Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» tuvākajos divos gados sava veikalu tīkla attīstībā plāno ieguldīt līdz pusmiljonam eiro. Lielākā daļa investīciju tiks novirzītas veikalu modernizēšanai un veikalu tīkla paplašināšanai atbilstoši «Forevers» zīmola konceptam. Šogad uzņēmums plāno atvērt 10 jaunus veikalus.

«Forevers» informē, ka pērn veikalu tīkla attīstībā ieguldīti 77 000 eiro, atverot 9 jaunas tirdzniecības vietas un renovējot 12 veikalus visā Latvijā. Kopumā šobrīd «Forevers» veikalu tīklu veido 88 tirdzniecības vietas. Pērn uzņēmums ieviesa jaunu koncepciju, savos veikalos paplašinot tradicionālo un svaigas gaļas izstrādājumu sortimentu un sākot piedāvāt arī citu kategoriju produktus no Latvijas ražotāju sortimenta.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Mūsu mērķis ir stiprināt uzņēmuma pozīcijas vietējā tirgū, investējot gan veikalu tīkla attīstībā, gan kāpinot klientu lojalitāti. Mūsu priekšrocība ir spēja elastīgi pielāgoties aktuālajām klientu paradumu tendencēm. Redzam, ka, pateicoties specializēto veikalu cenu politikai, plašam produkcijas piedāvājumam, kā arī veikalu modernajam aprīkojumam, mazie nišas veikali, kuros vienuviet iespējams iegādāties ikdienas patēriņam vajadzīgās preces, veido ievērojamu konkurenci lielo tirdzniecības ķēžu veikaliem, un turpmākajos gados šī tendence pastiprināsies.»

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers", ieguldot aptuveni 30 000 eiro, atvēris jauna koncepta veikalu tirdzniecības centrā "Sāga". Tas ir pirmais "Forevers" veikals Latvijā, kurā tiek uzsākta uz vietas gatavotu sviestmaižu tirdzniecība, informē uzņēmums.

Tās tapušas sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo un to pagatavošanā tiek izmantoti uzņēmuma ražotie gaļas produkti.

"Forevers" jauno sviestmaižu piedāvājums kā pilotprojekts šobrīd tiks testēts tikai jaunatvērtajā tirdzniecības centrā "Sāga". Tur izvietotais "Forevers" veikals nodrošinās 4 darbavietas.

Jaunā koncepta tirdzniecības platība ir gandrīz 80 m2 liela, un šis ir pirmais "Forevers" veikals, kurā līdzās zīmola ražotajiem gaļas izstrādājumiem un ikdienā nepieciešamajiem pamata pārtikas produktiem, tiek piedāvātas ap 9 dažādām siltām desas un gaļas maizēm.

Šobrīd, ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, jauno produktu līniju var iegādāties tikai līdzi ņemšanai, bet turpmāk šajā "Forevers" veikalā atradīsies arī zona maltītes baudīšanai uz vietas.

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers Rīgā, Dzelzavas ielā atklājis jaunu un modernu koncepta veikalu Forevers Gaļas lete, tā izveidē investējot 15 000 eiro, informē uzņēmumā.

Forevers Gaļas letē tiks nodrošināts dažādu gaļas ražojumu sortiments, paplašinot arī sadarbību ar citiem ražotājiem. Atšķirībā no tagadējās prakses, 80% no Forevers Gaļas letes sortimenta veidos paša ražotāja piedāvājums, savukārt 20% - citu Latvijā pazīstamu ražotāju preces.

«Mmērķis ir stiprināt savu tirdzniecības tīklu, gan palielinot veikalu skaitu, gan arī sekmējot lielāku pircēju piesaisti, tā ceļot uzņēmuma konkurētspēju vietējā tirgū. Moderni aprīkots veikals ir viens no veidiem, kā piesaistīt klientus konkrētas produktu kategorijas pirkumiem, lielo tirdzniecības ķēžu vietā izvēloties specializētos veikalus. Mūsu pieredze rāda, ka aizvien biežāk pircēji meklē un izvēlas tieši šīs - nišas - iepirkšanās vietas, pateicoties gan svaigajai produkcijai, gan cenu politikai,» stāsta Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Forevers ir atzīts par tirgus līderi Latvijas gaļas produktu ražošanā. Kopš 2003. gada uzņēmums ir saņēmis vairākas atzinības "GADA PRODUKTS" no Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA), kā arī turpina paaugstināt nozares standartus.

Uz doto brīdi uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieki. Katru dienu uzņēmuma kontroles punkts rūpējas par drošību un darbinieku ielaišanu uzņēmumā, sniedzot piekļuvi aptuveni ~1000 cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem un viesiem. Šis skaitlis atspoguļo, ka Forevers saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku piekļuves kontroli un pārvaldību, jo viss process notiek manuāli, līdz ar to arī aizņem daudz laika.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarās Forevers, ir laika tērēšana, ko rada manuāla darbinieku pārbaude ieejot rūpnīcas teritorijā. Svarīgs aspekts ir arī nodrošināt, lai darbinieki uzņēmuma teritorijā neatrastos alkohola reibumā.

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

Gaļas pārstrādes uzņēmumā "Forevers" pēc izārstēšanās no Covid-19 darbā atgriezušies 13 no 30 saslimušajiem darbiniekiem, informēja kompānijas uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Inga Galkina.

Viņa norādīja, ka ārstēšanos mājas apstākļos vēl turpina 17 darbinieki. Daļa no viņiem patlaban vēl gaida ģimenes ārsta un epidemiologu savstarpējo lēmumu par to, kad stingro izolāciju varēs pārtraukt, ņemot vērā katra individuālā gadījuma slimības gaitu.

Galkina uzsvēra, ka aizvadītajās dienās uzņēmumā nav konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, kas liek piesardzīgi, bet tomēr cerīgi domāt, ka situācija ir stabilizējusies un lokālos saslimšanas gadījumus ar visiem pastiprinātajiem drošības un veselības pasākumiem ir izdevies minimizēt. "Vienlaikus, sekojot līdzi Covid-19 izplatībai sabiedrībā, kā arī apzinoties infekcijas mainīgo dabu, ievērojam Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas un atkāpes uzņēmuma iekšienē (..)," teica uzņēmuma pārstāve.

Investējot 250 000 eiro, pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” paplašina un modernizē savu tirdzniecības ķēdi, līdz gada beigām plānojot atvērt vēl 10 jaunus veikalus.

Tādējādi tirdzniecības vietu skaits kopumā sasniegs 120 veikalus. Par spīti Covid-19 nestajiem izaicinājumiem, “Forevers” turpina stiprināt savas pozīcijas specializēto gaļas veikalu segmentā, kur pieprasījums pēc daudzveidīga gaļas sortimenta saglabājas nemainīgi augsts. Uzņēmums atzīst, ka pandēmija stimulējusi kāpināt darbības efektivitāti, ieviešot “777” principu - tas paredz, ka gan ražošana un loģistika, gan arī tirdzniecība tiek nodrošināta septiņas dienas nedēļā.

“Strādājot septiņas dienas nedēļā, esam kāpinājuši “Forevers” ražošanas kapacitāti, pārsniedzot 60 tonnu saražotās produkcijas dienā. Ar šādu jaudu spējam nodrošināt savu klātbūtni arī attālos Latvijas reģionos, kur līdz šim mūsu pārstāvniecība nav vai ir nepietiekama faktiskajam pieprasījumam. Izvērsta produkcijas realizācija ļauj pielāgoties tirgus vajadzībām un reaģēt kā uz pircēju pieprasījumu, tā arī atsauksmēm,” informē “Forevers” vadītājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Ždans.

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, ieguldot vairāk nekā 115 000 eiro, šogad atvēris piecas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ogrē, informē uzņēmumā.

Ogrē atklātais veikals ir kopumā 100. veikals “Forevers” attīstītajā tirdzniecības tīklā. Uzņēmumā norāda, ka attīstība un tirgus pozīciju stiprināšana specializēto veikalu segmentā ir viens no “Forevers” stratēģiskajiem mērķiem jau vairākus gadus, savukārt šobrīd, pandēmijas laikā, nišas veikali turpina būt stabila pircēju izvēle iepērkoties.

"Šis ir sarežģīts laiks ikvienam uzņēmumam Latvijā, jo pandēmijas radītie apstākļi turpina ietekmēt ekonomiku. Nišas veikali nezaudē savu popularitāti. Analizējot pircēju paradumus, redzam, ka tiek novērtēta iespēja produktus pirkt par zemām - ražotāja cenām, kā arī pircējiem ir svarīgs daudzveidīgs sortiments," komentē Atis Blinds, “Forevers” tirdzniecības tīkla direktors.

Lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ieguldīs 200 000 eiro sev piederošās loģistikas bāzes Jēkabpilī modernizācijā un rekonstrukcijā.

Darbu laikā paredzēts palielināt loģistikas sistēmu efektivitāti, kā arī paplašināt noliktavas telpas gandrīz divas reizes.

«Forevers» Jēkabpils loģistikas centrs ir viens no uzņēmuma reģionālajiem punktiem, no kura tiek veiktas piegādes pamatā uz Vidzemes, Zemgales un Latgales novadiem. Tāpat loģistikas centra modernizācija paver iespēju stiprināt eksportu uz Lietuvu, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem tuvākajā nākotnē.

Informē Andrejs Ždans, uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis:«Loģistikas vadības procesu pilnveidošana tiek darīta ar mērķi stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti. Uzņēmumam no laika gala ir bijis svarīgi pārvaldīt un sekot līdzi katram darbības posmam, sākot no produkcijas ražošanas līdz tirdzniecībai, un šajā ķēdē loģistikai ir ārkārtīgi liela nozīme. Ņemot vērā, ka katru gadu palielinām »Forevers« veikalu skaitu, kas nozīmē arī lielāku produkcijas realizāciju mājas tirgū, loģistikas bāzes modernizācija ir likumsakarīga. Cerīgi raugos arī uz eksporta izvēršanu Lietuvā, kur šobrīd pilotprojekta ietvaros esam sākuši tirgot nelielu produkcijas apjomu. Jāuzsver, ka darbības modelis, nodrošinot pilnu ražošanas un produkcijas realizācijas ciklu, mums ļauj saglabāt konkurētspējīgas cenas savos veikalos.»

#«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm.»

«Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, kā aizstāvēt savas intereses un kā risināt sev svarīgus jautājumums – darbojoties kādā asociācijā vai arī mēģinot to darīt saviem spēkiem,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» lēmumu izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), biznesa portālam db.lv sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm. Mēs turpināsim aktīvi strādāt un pārstāvēt visas pārtikas ražošanas nozares intereses, veicinot godīgu uzņēmējdarbību un sakārtotu biznesa vidi,» sacīja I. Šure.

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» sadarbībā ar pētījumu aģentūru RAIT veikuši aptauju par patērētāju iepirkšanās paradumiem. Aptaujā tika noskaidrots, ka gaļas produktus specializētajos veikalos iegādājas 50% Latvijas iedzīvotāju. Iegūtie rezultāti apstiprina tendenci, ka no jauna pieaug dažādu nišas veikalu popularitāte.

Sekojot līdzi šim tirgus un patērētāju pieprasījumam, «Forevers» turpina investēt sava tirdzniecības tīkla attīstībā, gan rekonstruējot jau esošos veikalus atbilstoši konceptam «Gaļas lete», gan atverot jaunas tirdzniecības vietas.

Pagājušā gada nogalē Rīgas Centrāltirgū atvērts pirmais «Forevers» veikals uz «Bāzes» principa, kas ļauj gaļas produktus iepirkt vairumā par konkurētspējīgam cenām. Tas ir pirmais gaļas produkcijas veikals, kas orientējas uz lielu apjomu pirkumiem.

Veikalā «Bāze» darbojas vairumtirdzniecības princips, paredzot, ka pirkumam virs 10 eiro tiek nodrošināta 5% atlaide.

«Pēdējos gados patērētāju skaits, kas izvēlas gaļas produktus pirkt specializētajos veikalos, ir audzis, jo tas ir veids, kā iegādāties ne tikai daudzveidīgu sortimentu, bet arī saņemt citu cenu,» komentē Andrejs Ždans «Forevers» valdes loceklis

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Sagaidāms, ka izejvielu izmaksas turpinās pieaugt un nākotnē saskarsimies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami, stāstīja gaļas pārstrādātāja SIA "Forevers" vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka līdz ar ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē gaļas pārstrādes nozare, kas ir starp jutīgākajām nozarēm, viena no pirmajām piedzīvoja krīzi.

"Lopbarības izmaksu pieaugums, ko raisīja graudu deficīts Eiropā, tiešā veidā ietekmēja gaļas izejvielu sadārdzinājumu. Vairākkārtīgi augušās energonesēju izmaksas sadārdzina produkcijas ražošanas ciklu, līdz ar ko pieaug spiediens, ražotājam nosakot savu produktu gala cenu. Tikpat strauji aug ražošanas nozares darbaspēka un produkcijas loģistikas izmaksas," stāstīja Ždans.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā efektivizēt darbību, piesaistīt jaunu un vienlaikus noturēt esošo darbaspēku, kā arī noturēt savu tirgus daļu laikā, kad ekonomiskie procesi tiešā veidā ietekmē ražotāju turpmāko darbību, skaidroja Ždans. Tāpat uz ražotāju pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada gala produktu cenas pieaugums un spiediens apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas par aizvien pieņemamām cenām.

Līdz ar plānotajām pārmaiņām nodokļu sistēmā ir jābūt izmaiņām arī kopējā valsts pārvaldē, sacīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

«Nodokļu sistēma ir tikai daļa no kopējās valsts pārvaldes sistēmas. Ja mēs mainām nodokļu sistēmu, tad izmaiņām ir jābūt arī kopējā valsts pārvaldē. Līdz ar to ir jādomā nevis tikai par to, kā nodokļus iekasēt, bet kā attīstīt ar nodokļiem apliekamo bāzi. Tas jau ir ekonomiskās politikas jautājums, tālākās attīstības jautājums,» teica Ždans.

Viņš uzsvēra, ka svarīgas ir ne tikai nodokļu likmes, bet gan tas, kas paliek pāri biznesam pēc nodokļu nomaksas. Tāpat būtiski ir arī ieguvumi no samaksātajiem nodokļiem. «Biznesam ir jābūt tādiem ieņēmumiem, lai pietiktu gan nodokļu nomaksai, gan attīstībai. Tieši kāda ir viena vai otra nodokļa likme, nav tik svarīgi. Skandināvijā ir ļoti augsti nodokļi, bet viņi tādēļ nedzīvo slikti. Centrālajā Āfrikā nodokļu nav vispār, bet viņi dzīvo ne pārāk labi,» minēja Ždans.

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" turpina ražotnes modernizācijas projektu, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka divu gadu laikā ieguldīto investīciju apjoms sasniegs 1,46 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmums iegādājies ražošanas iekārtas par kopējo vērtību 396 300 eiro ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas un ieviest jaunus produktus.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tam veidojot 45% jeb 658 791 eiro no projekta kopējā apjoma. Uzņēmumā norāda, ka projekta ietvaros pamata mērķis ir jaunu produktu ieviešana industriālajai ražošanai.

"Ražošanas industrija ir ļoti mainīga, prasīga un uz attīstību vērsta. Mums ir jāspēj pielāgoties gan patērētāju paradumu maiņai un jaunām prasībām, gan arī sekot līdzi tirgus pieprasījumam. Vēl pirms pandēmijas izraisītās krīzes rūpīgi sekojām līdzi attīstības tendencēm, bet, protams, šis laiks, kad strauji kritās pieprasījums HoReCa segmentā, tikai apstiprināja mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa jaunu produktu un nišu attīstībā. Šobrīd ir pāragri saukt konkrētus produktus, bet testējam vairākus jaunus virzienus, kas prasīs ieviest arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas," saka "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Kompānijai «Forevers» ir sava loģistika, kurā ir 47 auto vienības, līdz ar to reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē mums ir salīdzinoši vienkāršāk, stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans.

«Esmu pārliecināts, ka jebkuram piegādātājam šā brīža ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums, kas uz brīdi apgrūtina darbu un liek rast alternatīvus risinājumus. Kopumā vajadzīgās piegādes uz «Forevers» veikaliem un citiem mazumtirdzniecības tīkliem šobrīd tiek plānotas nedaudz agrāk, kas ļauj maksimāli izvairīties no sastrēgumiem,» skaidro A. Ždans.

«Protams, nevar izslēgt, ka situācija var pasliktināties tuvāko nedēļu laikā,» viņš atzīst.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers nākamajā gadā sāks jaunas ražotnes būvniecību, kurā ieguldīs apmēram 22 miljonus eiro. Tas ļaus palielināt uzņēmuma daļu vietējā tirgū un paplašināt iespējas realizēt produkciju ārpus valsts robežām, intervijā aģentūrai LETA teica Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

«Jaunās ražotnes projektēšanas process turpinās jau divus gadus. Plānojam sākt būvniecību nākamā gada sākumā un pabeigt to 2019.gadā. Provizoriski izmaksas tiek lēstas 22 miljonu eiro apmērā,» pastāstīja uzņēmuma vadītājs.

Patlaban tiek vērtētas iespējas piesaistīt Eiropas fondu finansējumu šim projektam. Par to, kādā mērā kādā no projekta posmiem tiks piesaistīta Eiropas nauda, vēl ir pāragri runāt, norādīja Ždans. Taču uzņēmums strādā dažādos līmeņos, tostarp risina sarunas ar bankām, lai piesaistītu līdzekļus.

«Pašlaik mūsu ražošanas jaudas ir izsmeltas. Tālāk attīstīties jau ir grūti. Mūsu pašlaik izmantotās ražotnes platība ir 8250 kvadrātmetri, un tur jau vairs nav vietas jauna aprīkojuma novietošanai. Jaunā ražotne būs pusotru reizi lielāka par pašreizējo, konkrēti -14 000 kvadrātmetru. Turklāt atbrīvosies 60% platības vecajā ēkā - mēs to varēsim izmantot, mums ir plāni attiecībā uz šo platību,» sacīja Forevers vadītājs.

Viens no lielākajiem gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem SIA “Forevers” pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Kā galvenos izaugsmes faktorus gaļas pārstrādes uzņēmums min gaļas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu un sava mazumtirdzniecības tīkla attīstību. Tāpat izaugsme novērojama eksportā. Uzņēmuma apgrozījuma pieauguma temps būtiski pārsniedza gada inflāciju valstī.

Pērn uzņēmuma peļņa sasniedza 5,02 miljonus eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2022.gadā. Šādus finanšu rādītājus izdevies sasniegt, pateicoties mērķtiecīgam darbam ar pārdošanas kanāliem, preču sortimenta paplašināšanai, konkurētspējīgām cenām un iekšējo procesu optimizācijai.

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs: “Pēdējie gadi uzņēmumam bijuši straujas izaugsmes laiks. Pērn apgrozījums pieauga par 21%, bet pēdējo trīs gadu laikā par 54%, kas apliecina mūsu darbības stratēģijas ilgtspēju. Viens no veiksmes faktoriem ir spēja paralēli vairumtirdzniecībai veiksmīgi attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu visā Latvijā. atverot jaunus veikalus, gan optimizējot esošo veikalu darbību. Šobrīd uzņēmuma veikalu tīklā ir vairāk nekā 100 veikalu visā Latvijā, nodrošinot patērētājiem iespēju iegādāties preces par konkurētspējīgām cenām. Vairumtirdzniecības segmentā uzņēmums turpināja koncentrēties uz jaunu klientu piesaisti un preču klāsta paplašināšanu vietējās tirdzniecības ķēdēs. Uzņēmums regulāri veic investīcijas ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu augstu produkcijas kvalitāti un izdevīgas cenas, tādā veidā neliekot vilties savam pircējam un nostiprinot to lojalitāti.”

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.