Šī gada 23. novembrī jūrniecības nozares NVO vadītāji nosūtīja vēstuli Latvijas valsts prezidentam un ministru prezidentam cerībā rast loģisku risinājumu idiotiskā situācijā. Laikam jau tikai ar idiotismu Latvija var pasvītrot savu unikalitāti citu valstu vidū..?
Bez iemesla tiek atcelts no amata Latvijas Jūras Administrācijas šī brīža vadītājs un tā vietā iecelts cilvēks, kurš patiesībā nezina kas šai amatā darāms.
Bet vai tas pirmais gadījums mūsdienu Latvijas vēsturē? Šodienas Latvija ir pat unikāla citu Baltijas reģiona valstu starpā, jo tikai šeit ir vienīgā pašvaldība Baltijas jūras krastā, kura ir izdarījusi visu, lai nefunkcionētu lieliska, dabas un Dieva dota osta – Jūrmala... Šo procesu par labu algu vadīja „speciālists”- ieliktenis no politikas. Cik veiksmīgi šķērdējās valsts (nodokļu maksātāju) līdzekļi aviācijas un lidlauku biznesā, var lasīt presi. Arī tur vada politielikteņi...
Tiek noliegtas ierēdņu konstitucionālas tiesības partijās aizņemt amatus, tajā pat laikā pieļaujot iespēju atrodoties amatkrēslā (ar attiecīgo ietekmi) nodarboties ar biznesu. Tātad tiek aizliegta iespēja konkurēt ar politiķiem politiskajās struktūrās, atļaujot savu biznesu veidot izmantojot savas dienesta funkcijas. Pie tam uzticīga kalpošana „pareizajam” politiķim tiek atalgota ar vairākām šādām barotavām-sinekūrām. Varbūt arī šoreiz šāda lēmuma pieņemšanai attiecībā uz LJA ir tieši šāda pamatmotivācija? Jo ielikteņa visai straujā karjera ļoti īsā laikā no auto pārdošanas menedžera (netaisos noniecināt arī šo godīgo profesiju) līdz svarīgu valsts amatu pildītājam dažādās nozarēs ir simptomātiska. Ģēnijs? Tā kā neizskatās. Drīzāk izskatās par paklausīgu... bet ne jau valsts interesēm. Drīzāk kādai partijai vai personai ...
„...katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi...”Otto Bismarks fon Šenhauzens.
Daļēji šai gadījuma vainīgi, protams, arī paši jūrnieki. Pārāk viegli pieļāva nozares uzņēmumu valstij neizdevīgu privatizāciju. Pārāk viegli pieļāva veidojamās NVO – Latvijas ostas padomes pārveidošanu galīgajā variantā par valsts struktūru ar tiešo politiķu ietekmi. Piemēram, Francijā ostas padomes sastāvā ir tikai astoņu Francijas lielo ostu pārstāvji, kuri satiekas reizi gadā divu dienu apspriedē. Un valsts pārstāvis – transporta ministrs tiek pieaicināts tikai uz otrās dienas sēdi. Lai viņam darītu zināmu sagatavoto stratēģiju uz nākošo gadu... Latvijas ostu padomes darbs ir nedaudz cits Satiekas katru mēnesi, noklausās valdības pārstāvju viedokļus ( starp citu šie pārstāvji un viedokļi mainās bieži un haotiski...) un beidzot pēc 15 gadu kopdarba ir sākuši izstrādāt darbības stratēģiju... (labāk vēlu, ne kā nekad). Šāda kopsadarbība ar valsts pārstāvjiem tos ir pieradinājusi pie jūrniecības sabiedrības paklausību valsts pārstāvju – politiķu viedoklim (Kurš no profesionālā viedokļa reti kad ir bijis bez kļūdām...) Šoreiz tas ir precīzi nodemonstrēts jautājumā par Latvijas Jūras Administrāciju: „Klusēt! Klausīt! Pildīt! Un norīt iebildumus! Jūsu viedoklis jautājumā, kurā uzskatāt sevi par profesionāļiem esam, nevienu lēmuma pieņēmēju neinteresē.”
Neskatoties uz komentāriem delfos un dienas portālos, neņemos spriest par N.Freivalda un Ģ.Auškāpa pēkšņo ģenialitāti jūrniecības drošības nozares funkcionēšanas organizēšanā un vadīšanā. Bet tomēr šajā nozare vienmēr, virzot jaunus un spējīgus vadītājus, tika ievērots princips – jāiziet visas karjeras kāpnes pakāpieni. No kuģu puikas līdz pašai augšai. Kaut neilgi, bet jābūt uz katra pakāpiena. Jo šajā darbā katra kļūda nes risku dzīvībai. Ne tikai savai, daudz biežāk citu cilvēku dzīvībai. Ne tikai naudai vai mantai, bet tieši dzīvībai. Jā, protams, ka arī likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” ir pildīts visai savdabīgi. Tā 95.pants nosaka, ka valdes locekli var atsaukt akcionāru sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība. Ko pārkāpis A.Brokovskis, ja ir atsaukts no amata? Pie tam vienas dienas laikā...
Tā kā arī man bija tas gods piedalīties šīs struktūras veidošanā, uzdrošinos apgalvot, ka LJA ir nodrošināta ar augsta līmeņa profesionāļiem jūrniecības nozarē gan vadības, gan izpildes līmenī. Šajos 15. gados ir sakārtota jūrniecības drošības kontroles nozare, kas ir viena no starptautiski visplašāk regulētajām jomām. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.pantā ir uzskaitīta LJA kompetence jūrlietās, ko LJA ir veiksmīgi realizējusi un būtiski attīstījusi nozari. Un ir pamatotas šaubas, vai politiķi LJA valdē (PPL/LC un TB/LNNK) spēs profesionāli vadīt specifisku valsts uzņēmumu, par kura uzdevumiem un darbību nav pat aptuvena priekšstata. Būtībā ieceļot valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatos cilvēkus bez jebkādām zināšanām jūrniecības jomā, tiek sagrauta jūrniecības drošības nozare.
Bet likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” savā 94.panta trešajā daļā nosaka, ka par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi. Ir stipri apšaubāms fakts, ka partiju politiskajiem ielikteņiem, kuri jūrniecībā nav strādājuši ne vienu dienu, ir atbilstoša darba pieredze, izglītība un kvalifikācija, lai profesionāli vadītu LJA. Lai pieņemtu ļoti atbildīgus un tālejošus lēmumus jūrlietās un nozares drošībā. Lai pārstāvētu LJA starptautiskajās jūrniecības organizācijās. Jūrniecības nozare ir ļoti specifiska nozare, lai to kvalitatīvi varētu prezentēt starptautiskajās organizācijās, piemēram, IMO un IALA, neder virspusējas zināšanas. Lai kvalitatīvi varētu aizstāvēt un prezentēt Latvijas intereses, vadītājam ir jābūt nozares ekspertam. Pretējā gadījumā Latvijai tiek nodrošināta kārtējā izgāšanās starptautiskā mērogā. Tas var ietekmēt pat jau šodien uz ārzemju kuģiem nodarbinātos 15 172 Latvijas jūrniekus. Arī Latvijas ūdeņos strādājošos 1740 jūrniekus, kuri ir nodarbināti uz zvejas flotes, kā arī uz ostas un iekšējo ūdeņu kuģiem. Latvija var lepoties ar 6013 augsta līmeņa profesionāliem tirdzniecības flotes kapteiņiem un virsniekiem. Mūsu jūrnieki ir pieprasīti uz pasaules tirdzniecības flotes kuģiem, tādejādi veicinot valsts atpazīstamību pasaulē. Latvijas labā vēlams novērst neizpratni starptautiskajā jūrniecības sabiedrībā par kārtējām neizprotamajām Latvijas politiķu izdarībām.
Visā pasaulē uz jūras pastāv daudzu gadu garumā dzīvē pārbaudīts princips - mēs visi esam uz viena kuģa. Tas nozīmē, ka viss, kas uz kuģa notiek, tieši vai netieši attiecas uz jebkuru cilvēku, un jebkurš cilvēks, sākot no kapteiņa un beidzot ar kuģa puiku, ir vairāk vai mazāk atbildīgs par savu kuģi. Par tā drošību. Ja šis princips nav pieņemams mūsu valsts vadītājiem, tad nav izprotams par kādu Latvijas sabiedrības solidaritāti viņi runāja šogad valsts dzimšanas diena.