Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Jēkabpils Gaļas nama īpašniece SIA Margret investējusi 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē, no kuriem 1,4 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Cehs aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 360 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums sācis piedāvāt arī jaunus pakalpojumus, piemēram, gaļas apstrādes iespējas medniekiem. «Atvedot medījumu gaļu pie mums, to būs iespējams pārstrādāt dažādos gaļas izstrādājumos, žāvējumos un kūpinājumos. Lai medniekiem piedāvātu vēlamos gaļas apstrādes veidus un uzlabotu produktu kvalitāti, iegādājāmies jaunas gaļas žāvēšanas krāsnis, vītināšanas un aukstās kūpināšanas iekārtas, jaunu vakuumiepakotāju, gaļas maļamo mašīnu ar dzīslu atdalīšanu malšanas procesā un citas iekārtas,» stāsta Jēkabpils gaļas nama valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns.

N. Teicāns uzskata, ka, darbojoties reģionos, ir jāspēj piedāvāt pietiekami lielu pakalpojumu un produktu klāstu, tāpēc arī nolemts vēl paplašināt darbību gaļas pārstrādes jomā. Konkurētspējas palielināšana ir kļuvusi par primāro uzdevumu, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijā samazinās desu patēriņš, bet pieaug pieprasījums pēc gaļas pusfabrikātiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš atzina, ka pamazām mainās Latvijas pircēju gaume attiecībā uz gaļas produkciju. Cilvēki mazāk patērē desas, kas saistīts veselīga dzīvesveida paradumiem un alternatīvu produktu izvēli. «Pirmkārt, desas, it īpaši vārītās desas, savā ziņā ir padomju mantojums. Padomju laikos veikalā varēja dabūt liellopu gaļu, cūkgaļu un desas. Tagad gluži vienkārši ir daudz plašāka pārtikas produktu izvēle. Otrkārt, ir tendence ievērot veselīgāku dzīvesveidu,» skaidroja Forevers valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aug pieprasījums pēc visa veida gaļas izstrādājumiem, piemēram, kupātiem, maltās gaļas un citiem pusfabrikātiem, kuri pircējam pašam ir līdz galam jāsagatavo. «Cilvēki cenšas ekonomēt laiku un izvēlas produktus, kuri jau ir daļēji sagatavoti, bet gatavošanu tomēr grib pabeigt paši,» viņš atzīmēja.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem straujā cūkgaļas cenu kāpuma dēļ šā gada pirmie mēneši bijuši smagi, teica Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un gaļas pārstrādes uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

«Biržā cūkgaļas cena ir paaugstinājusies par 35% un gaļas ražotāji tamdēļ ir spiesti celt gala produktu cenas tirgū, lai gan iedzīvotāju maciņi nav kļuvuši biezāki. Mēs esam spiesti celt cenas, bet nevaram tās paaugstināt proporcionāli izejvielu cenu kāpumam,» teica Piteronoks, piebilstot, ka gaļas pārstrādātāji bija spiesti nedaudz celt gala produktu cenas, taču ne tik lielā mērā kā palielinājušās izejvielu cenas.

Viņš atzina, ka straujais cūkgaļas cenu kāpums negatīvi pārsteidzis pārstrādes sektoru. «Janvāra sākumā vairumtirdzniecības cena cūkgaļai dzīvsvarā bija 1,02 eiro, bet šobrīd tā ir svārstās no 1,35 līdz 1,37 eiro,» sacīja Piteronoks.

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Uzņēmums «Skai Baltija» uzsācis gaļas pārstrādes ceha būvniecību, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas būvniecībā un aprīkojuma iegādē pārsniegs 4 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 70% ir bankas «BlueOrange atbalsts.

Jaunais ražošanas cehs atradīsies Valgales ielā 4, netālu no vietas, kur šobrīd K.Ulmaņa gatvē 122 atrodas lielveikals «Sky». Gaļas pārstrādes un noliktavu komplekss būs izvietotas ēkas pirmajā stāvā 3006,40 kvadrātmetru platībā, bet ēkas kopējā platība būs 3889 kvadrātmetri.

Sākotnēji cehs nodrošinās lielveikalus «Sky» ar bioloģiski audzētu lopu un putnu gaļu, kā arī dažādiem gaļas produktiem – desām, ruletēm, pastētēm, kūpinājumiem, buljonu, gaļas marinējumiem un dažādiem gaļas pusfabrikātiem. Sākotnēji tiks ražoti ap 100 dažādu produktu veidu, taču tuvāko gadu laikā sortimentu plānots paplašināt. Produktu recepšu izstrādē piesaistīti pašmāju pārtikas tehnologi un ārvalstu speciālisti.

SIA Margret šogad paplašinājis ražošanas telpas par vairāk nekā 1500 m2 un turpina palielināt gaļas, tās izstrādājumu, kā arī konditorejas sortimentu

«Uzņēmums ir radīts 1996. gadā, bet tolaik tas strādāja ar citu nosaukumu. Līdz ar ekonomikas lejupslīdes gadiem Latvijā, lielu grūtību posms bija arī uzņēmumam, līdz ar to savu darbību no jauna atsākām pirms septiņiem gadiem,» stāsta SIA Margret (Jēkabpils gaļas nams) valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Normunds Teicāns. Uzņēmums Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 piedalās divās kategorijās – Inovatīvākais produkts (meža gaļas vītinājumi un konservi), kā arī Importa aizstājējprodukts (konfekšu asorti).

Šogad Margret spēris patiešām nozīmīgu soli savā attīstībā, investējot 1,8 milj. eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē; tas aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 343 tūkst. eiro apmērā. Lielāko daļu finansējuma piešķīra banka Citadele, pārējais bija pašu līdzekļi.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu Lietuvas Republikā reģistrētai sabiedrībai AB "Linas Agro Group" paplašināt darbību un iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Republikā reģistrētām sabiedrībām UAB "TABA Holding", AB "Kauno grūdai", AB "Vilniaus paukštynas", AB "Kaišiadoriu paukštynas", UAB "Kormoprom invest", AB "Zelve".

KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Holdingkompānijas AB "Linas Agro Group" kontrolē ir vairāki uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību arī Latvijā un kuru pamatdarbība ir mājputnu audzēšana, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mājputnu šķirņu selekcija, gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, lauksaimniecības izejmateriālu piegāde, loģistikas pakalpojumi un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība.

UAB "TABA Holding" un UAB "Kormoprom Invest" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība, savukārt AB "Vilniaus paukštynas" pamatdarbība ir mājputnu gaļas ražošana un konservēšana, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. AB "Kaišiadoriu paukštynas" nodrošina mājputnu audzēšanu, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mājputnu šķirņu selekciju, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, savukārt, AB "Zelve" nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Tikmēr AB "Kauno grūdai" pamatdarbība saistās ar dažādu lopbarības, miltu produktu, ātri gatavojamo pārtikas produktu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī mēslojuma un augu aizsardzības produktu vairumtirdzniecība, graudu elevatoru pakalpojumu nodrošināšanu un veterināro medikamentu vairumtirdzniecību, mājdzīvnieku barības ražošanas un vairumtirdzniecību, kā arī dezinfekcijas, deratizācijas un kvēpināšanas pakalpojumiem.

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane aktualizē drošas vistas gaļas pieejamību

Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, dietoloģe secina, ka PF Ķekava paziņojums, ka tās audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas», patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo augšanas stimulatoru – hormonu – izmantošana ES gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā – gan pašmāju ražotāju, gan importētajā – pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas. Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF Ķekava – Audzēts bez antibiotikām.

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Rēzeknes gaļas kombināts» modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā pusmiljonu eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Piteronoks sacīja, ka «Rēzeknes gaļas kombināts» Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludinājis vairākus iepirkuma konkursus par tehnoloģisko iekārtu iegādi. «Plānojam realizēt investīciju projektus ar mērķi modernizēt esošās iekārtas un radīt konkurētspējīgākus produktus,» sacīja Piterenoks, piebilstot, ka investīciju projektu īstenošanai kompānija plāno piesaistīt arī Eiropas Lauku fonda lauksaimniecības attīstībai (ELFLA) finansējumu.

«Rēzeknes gaļas kombināts» padomes priekšsēdētājs neizslēdza, ka pēc investīciju projektu realizācijas kompānija sāks ražot arī jaunus produktus, taču precīzāku informāciju par tiem neatklāja. «Mēs nepārtraukti radām kaut ko jaunu. Tā ir mūsu ikdiena. Jebkuras gaļas produkcijas ražošanā nepieciešama mainība, jo cilvēkam viens un tas pats produkts apnīk,» teica kompānijas padomes priekšsēdētājs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sadarbībā ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP ENAP) darbiniekiem, atklājis divus nelegālus gaļas pārstrādes uzņēmumus, kuros antisanitāros apstākļos notika cūku, aitu un medījumu gaļas sadale, kā arī ražoti un realizēti medījumu gaļas konservi, informē PVD.

Viens no nelegālajiem uzņēmumiem bija ierīkots Cēsīs, pašā pilsētas centrā, kādas ēkas pagrabstāva telpās, savukārt otrs – Cēsu novadā, pamestās kautuves telpās.

Pamestajā kautuvē tika sniegti arī dzīvnieku kaušanas un gaļas sadalīšanas pakalpojumi.

Abos gadījumos, papildus tam, ka uzņēmumi nav reģistrēti PVD, tātad – nav arī pārbaudīti, konstatēti rupji higiēnas prasību pārkāpumi – telpās valdīja netīrība, iekārtu virsmas bija klātas ar gaļas atliekām, taukiem un citiem sadzīves netīrumiem, izejvielas un gatavā produkcija stāvēja uz grīdas, telpas nebija piemērotas ražošanai, lai nodrošinātu drošu un higiēnas prasībām atbilstošu ražošanas procesu.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.