Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Visoptimālākais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas modelis būtu Kohēzijas politikas mērķu kopēja ieviešana. Tas paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF).

Izvērtējot visus iespējamos institucionālās sistēmas modeļus pēc tādiem kritērijiem kā administratīvā sloga samazināšana, institucionālā koncentrācija, institucionālā pēctecība, saistība ar budžeta plānošanu, ietekme uz budžetu un sistēma funkcionalitāte, Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis nākamajā plānošanas periodā būtu modelis, kas attiecībā uz ERAF, ESF un KF paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi, kuras funkcijas attiecīgi pildītu FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Atsevišķa ieviešanas sistēma paredzēta Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam. Jāpiebilst, ka tas jau tiek nodrošināts arī 2007.-2013. gada periodā, kurā iesaistītas divas institūcijas - Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Norvēģija trešdien piedāvājusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ap septiņiem miljardiem eiro, lai palīdzētu stiprināt Eiropas ekonomiku, atsaucoties uz valsts premjera Jensa Stoltenberga teikto, ziņo thelocal.no.

«Norvēģija šodien piedāvāja Starptautiskajam Valūtas fondam aizdevumu 55 miljardu kronu apmērā, lai palīdzētu stabilizēt Eiropas ekonomiku,» reportieriem sacījis Stoltenbergs.

Kā skaidrojis Norvēģijas premjers, tas tiek darīts, jo arī Norvēģijas interesēs esot uzlabot situāciju starptautiskajā ekonomikā, lai tā spētu pārvarēt krīzi.

«Tā nav dāvana, tā ir investīcija,» viņš akcentējis.

Aizdevumam nepieciešams Norvēģijas parlamenta apstiprinājums.

Četras ārpus eirozonas esošās ES dalībvalstis - Čehijas Republika, Dānija, Polija un Zviedrija - pirmdien katra solīja sniegt aizdevumus SVF, ko izmantot eirozonas stabilizēšanai.

Grieķijas parāda atmaksai kolektīvā finansējuma vākšanas vietnē Indiegogo savākts 1,3 miljoni eiro.

Kā liecina indiegogo.com atrodamā informācija, piecu dienu laikā kampaņā iesaistījušies 75 816 atbalstītāji, kas Grieķijas glābšanai kopā savākuši 1,3 miljonus eiro.

Kā ziņots, kampaņas mērķis ir līdz 7.jūlijam savākt Grieķijai nepieciešamo 1,6 miljardus eiro nenotikušā maksājuma Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) atmaksai.

Kampaņas atbalstītājiem apmaiņā pret finansējumu tiek piedāvāta pastkarte trīs eiro vērtībā, kuru rotā Grieķijas premjerministra Alekša Cipra foto, par sešiem eiro atbalstītājiem būs iespējams tikt pie fetas un olīvu salātiem, bet pudele grieķu vīna atbalstītājiem izmaksās 25 eiro.

Kolektīvā finansējuma vākšanas vietnē Indiegogo sākta kampaņa, kuras mērķis ir septiņu dienu laikā savākt Grieķijai nepieciešamos 1,6 miljardus eiro tuvākā maksājuma Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) atmaksai, aģentūra LETA uzzināja vietnē indiegogo.com.

Kā liecina indiegogo.com atrodamā informācija, vienas dienas laikā kampaņā iesaistījušies 7880 atbalstītāju, kas Grieķijas glābšanai kopā savākuši 125 815 eiro.

Kampaņas atbalstītājiem apmaiņā pret finansējumu tiek piedāvāta pastkarte trīs eiro vērtībā, ko rotā Grieķijas premjerministra Alekša Cipra foto, par sešiem eiro atbalstītājiem būs iespējams tikt pie fetas un olīvu salātiem, bet pudele grieķu vīna atbalstītājiem izmaksās 25 eiro.

Tikmēr dāsnākie atbalstītāji par 160 eiro savā īpašumā varēs iegūt grozu ar grieķu ēdieniem, nedēļu garas brīvdienas divām personām Atēnās izmaksās 5000 eiro, bet tie, kas kampaņu atbalstīs ar vienu miljonu eiro, saņems pateicību no Eiropas, jo īpaši Grieķijas pilsoņiem.

Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem.

Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi «labotu» priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.

Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic «daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi».

Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta «jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi», paziņoja avots valdībā.

Novērtējot dažādu valūtas kursu režīmus Latvijas kā mazas atvērtas tautsaimniecības modelim, rezultāti apstiprina esošās valūtas kursa politikas pareizību, proti, fiksētu lata piesaistes kursu pret eiro ar ±1% svārstību koridoru.

Turklāt jebkādas šīs politikas pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmēs makroekonomiskos rādītājus un mazinās uzticību monetārajai iestādei, pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas bankas speciālisti Viktors Ajevskis un Kristīne Vītola savā pētījumā Fiksēta valūtas kursa režīma priekšrocības vispārējā līdzsvara apstākļos, kurā novērtēts mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modelis Latvijai saskaņā ar T. A. Labika un F. Šorfheides pētījumu, izmantojot Beijesa metodoloģiju.

Lai gan valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro būtu pieļaujamas 15 % robežās, Latvija

vienpusēji apņēmās ierobežot nominālā valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro ±1% ap centrālās paritātes kursu.

Latvijas politiķu darbu pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas noslēgšanās kopumā vērtē pozitīvi, taču saskata arī zināmu atslābumu valdības sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā, kritizējot nodokļu samazināšanu Latvijā, teikts Latvijas aizdevuma pēcprogrammas misijas otrajā ziņojumā.

«Strukturālās reformas tiek turpinātas, kaut arī to ieviešana ir neliela kavēšanās, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskai situācijai un ieņēmumu pieaugumam,» teikts EK ziņojumā, «kopumā [Latvijas] amatpersonas savas saistības uztvērušas nopietni un palielinājušas atsevišķu ministru darbības kvalitāti, turklāt Ministru kabinets ir solījis turpināt reformas un attīstību.»

Ziņojumā uzteikta Latvijas valdības spēja pēdējā gada laikā panākt būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, valstij piederošo aktīvu pārvaldes reformu, aktīvā darba tirgus un sociālās politikas pārskatīšanu, kā arī reformu sākšanu augstākās izglītības un zinātnes jomā.

Ja publiski netiks atzītas kļūdas, kas ir izdarītas, tad šai valstij būs grūti attīstīties, piektdien Latvijas Pašvaldību savienības kongresā sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš uzsvēra: «Laiks, kad mēs baidījāmies, ir beidzies un ir laiks piecelties, iztaisnot savu muguru un skaidri pateikt, ko mēs prasām.»

Izmantojot rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, Latvijas Pašvaldību savienība vēlēsies partiju programmās redzēt risinājumus krīzes pārvarēšanai, kuri piedāvāti LPS kongresā rezolūcijas. Kongresa motto ir «Vienoties un izdarīt!».

A.Jaunsleinis savā ziņojumā par pirmo un galveno uzdevumu nosauca bezdarba novēršanu un jaunu darba vietu radīšanu, kritizējot «aklu paklausību Starptautiskā valūtas fonda padomiem, nespējot aizstāvēt savu nacionālo pozīciju». Ar šādu taupīšanas un līdzekļu samazināšanas politiku, valsts attīstību ilgtermiņā nevarot nodrošināt. LPS uzstāj uz uzkrātās Eiropas Savienības fondu naudas, kas ir 2,7 miljardi latu, apgūšanu tuvāko divu gadu laikā.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs ZTE ASV noteikto sankciju dēļ paziņojis par pamatdarbības apturēšanu.

Vašingtona aizliegusi Savienotajās Valstīs bāzētajiem uzņēmumiem pārdot programmatūru un aparatūras komponentus ZTE.

Vašingtona šādu aizliegumu noteica pagājušajā mēnesī, paziņojot, ka ZTE ir pārkāpis sankcijas, ko ASV piemērojušas Irānai un Ziemeļkorejai. Vašingtona aizliegumu noteikusi uz septiņiem gadiem.

ZTE jau iepriekš norādīja, ka ASV sankcijas apdraud uzņēmuma eksistenci.

Saspīlējums starp Ķīnu un ASV ir pieaudzis kopš augusta, kad ASV prezidents Donalds Tramps lika sākt izmeklēšanu par Ķīnas negodīgu tirdzniecības praksi un ASV intelektuālā īpašuma zagšanu. Taču ZTE lieta sākās vēl pirms Trampa stāšanās prezidenta amatā 2017.gada janvārī.

Eiropas Savienībai (ES) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) nāksies pārskatīt savu ekonomikas stratēģiju Latvijā. Sociālā un ekonomiskā maksa valstī ir bijusi milzīga, un tas nevar turpināties bezgalīgi.

Tā jaunākajā Ekonomikas un politikas izpētes centra (CEPR) ziņojumā norāda centra direktors un galvenais šī ziņojuma autors Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi smagāko iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu divu gadu garumā kopš valstī šādu statistiku sāka apkopot, turklāt nacionālās valūtas piesaiste eiro ievērojami apgrūtina ekonomikas atkopšanos.

CEPR savā jaunākajā ziņojumā pauž viedokli, ka, saglabājot lata piesaisti eiro, valdība nav spējusi piekopt nepieciešamo makroekonomikas politiku, lai vieglāk pārdzīvotu globālo krīzi.

M. Veisbrots arī uzskata, ka Rietumeiropas bankām, kas savulaik Latvijā lielos apjomos izsniegušas aizdevumus, būtu jāuzņemas daļa zaudējumu, kas tām rastos valūtas devalvācijas gadījumā. Rietumeiropas bankām ar Austriju un Zviedriju priekšgalā ir simtiem miljardu eiro aizdevumi Centrālajā un Austrumeiropā.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas locekļi savulaik Latvijā saņēmuši draudus un steigā pametuši valsti, vēstīja LTV raidījums de facto. To raidījumam apstiprinājusi gan Drošības policija, gan bijušais premjers Ivars Godmanis.

De facto informēja, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem - laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī, un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bijuši visai optimistiski, un ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.

Kā zināms de facto, Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtraukuši un evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēmusi draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji, un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina de facto rīcībā esošā neoficiālā informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Šī gada 23. novembrī jūrniecības nozares NVO vadītāji nosūtīja vēstuli Latvijas valsts prezidentam un ministru prezidentam cerībā rast loģisku risinājumu idiotiskā situācijā. Laikam jau tikai ar idiotismu Latvija var pasvītrot savu unikalitāti citu valstu vidū..?

Bez iemesla tiek atcelts no amata Latvijas Jūras Administrācijas šī brīža vadītājs un tā vietā iecelts cilvēks, kurš patiesībā nezina kas šai amatā darāms.

Bet vai tas pirmais gadījums mūsdienu Latvijas vēsturē? Šodienas Latvija ir pat unikāla citu Baltijas reģiona valstu starpā, jo tikai šeit ir vienīgā pašvaldība Baltijas jūras krastā, kura ir izdarījusi visu, lai nefunkcionētu lieliska, dabas un Dieva dota osta – Jūrmala... Šo procesu par labu algu vadīja „speciālists”- ieliktenis no politikas. Cik veiksmīgi šķērdējās valsts (nodokļu maksātāju) līdzekļi aviācijas un lidlauku biznesā, var lasīt presi. Arī tur vada politielikteņi...