Jaunākais izdevums

Uztura skolas Vegus specializācija ir veģetārie ēdieni, taču 95% kursu apmeklētāju ir cilvēki, kuri nav veģetārieši

Tas nozīmē, ka ļaudis vēlas mazāk ēst gaļu, grib iepazīt garšvielas un dažādus produktus, ko viņi veikalā ir redzējuši, bet nezina, kā tos izmantot, uzskata veģetārā uztura skolas Vegus vadītāja Dita Lase.

«Cenšos cilvēkus iedrošināt eksperimentēt un neturēties pie precīzām mērvienībām – nav vajadzīgi precīzi 13,5 grami. Ja garšo, tātad konkrēto izejvielu pieliki pareizā daudzumā, ja ne – par daudz vai par maz. Pat ja nepareizi, to var izlabot, sliktākajā gadījumā – izmest kompostā,» viņa saka.

Pavisam nesen sadarbībā ar izdevniecību The White Book Dita izdevusi veģetāro pavārgrāmatu Veģetārēšana. Grāmatu viņa gatavojusi ilgi – aptuveni piecus gadus – rūpīgi pārdomājusi, kuras receptes iekļaut, lai cilvēki būtu apmierināti ar grāmatā ieguldīto naudu. «Tās ideja ir labsajūtas ēdiens – tas varbūt ir ne pavisam ātri pagatavojams, bet vienkāršs, turklāt procesā nav nepieciešams izmantot nekādas pārgudras ierīces. Tas ir ēdiens, kas sagādās baudu un ko var uztaisīt katrs cilvēks,» viņa stāsta. Autore grāmatā uz dažiem ēdieniem paskatījusies mazliet ironiski un piedāvā arī dažas imitācijas, piemēram, šniceli ar zivju garšu un Cēzara salātus ar viltotu vistu. Runājot par imitēšanu, Dita teic, ka veģetārieši dalās divās grupās – vieni ar pilnu pārliecību atsakās no visa, kas kaut nedaudz līdzinās dzīvnieku izcelsmes produktiem, bet citiem pret imitāciju nav iebildumu.

Visu rakstu Vēlas dažādot ēdienkarti lasiet 8. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzņēmēja: Gaļu nevajadzētu ēst vairāk nekā divas reizes nedēļā

Laura Mazbērziņa, 29.11.2018

Dita Lase, Veģetārās uztura skolas «Vegus» izveidotāja. Tālāk galerijā D. Lase dalās savās pārdomās un ikdienas atziņās par uzturu.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura skola Vegus piedāvā veģetārā ēdiena meistarklases. Interesanti, ka aptuveni 90 procenti klientu nemaz nav veģetārieši.

Veģetārās uztura skolas Vegus īpašniece Dita Lase pirms sava biznesa uzsākšanas strādājusi ekoveikalā Biotēka un jau tad aizrāvās ar ēdiena gatavošanu. Bija ierasts, ka pēc veselīgām receptēm draugi vērsās tieši pie D. Lases un viņas mājās tika organizēti ēdiena pagatavošanas pasākumi. Vienā brīdī D. Lase sapratusi, ka šie pasākumi ir pārtapuši par meistarklasēm. Un 2015. gadā viņa izveidoja veģetārā uztura skolu Vegus.

Tajā viņa cilvēkiem māca dažādus veselīgas ēšanas principus, kurus pielietot ikdienā. Mācību process norisinās divās daļās. Sākumā ir teorētiskā daļa, pēc tās klātesošie - parasti grupu veido desmit cilvēki - kopīgi gatavo ēdienu. Produktus D. Lase nodrošina pati, iepērkot tos mazumtirdzniecības ķēdē Rimi. Meistarklases tiek rīkotas trīs līdz četras reizes nedēļā .Par dalību meistarklasēs interesentiem jāšķiras no 25 eiro līdz 125 eiro atkarībā no to specifikas. Vispopulārākie ir ātri pagatavojamie ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir gana daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā dažādus vegāniskus produktus. Viens no pirmajiem lielajiem ražotājiem Latvijā, kas sācis piedāvāt tradicionālo produktu vegāno versiju, ir AS Tukuma piens, kas šajā pavasarī tirgū ieviesa sojas «biezpiena sieriņus». Vegānās kafejnīcas Terapija vadītāja Elīna Dzelzkalēja priecājas, ka vietējie ražotāji sāk piedāvāt alternatīvas un ka veikalos paplašinās specializēto produktu piedāvājums.

«Tas, protams, liecina par to, ka lielie uzņēmumi ir sadzirdējuši pieprasījuma saucienus pēc vegāniskiem produktiem. Izpildījums jau ir cits stāsts un pašu uzņēmumu atbildība,» viņa norāda.

«Vegānisms ir modē. Biju pārsteigta, cik liels ir pieprasījums, kad uz Jāņiem man sojšlikus pasūtīja vai kad aizbraucu patirgoties Vegānfestivālā – klientu tūkstoši!» saka Dita Lase, veikala Gardais īpašniece un veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja. Vegānfestivālu šogad apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, kas apliecina, ka interese par vegānismu ir liela. «Mēs vēlamies parādīt vegānismu kā dzīvesveidu vai ikdienas izvēļu ietekmētāju visai sabiedrībai, kas vēlas mūs uzklausīt. Spriežot pēc lielās intereses – tādu cilvēku ir daudz, un par to liels prieks,» teic Dainuvīte Roginska, Vegānfestivāla projekta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru