildu garšām, piemēram, kokosriekstiem, saulē kaltētiem tomātiem, kas sadārdzina ēdienu. Svarīgākais, lai maltītes būtu pēc iespējas dabiskākas, mazāk pārstrādātas un daudzveidīgas,» teica D. Lase.
D. Lase uzsver, ka būtiska ir labi iekārtota virtuve. Virtuvē visam svarīgajam ir jābūt rokas stiepiena attālumā, citādāk cilvēks pārāk ilgi stiepjas pēc konkrētām lietām un pagurst no gatavošanas, bet gatavošanas procesu būtu nepieciešams izbaudīt.
«Cilvēkiem arvien vairāk interesē dažādu garšaugu pielietošana savā uzturā. Citādāka gatavošana, it īpaši - attiecībā uz dārzeņiem un pākšaugiem. Lielākoties cilvēki ēd pārvārītu «šļuru», ko tautā dēvē par dārzeņu sautējumu. Tā ir tipiskākā kļūda, ka cilvēki nemāk pareizi izvārīt dārzeņus. Ja dārzeni vāra 15 minūtes, tad tas jau ir pārāk daudz. Dārzeņus nevajadzētu vārīt ilgāk par 7 minūtēm un dažiem pietiek ar vēl īsāku laiku,» skaidro D. Lase.
Šogad D. Lase atvēra arī garšvielu veikalu Gardais.
Raksta galerijā D. Lase dalās savās pārdomās un ikdienas atziņās par cilvēku uzturu.
Tev varētu interesēt arī:
Mana pieredze: Atver veikalu garšvielu mīļiem
Vegus skolā māca principus, nevis konkrētu ēdienu receptes
#1/14
Dita Lase, Veģetārās uztura skolas «Vegus» izveidotāja. Tālāk galerijā D. Lase dalās savās pārdomās un ikdienas atziņās par uzturu.
#2/14
1. fakts: Dienās, kad neesam izgulējušies, vidēji apēdam par 500 kcal vairāk nekā parasti.
«Jā, manā gadījumā tas tā notiek - kad neesmu izgulējusies, mans enerģijas līmenis ir tik zems, ka es pastāvīgi karājos saldumu, šokolādes un kafijas striķītī. Turklāt man maz ko palīdz apzināties, ka šodien es neesmu izgulējusies, tāpēc būtu jāuzmanās ar ēšanu vai saldumiem. To es spēju saprast un kontrolēt tikai, kamēr sēžu mierīgi un koncentrējos uz sevis disciplinēšanu. Līdzko iegrimstu darbos un uzmanība no sevis kontrolēšanas tiek novērsta, pašai nemanot tiek dzerta tēja pēc tējas, 2-3 kafijas pa dienu, un saldumiņš tur, saldumiņš te,» teic D. Lase.
«Risinājums: vienīgais, kas darbojas – izgulēties. Kad neesmu izgulējusies – samierināties, ka ēdīšu vairāk. Saldumu slēpšana vai citi aizliegumi nedarbojas – enerģijas trūkst tik ļoti, ka viss noslēptais un nepieejamais kļūst pieejams 28 sekunžu laikā,» atzīst D. Lase.
#3/14
2. fakts: Kalorijas jāskaita, arī ēdot un dzerot ārpus mājām. Pirmo reizi mūžā par šo iedomājos savā pirmajā ārzemju braucienā. Pie pusdienu galda meitene, kas bija mūsu tulks, vienmēr izvēlējās minerālūdeni, lai gan uz galda allaž bija supergaršīga svaigas apelsīnu sulas limonāde. Man tā tik ļoti garšoja, ka es ilgojos pēc katras ēdienreizes, kad atkal varēšu to dzert. Ievēroju, ka tulce to nekad neņem, un pārsteigta pajautāju viņai, kādēļ viņa dzer tikai «minerālīti», kad ir pieejama garšīga limonāde. Viņa atbildēja to, kas toreiz manās ausīs izskanēja kā nesaprotama mistiska: «Lai neuzņemtu liekas kalorijas.» Es pati tagad daru tāpat.
#4/14
3. fakts: Ja meitene atsacītos tikai no tāda sīkuma vien, kā cukurs pie tējas, viņa gada laikā varētu notievēt par 10 kg. «Kā es palēcos aiz priekiem, šo padzirdējusi! Es arī to varu! Kā tad! Cik viss būtu viegli, ja cilvēki būtu tik vienkārši kā 2x2=4. Diemžēl nav gan. Atteikusies no cukura savās dienišķajās tējas tasītēs, es drīz atklāju, ka tā vietā esmu pasākusi nereālos daudzumos patērēt šokolādes konfektes. Taču ir reizes, kad man vajag tieši saldumu, un nav tik svarīgi, lai būtu cukura eiforija. Pamanīju, ka pēc pusdienām man parasti gribas pavisam mazu kumosiņu kaut kā salda. Rozīne šokolādē, protams, ir laba lieta, bet košļene, kurā nav cukura, izrādās, arī der,» saka D. Lase.
#5/14
4. fakts: «Cilvēki apēd mazāk konfekšu, ja tās ir vienā krāsā, salīdzinot ar tiem, kam traukā iebērtas konfektes 5 dažādās krāsās (ar vienādu garšu). Ēdiet no šķīvja, kura krāsa kontrastē ar ēdiena krāsu – ja krāsa saplūst, jūs liekat par 60% vairāk ēdiena nekā tad, ja skaidri redzat ēdienu (bet variet izmantot šo likumu arī otrādāk – lieciet brokoļus uz zaļa šķīvja, ja vēlaties apēst vairāk dārzeņu). Mazā šķīvī vizuāli tas pats ēdiena daudzums izskatās «vairāk». Risinājums - nopirku mazāku šķīvi. Dārzeņus un augļus lieku pēc iespējas krāsainākā kompozīcijā. Konfektes un citus našķus – pēc iespējas vienādā,» saka D. Lase.
#6/14
5. fakts: Cilvēki pēc treniņiem vai fiziskām aktivitātēm nereti apēd vairāk kaloriju kā iztērē, jo pēc sporta jūtas izsalkuši. Turklāt izsalkums tiek bieži sajaukts ar slāpēm. «Lai to novērstu, jāapēd viegla maltīte pirms fizkultūras. Treniņa laikā jādzer daudz ūdens. Pēc treniņa vai fiziskajām aktivitātēm vispirms jāpadzeras, un tad tikai jāķeras pie ēdiena,» komentē D. Lase.
#7/14
6. fakts: «Vēl vienas veselīgā dzīvesveida lamatas. Arī uzkožot veselīgas lietas, var apēst simtiem lieku kaloriju. Augļos (un jo sevišķi augļu sulās, arī svaigi spiestās) un auzu pārslu batoniņos ir daudz cukura un nereti arī kaloriju. Riekstos un sēklās – daudz labo tauku un līdz ar to arī kaloriju. Olīveļļa ir veselīga, bet nav prāta darbs to pārliet kartupeļiem frī. Šis manā gadījumā ir stāsts par «ābolu diētu». Kad, labu nodomu vadīta, es nolemju šo neveselīgo produktu aizstāt ar veselīgo (tas var būt ābols, bet principā arī jebkurš cits veselīgs produkts), tad rezultātā es ēdu visu to pašu, ko ēdu līdz šim un vēl kaudzi ābolu pa virsu,» stāsta D. Lase.
#8/14
7. fakts. «Ēd lēnām un ik pa brīdim iepauzē. Man pašai ne reizi vien gadījies iesākt ēst, kad meita pasauc kaut ko palīdzēt vai telefons iezvanās. Un, kad atgriežos pie šķīvja, saprotu, ka īstenībā ēst vairs negribas. Šo var izmantot apzinātākā veidā: ielieku šķīvī, cik šķiet, ka apēdīšu. Un tad novelku strīpu – atdalu vienu daļu porcijas. Kad esmu aizēdusies līdz šai strīpai, iepauzēju, un aizstaigāju līdz blakus istabai, atnāku atpakaļ, paprasu sev – gribas man ēst tālāk vai jau pietiek. 80% gadījumu izrādās, ka jau pietiek. Vienā brīdī vajadzētu pienākt stadijai, kad es būšu noskaidrojusi, cik liela ir mana porcija. Ar nepacietību gaidu šo brīdi,» saka D. Lase.
#9/14
8. fakts: «Visi zina, ka tad, kad ejam uz veikalu izsalkuši, nopērkam vairāk nekā tad, ja ejam paēduši. Bet vai zinājāt, ka, iepērkoties izsalkuši, iegādājamies ne tikai vairāk apjoma ziņā, bet arī treknāku un kalorijām bagātāku ēdienu? «The Secret Eaters» eksperimentā izsalkušie pirka par 300% kalorijām bagātākus un par 400% treknākus produktus. Risinājums - iet iepirkties pēc kādas no ēdienreizēm. Iepirkumu saraksts šķiet jau pašsaprotami,» iesaka D. Lase.
#10/14
9. fakts: «Kurš tad nezina, kā pareizi būtu jādzīvo? Kad esi izsalcis – paēd, kad neesi izsalcis – neēd. Reti, kurš pamana vai zina, ka mēs, saprātīgās būtnes cilvēki, patiesībā esam pārāk emocionāli, lai sekotu šim elementārajam likumam. Tā vietā mēs parasti ēdam. «The Secret Eaters» eksperimentā cilvēkiem piedāvāja bezmaksas ēdienu. Cilvēki lika vismaz dubultporciju, salīdzinot ar tiem, kam šis pats ēdiens bija jāpērk. Vērojot cilvēkus zviedru galda tipa ēstuvē, cilvēki apēda pat 6 reizes vairāk nekā tie, kam tas pats ēdiens bija jāpērk uz svara un jāmaksā atbilstoši paņemtajam daudzumam. Un vairums no zviedru galda apmeklētājiem iemeta mutē papildu vēl vismaz 10% ēdiena jau šķīvja piepildīšanas procesā,» saka D. Lase.
#11/14
10. fakts: «Neapzinātā ēšana bieži notiek arī gatavošanas procesā – nogaršo, iemet mutē to, iemet mutē šo, paķer no ledusskapja vēl kaut ko, kaut ko uzdzer, un rezultātā mierīgi klāt salasās ap 400 kcal. Cits eksperiments par šo pašu tēmu tika veikts kinoteātrī – daļai apmeklētāju vadošo roku (kreiļiem kreisā, pārējiem labā) apģērba cimdā, lai ar to nevarētu ēst. Tādejādi viņi popkornu ēda ar sev neierasto otru roku, rezultātā apēdot par trešdaļu mazāk kā tie, kas ēda ar ierasto roku. Risinājums, ko ieteica «The Secret Eaters», kad uzkožat, metiet ēdienu mutē ar «nepareizo» roku. Taču, runājot par manu pieredzi, tas darbojas vien tad, ja pareizā roka ir cimdā vai ģipsī vai kā citādi nelietojama. Pretējā gadījumā neapzinātība tik un tā uzvar – pat nemanīsiet, kā būsiet pārgājuši atpakaļ uz «pareizās» rokas lietošanu,» teica D. Lase.