Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Galvenais nākamā gada Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu uzdevums būs klientu bāzes nostabilizēšana.

Viens no galvenajiem šā gada notikumiem telekomunikāciju nozarē bija valsts pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, kas noslēdzās 1. jūnijā. Tas būtiski ietekmēja visu tirgu, un vēl aizvien notiek tirgus pārdale, DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pāreja viesa nozīmīgas korekcijas kabeļtelevīzijas tirgū, jo parādījās potenciālie klienti, par kuriem tika uzsākta aktīva cīņa, DB piekrīt IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno. Pērn īpašas cīņas bija interneta pakalpojuma jomā, bet šogad - TV segmentā, toties nākamā gada laikā uzņēmumiem būs nopietni jāstrādā pie klientu noturēšanas. Priekšrocība būs tiem operatoriem, kuri spēs piedāvāt papildu ērtības un iespējas pamatpakalpojumam, sagaida E. Jugno.

Gada laikā ievērojami audzis patērētais mobilo datu apjoms Latvijas pilsētās un novados - vidēji Latvijā tas audzis par teju 70%, savukārt Rīgā pieaugums ir zem vidējā rādītāja un ir 56%, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 apkopotie dati.

Straujākais mobilā interneta datu pieaugums novērojams Saulkrastos, kur tas palielinājies par 180%.

Tele2 apkopojis aktīvākos Latvijas novadus, kuros mobilā interneta patēriņš gada laikā piedzīvojis straujāko kāpumu. Starp līderiem, kur mobilā interneta lietojums attīstījies īpaši strauji, ir Saulkrastu (180% pieaugums), Krimuldas (+158%) un Kocēnu (+153%) novadi, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Reģionu griezumā visstraujākais pieaugums ir Vidzemē – 77%.

«Mobilo datu straujais patēriņa pieaugums skaidrojams ar moderno tehnoloģiju, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, sabiedrības kopējo digitalizāciju un ar to saistīto pieprasījumu pēc mobilajiem datiem un kvalitatīva interneta. Turklāt mobilais internets daudzās mājsaimniecībās ir kļuvis par galveno mājas internetu. Absolūtos skaitļos Rīga, protams, ir pirmajā vietā pēc kopējā mobilo datu patēriņa, taču iepriecina fakts, ka gada laikā tieši reģionos notikusi straujākā attīstība mobilā interneta lietošanā, kas liecina par iedzīvotāju paradumu maiņu un arvien lielāku interneta pārklājumu visā Latvijas teritorijā,» stāsta «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

2016. gadā mobilo datu patēriņš Latvijā turpinājis strauji augt un sasniedzis rekordlielu apjomu - 5 GB uz vienu SIM karti, nostiprinot Latvijas vietu pasaules tehnoloģiju lielvalstu starpā. Ierindojoties pasaules mobilā interneta patēriņa TOP godpilnajā 3. vietā, Latvija pērn piekāpusies vien Somijai un Taivānai, liecina vadošās telekomunikāciju pētniecības kompānijas Tefficient apkopotie dati.

LMT preses sekretāre Elīna Lidere norāda, ka šis ir jau otrais gads, kad Latvijai mobilā datu patēriņa jomā izdevies apsteigt ne tikai tuvējās kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju, bet arī tādus tehnoloģiju gigantus kā Zviedrija, ASV, Vācija, Japāna un Kanāda. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn mobilā interneta patēriņš Latvijā audzis par trešdaļu. To veicinājuši ne tikai neierobežota datu apjoma tarifu plāni, bet arī 4G tīkla plašais pārklājums. Tāpat, modernizējoties dažādām tautsaimniecības nozarēm, tajās arvien biežāk tiek ieviesti integrēti risinājumi, kuriem nepieciešams stabils mobilā interneta pieslēgums.

«Latvija kā Viedvalsts savu vārdu pasaulē piesaka arvien pārliecinošāk. Laikā, kad citviet pasaulē joprojām tiek strādāts pie ātrgaitas mobilā interneta jeb 4G ieviešanas, Latvijai jau ir pilnībā izveidota jaunākās paaudzes datu pārraides infrastruktūra, padarot šo pakalpojumu pieejamu ikvienam,» stāsta Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Pat vēl vairāk - lai nodrošinātu pieaugošajam mobilā interneta patēriņam atbilstošu tīkla kapacitāti un sagatavotos «rītdienai» jeb 5G ieviešanai, sperts vēl viens solis uzstādot jaunas, 5G ieviešanai gatavas bāzes stacijas visā Latvijā. «Šī mērķtiecīgā darba rezultātā ir izveidota labvēlīga vide inovācijām un jaunu produktu attīstībai, vairojot Latvijas ekonomikas konkurētspēju pasaulē,» piebilst Binde.

Šā gada deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite Latvija tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā reģionps investēja astoņus miljonus eiro, informēja Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Kurzemes reģionā investēti 2,8 miljoni eiro, Vidzemes - 1,79 miljoni eiro, Zemgalē - 1,9 miljoni eiro, bet Latgalē - 1,5 miljoni eiro.

Buls sacīja, ka 2018.gada sākumā Bite Latvija tīklā ik dienu patērēti 100 terabaiti interneta, bet patlaban tie ir jau 180 terabaiti dienā. Tostarp Kurzemē interneta patēriņš kopš šā gada janvāra ir palielinājies par 49%, Zemgalē - 43%, Latgalē - 39%, bet Vidzemē interneta patēriņš deviņos mēnešos pieaudzis par 33%.

Vienlaikus mobilajos telefonos interneta apjoms Zemgalē vidēji veido 6,49 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī, Vidzemē - 6,4 gigabaiti, Kurzemē - Kurzemē 5,6 gigabaitus, bet Latgalē 5,3 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā, informē SPRK.

2016. gads elektronisko sakaru jomā iezīmējas ar interneta tehnoloģiju attīstību. Kopumā var secināt – kvalitātei ir tendence uzlaboties, atšķirības pastāv atkarībā no interneta pakalpojuma saņemšanas vietas.

Izvērtējot interneta pakalpojuma pieslēguma ātruma izmaiņu dinamiku trīs gadu griezumā, SPRK secina, ka vērojams pieslēguma ātruma vērtību pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu mērījumu datiem, 2016.gadā iezīmējot 4G tehnoloģijas attīstības turpinājumu.

Lai arī joprojām dažādās Latvijas apdzīvotās vietās interneta pakalpojuma saņemšanas iespējas ir atšķirīgas, kopumā vietās, kur ir stabils mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums un pietiekami mobilā elektronisko sakaru tīkla resursi, interneta pakalpojumi tiek nodrošināti labā kvalitātē. Turklāt sniegtā interneta pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām katru gadu ir vērojama tendence uzlaboties.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Piecu gadu laikā mobilā interneta lietotāju skaits pārsniegs interneta izmantošanu galda un portatīvajos dators, prognozē Morgan Stanley analītiķi ziņojumā par interneta tendencēm.

Pašlaik pasaulē ir aptuveni 850 miljoni mobilā interneta lietotāju un 1,35 miljardi «galda» interneta lietotāju. Prognozēts, ka 2014. gadā abu interneta tipu lietotāju skaits pārsniegs 1,6 miljardus un mobilā interneta lietotāju skaits turpinās augt straujāk.

Straujāka būšot arī mobilās e-komercijas izplatīšanās. Analītiķi uzskata, ka pasaule sekos Japānas tendencēm e-komercijā – tur 2009. gadā ieņēmumi no mobilās e-komercijas pieauga par 33%, salīdzinot ar 2008. gadu, bet ieņēmumi no «galda» e-komercijas – par 15%. Mobilā interneta attīstība notiks tik ātri, ka dažas kompānijas gūs no tā lielu peļņu, bet daudzām citām atliks vien nobrīnīties par to, kas gan nupat notika, norāda Morgan Stanley.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) tirdzniecības centrā Spice izveidojis mobilā satura centru, kurā iedzīvotāji aicināti izmēģināt jaunākās tehnoloģijas un izzināt dažādās lietotņu un cita mobilā satura iespējas. Tuvāko gadu laikā šādi tiks pārveidoti arī pārējie 66 LMT klientu centri visā Latvijā, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kopumā LMT mobilā satura centru attīstībā plānots investēt 3,2 miljonus eiro, ieguldot līdzekļus ne tikai aprīkojumā, bet lielu uzmanību pievēršot darbinieku apmācībām par lietotnēm un citu mobilo saturu. Turklāt jaunie LMT mobilā satura centri ir pilnībā radīti Latvijā, sākot no idejas un koncepta izstrādes līdz pat Latvijā ražotām mēbelēm un vietējo mākslinieku darbu reprodukcijām centru interjerā.

LMT mobilā satura centrā ir izveidotas interešu zonas – šobrīd par sportu un mūziku. Tajās klienti var nākt izmēģināt jaunākās ierīces, uzzināt par pieejamajiem sporta un mūzikas aksesuāriem, kā arī iepazīt dažādas lietotnes. Papildus tam centrā izveidotas arī demonstrāciju salas, kurās jebkurš var izmēģināt jaunākās mobilās ierīces un dažādas mobilā satura iespējas. Klientu ērtībām LMT mobilā satura centrā izveidotas arī atpūtas zonas un ekrāni, kur sekot līdzi, piemēram, aktuālajiem sporta notikumiem.

Laika gaitā ir mainījušās klientu prasības pret operatoriem, piemēram, arvien lielāka loma ir labam klientu servisam, pakalpojuma kvalitātei, kā arī interneta lietošanas iespējām mobilajos telefonos. Vajadzība pēc lielāka datu apjoma augusi par aptuveni 52%, liecina «Tele2» dati.

Ņemot vērā šo tendenci, jau otro gadu pēc kārtas «Tele2» ir pirmā izvēle tiem klientiem, kuri, saglabājot savu numuru, vēlas mainīt operatoru, liecina oficiālie statistikas dati.

Neraugoties uz to, ka lietotāju migrācija starp operatoriem kopumā mazinās, šādā veidā «Tele2» klientu skaits ir palielinājies par vairākiem tūkstošiem.

«Viens lietotājs mēnesī vidēji patērē 9 gigabaitus, kas apjoma ziņā atbilst 10 pilnmetrāžas filmu skatīšanai labā kvalitātē. Tādēļ klienti, izvēloties operatoru, arvien lielāku uzmanību pievērš mobilā interneta pakalpojuma ātrumam un kvalitātei,» stāsta «Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.«Jau vairākus gadus pēc kārtas, saskaņā ar SPRK mērījumiem, mums ir ātrākais mobilā interneta lejupielādes ātrums Latvijā, ko acīmredzot ir novērtējuši mobilo sakaru lietotāji,» piebilst V.Vancovičs.

Latvijā populārākā mobilā operētājsistēma ir Android, savukārt populārākais mobilo ierīču ražotājs Apple, liecina starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius apkopotie dati par interneta izmantošanu mobilajās ierīcēs, tajā skaitā mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetdatoriem.

Šobrīd Latvijā vispopulārākais mobilo ierīču ražotājs ir Apple, no kura ierīcēm šobrīd tiek veikti 43% no visiem interneta lapu skatījumiem, kas veikti izmantojot mobilās ierīces. Lielākais Apple panākums gan bijis 2012. gada otrajā ceturksnī, kad no kompānijas ierīcēm tika veikti vairāk nekā 45% interneta lapu skatījumu. Gemius norāda, ka šie dati liecina, ka interneta pārlūkošanai Apple mobilo ierīču pārsvars sarūk.

Šobrīd līderim Apple strauji pietuvojusies Dienvidkorejas kompānija Samsung, kurai gada laikā Latvijā statistiku izdevies kāpināt par desmit procentpunktiem – no 20% lapu skatījumu 2012. gada pirmajā ceturksnī līdz 30% šobrīd. Trešajā vietā ar 10% ierindojas Nokia ražotās ierīces, bet tām ar 5% seko Sony un HTC ražotās ierīces.

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.