Jaunākais izdevums

Galvenais nākamā gada Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu uzdevums būs klientu bāzes nostabilizēšana.

Viens no galvenajiem šā gada notikumiem telekomunikāciju nozarē bija valsts pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, kas noslēdzās 1. jūnijā. Tas būtiski ietekmēja visu tirgu, un vēl aizvien notiek tirgus pārdale, DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pāreja viesa nozīmīgas korekcijas kabeļtelevīzijas tirgū, jo parādījās potenciālie klienti, par kuriem tika uzsākta aktīva cīņa, DB piekrīt IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno. Pērn īpašas cīņas bija interneta pakalpojuma jomā, bet šogad - TV segmentā, toties nākamā gada laikā uzņēmumiem būs nopietni jāstrādā pie klientu noturēšanas. Priekšrocība būs tiem operatoriem, kuri spēs piedāvāt papildu ērtības un iespējas pamatpakalpojumam, sagaida E. Jugno.

«Ir skaidrs, ka kopējais tirgus neaug, jo mājsaimniecību kļūst mazāk - cilvēki izbrauc no valsts. Tas nozīmē, ka konkurence tikai saasināsies un turpināsies iekšējā tirgus pārdale. Uzvarēs tie uzņēmumi, kas nodrošinās optimālu pakalpojuma kvalitātes, cenas un servisa kombināciju,» pārliecību pauž J. Gulbis.

Gaida samazinājumu

Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem ir labas perspektīvas, taču veiksmīgākie nākamgad būs tie, kas, dzīvojot taupīgāk, spēs strādāt ar lielāku degsmi, prasmīgāk izmantot tirgus un tehnoloģiskās attīstības piedāvātās iespējas, DB pārdomās dalās Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Turpinoties cīņai par tirgus daļu un klientu skaitu, Tele2 prognozē, ka mobilo sakaru cenas varētu samazināties arī nākamajā gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem telekomunikāciju pakalpojumiem cenas joprojām krīt, taču galvenā priekšrocība klientiem ir plašāka izvēle, kas ļauj izmantot ne tikai zemus tarifus, bet maksāt tikai par pakalpojumiem, kas tiešām ir nepieciešami, DB piebilst Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde.

«Mēs ceram, ka nākamgad valsts sektors vairāk izmantos mobilo sakaru tirgus piedāvātās iespējas. Tas ir piesātināts, ir augsta kon­kurence, tādēļ pakalpojumu ce­nas samazinās katru ceturksni,» atzīmē V. Vancovičs. Lai gan atsevišķās valsts iestādēs līgumi par tele­komunikāciju pakalpojumiem ir noslēgti pirms pieciem gadiem, at­saucība šogad bijusi maza, novērojis V. Vancovičs, piebilstot, ka pretēja situācija ir uzņēmēju vidū.

«Analizējot iedzīvotāju zvanīšanas paradumus, secinām, ka mūsu klientu sarunas kļūst garākas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarunu ilgums audzis teju par 15%,» DB zvanīšanas paradumos iepazīstina Bite Latvija izpilddirektors Freds Renčaks. Tāpat šogad pieaugusi interese par viedtālruņiem un mobilā interneta lietošanu tālrunī.

Mobilais internets

Liels pieaugums šogad operatoriem bija mobilā interneta lauciņā. Pakalpojums kļūs aizvien pieprasītāks, ņemot vērā tā priekšrocības, salīdzinot ar kabeļinternetu, DB norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Viņš sagaida, ka arī nākamgad aktīvi tiks strādāts pie datu pārraides ātruma palielināšanas.

«Pieaugot kopējam interneta lietotāju skaitam Latvijā, būtiski aug arī mobilā interneta popularitāte un paplašinās arī tā lietotāju skaits. Tirgū parādīsies daži jauni mobilā interneta papildu pakalpojumi,» atzīmē R. Peļņa. Vienlaikus viņš pauž sašutumu, ka, saasinoties cīņai par klientiem, šā gada vidū mobilā interneta tirgū parādījās dempinga cenas, kas atstāja būtisku ietekmi uz visu nozari.

«Cenas tika pazeminātas vairāk nekā divas reizes. Protams, visi telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, lai noturētu klientus, bija spiesti atbildēt ar līdzvērtīgu cenu samazināšanu. Jaunieviestās cenas tirgū nav ekonomiski pamatotas, tādēļ paredzam, ka tās piedzīvos augšupeju, lai atjaunotu biznesa rentabilitāti. Mūsu novērojumi liecina, ka cenas kaut arī minimāli, tomēr jau tiek paaugstinātas, ja salīdzina tās ar vasaras vidu,» klāsta R. Peļņa.

Viena no tendencēm ir arī mobilo operatoru aizvien aktīvāka iesaistīšanās interneta pakalpojumu sniegšanā, atzīmē J. Gulbis, taču, pēc viņa uzskatiem, šis pakalpojums ir tikai vārga alternatīva kvalitatīvam fiksētajam internetam gadījumos, kad internets nepieciešams tur, kur nav pieejams normāls fiksētais pieslēgums. Nozarē par standartu ir kļuvis 100 un 200 Mbit/s liels interneta ātrums, atzīmē J. Gulbis, vēršot uzmanību, ka šobrīd Lattelecom optiskais internets pieejams 13 Latvijas pilsētās, nākamgad pilsētu skaitu plānots dubultot.

Sarunas par kopīgu tīklu

Tuvākajos gados kopumā Latvijā telekomunikāciju nozares struktūrā nav paredzamas radikālas izmaiņas. Pat daudz diskutētā valsts daļu privatizācija uzņēmumos LMT un Lattelecom, visticamāk, būtiski nemainītu šo uzņēmumu vietu tirgū, varbūt vienīgi liks uzsvaru uz kādas biznesa jomas straujāku attīstību, pieļauj V. Vancovičs.

Sagaidāms, ka, attīstoties tehnoloģijai un pieaugot datu pārraides ātrumiem, mobilie operatori kļūs aizvien būtiskāki dalībnieki datu un interneta pakalpojumu tirgū, bet kabeļtelevīzijas operatoru apvienošanās var radīt pamatu līdzvērtīgai konkurencei satura (TV) un interneta pakalpojumu tirgū. Tā kā augsto ieguldījumu dēļ tikpat kā neiespējama ir infrastruktūras konkurence fiksētās piekļuves jomā, pie zināmiem nosacījumiem regulators var lemt par nepieciešamību atdalīt infrastruktūras pakalpojumus.

«Tāpat Baltijas mobilie operatori aktivizēs sarunas par kopīgas infrastruktūras izbūvi un izmantošanu, kā tas jau ir noticis Skandināvijā un citur Eiropā,» sagaida V. Vancovičs. Savukārt mazākiem operatoriem izdzīvošanas iespējas būs tieši proporcionālas viņu spējai atrast kopīgu valodu apvienošanās sarunās, iespējams, pat ar kaimiņiem ārvalstīs.

Sapņi par 4G

Latvijā 2010. gadu telekomunikāciju nozari raksturo asa konkurences cīņa, ekonomikas stabilizācijas radīta pieaugoša klientu aktivitāte un operatoru paziņojumi par gatavību izvērst ceturtās paaudzes jeb 4G infrastruktūru, kas nodrošina bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s.

Šogad pēc ilgāka laika notika arī frekvenču izsole, kurā Tele2, pārsolot citus, ieguva tiesības paplašināt lietošanā esošo frekvenču spektru. Paralēli sapņiem par 4G šogad turpinājās trešās paaudzes (3G) tīkla izvēršana. Šobrīd LMT 3G pārklājums ir vairāk nekā 65% Latvijas teritorijas, bet nākamā gadā pārklājumu plānots nodrošināt 90% valsts teritorijas.

Arī Tele2 ir nopietni plāni 3G jaudas attīstīšanā. «Jau nākamgad lejupielādes ātrumu palielināsim līdz 21 Mbit/s. Tehnoloģija ļauj palielināt datu pārraides ātrumu vēl vairāk, tādēļ tuvākajos gados pieaugs 3G datu pārraides jauda, un tas būs vēl viens solis tuvāk 4G mobilajiem sakariem,» rezumē V. Vancovičs. Tīkla modernizācija bija 2010. gada lielākais Bite Latvija izaicinājums. «Šis projekts tika veiksmīgi pabeigts novembrī. Interesanti, ka līdz ar tīkla modernizāciju interese par mobilo internetu pieauga par 40%,» norāda F. Renčaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie apvienošanās un pārņemšanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka,03.02.2016

5. Iegādātais uzņēmums: Ventspils nafta (Latvija)

Investors: Euromin Holdings (Vitol Grupa) (Kipra)
Darījuma vērtība: 80+27 miljoni eiro

Foto: Ventspils nafta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas ir ceturtās industriālās revolūcijas sirds, kuras ritmu nosaka aizvien pieaugošā nepieciešamība savienot ierīces un apmainīt lielus datu apjomus

Tā saka Tele2 grupas ģenerāldirektore Alisone Kirkbī (Allison Kirkby). Nākotnē savienojumi būs ātrāki, aizture – īsāka, attīstīsies papildinātā un virtuālā realitāte. Vairāk par to, kā mainās telekomunikāciju nozare, cik lielas investīcijas prasa interneta lietošana ārzemēs tāpat «kā mājās» un kāpēc lielu uzņēmumu vadītājas reti ir sievietes – viņa vairāk stāsta intervijā DB.

Kā pašlaik attīstās telekomunikāciju nozare?

Tā šobrīd ir nobriedusi industrija, kurā vajadzīgs mērogs un attīstība, lai varētu nodrošināt finansiālu atdevi īpašniekiem. Tāpēc arvien biežāk vērojama tiekšanās uz jauniem pakalpojumu sektoriem, darbības paplašināšanās. Pieņemu, ka nākotnē tā turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada maija valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm.

Tā liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

EM skaidro, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var savu saimniecisko darbību nodrošināt. Ņemot to vērā, EM aicinās valdību lemt par atbalsta pārskatīšanu 54 nozarēm.

Ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem 

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina...

Valdības pozitīva lēmuma gadījumā, sākot ar maiju uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaimniecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

No maija valsts atbalsta kritērijiem varētu neatbilst uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.

No maija atbalstu varētu vairs nesaņemt uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.

Kariņš: Jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem 

Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, otrdien valdības...

Atbalstam varētu vairs nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.

No maija valsts atbalstam varētu arī nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.

Valdība arī lems par finansējuma palielināšanu atbalsta programmai līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Stream Networks skatās arī uz citiem uzņēmumiem

Sanita Igaune,12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igauņi pirmie, lietuvieši – otrie, latvieši vēl domā

Žanete Hāka
,29.10.2015

SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde (no kreisās) un SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas telekomunikāciju nozares spēlētāji apmierināti ar apvienošanos; Latvijā kavējas ar LMT un Lattelecom apvienošanu, valsts pusei aizvien svārstoties pieņemt lēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā Latvijā jau desmit gadus notiek apvienošanas izvērtēšanas process, bet rezultāta vēl nav. Pretēja situācija ir Igaunijā – pirms gada tika apvienoti fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēji, un patlaban darījumā iesaistītie uzņēmumi uz šo lēmumu skatās pozitīvi – jau pirmajā gadā izdevies ietaupīt vismaz 1,5 miljonus eiro, savukārt tarifu kāpums nav novērots un konkurence tirgū nav mazinājusies, bet klientiem ir pieejami kompleksi piedāvājumi. Igaunijas telekomunikācijas nozares eksperti norāda, ka nākotnē, kad tiks atcelti vies abonēšanas tarifi Eiropas Savienībā, apvienotās kompānijas būs spēcīgāki spēlētāji tirgū un varēs pienācīgi konkurēt ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Atsevišķi Latvijas tirgus dalībnieki uz iespējamo LMT un Lattelecom apvienošanu gan raugās ar aizspriedumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Draud «piegriezt skrūves» pasaules bagātākā cilvēka biznesam

Jānis Šķupelis,14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tele2 atkārtoti iesniedzis sūdzību IUB par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu

LETA,21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apmēram pirms gada esam sasnieguši līmeni, kur datu centru radīto oglekļa izmešu apjoms ir tikpat liels kā globālās aviācijas industrijas kopējais izmešu daudzums. Patlaban tas varētu būt jau lielāks,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Schneider Electric IT nodaļas viceprezidents Čārlijs Timmermans (Charlie Timmermann).

«Tas nozīmē, ka datu centru sakaršana un to dzesēšanai nepieciešamās elektroenerģijas ražošana pasaulē rada tikpat lielu ekoloģisko nospiedumu kā aviācija. Tāpēc datu centri tiešām ir kļuvuši par nozīmīgu industriju, kas saistībā ar nepieciešamību mazināt globālās sasilšanas efektu ir izvirzījusies klimata politikas dienaskārtības priekšējā rindā,» viņš paskaidro.

Eksperts arī stāsta, ka tendence ir jaunās jaudas izvietot aizvien vairāk ziemeļu reģionos: «Manā pārziņā ir Ziemeļvalstis un Baltija, un pēdējos divus trīs gadus šajā reģionā ir redzams ievērojams jaudu pieaugums tieši hiperlielajos mākoņdatu centros. Baltijā vēl ne tik daudz, bet Ziemeļvalstīs pilnīgi noteikti. Dānijā nostiprinās Facebook un Apple centri, Facebook centrs ir arī Zviedrijas ziemeļos, Google ir Somijā. Google nupat ir nopirkusi zemi arī Dānijā un Zviedrijā, un nav šaubu, ka tieši šādam mērķim. Amazon šogad Zviedrijā uzbūvēs trīs megadatu centrus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījums: Kvalitāte, cena, uzņēmuma reputācija - svarīgākie aspekti preču un pakalpojumu izvēlē

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA,01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA,10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zagļi IZZi nodarījuši 50 tūkstošu latu vērtus zaudējumus

Jānis Lasmanis,15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā vienam no lielākajiem telekomunikāciju operatoriem IZZI zagļi nodarījuši vairāk nekā 50 tūkstošus latu lielus zaudējumus. Garnadži aptuveni 40 reizes nozaguši uzņēmumam piederošos kabeļus.

Šī iemesla dēļ uzņēmums atbalsta telekomunikāciju nozares iniciatīvu ierobežot privātpersonu iespējas nodot krāsaino metālu. «Kabeļu zādzības nav tikai mūsu, bet visas nozares problēma, turklāt šādi gadījumi rada ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī sagādā neērtības mūsu klientiem. Vēl tikai pirms divām nedēļām mums tika pārgriezts maģistrālais kabelis un vairāki tūkstoši klientu palika bez mūsu pakalpojumiem. Tā kā tie nav tikai atsevišķi gadījumi, bet zādzības notiek regulāri, tad, protams, ka pakalpojumu traucējumi noved arī pie klientu zuduma, radot papildu zaudējumus. Telekomunikācijas nozare vēlas, lai līdzīgi kā Igaunijā krāsaino metālu var nodot tikai juridiskas personas, kas būtiski samazināja kabeļu zādzības kaimiņvalsts telekomunikācijas operatoriem,» situāciju skaidro Andris Zeļonka, IZZI valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Amigo zīmola turētāja ZetCOM valdes priekšsēdētāju Artūru Freimani

Lelde Petrāne,20.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA ZetCOM valdes priekšsēdētājs Artūrs Freimanis. Uzņēmums nodrošina mobilos sakarus ar Amigo zīmolu.

-Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Maini saista nozares vēriens un tas, cik ļoti lielu lomu, pat ja paši to bieži vien nepamanām, telekomunikācijas ieņem katra cilvēka dzīvē. Tā ir lieliska sajūta -apzināties, ka vari palīdzēt cilvēkiem sazināties un tādējādi veicināt gan savstarpējās attiecības, gan uzlabot sapratni.

Otra būtiska lieta ir nozares dinamika un konkurence. Komforts kavē attīstību, tādēļ es uz konkurenci raugos kā uz nepieciešamo diskomforta devu, lai notiktu pārmaiņas galvā un uzvedībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

ES transporta komisāre novērtē LDz šķirošanas uzkalna modernizācijas projektu

Dienas Bizness,06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu piektdien apmeklēja Eiropas transporta komisāre Violeta Bulca un Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, lai iepazītos ar paveikto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Šķirotavas stacijas šķirotavas uzkalna modernizācija ietvaros, informē Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) preses sekretārs Māris Ozols.

Šķirotavas stacija ir vienota sistēma, kas sastāv no četriem secīgi un kombinēti izvietotiem parkiem. Šķirošanas parkā ir 26 sliedes, kas apvienotas 3 sliežu grupās vagonu sadalei, formēšanai un uzkrāšanai.

Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalns ir mehanizēts uzkalns, kas tika izbūvēts 1961.gadā. Iepriekš vidējais vagonu apgrozījums Šķirotavas stacijā bija aptuveni 2000 vagoni diennaktī, savukārt pēc modernizācijas jauda ļaus apstrādāt līdz pat 3500 vagoniem.

LDz skaidro, ka stacija galvenokārt apstrādā vagonu plūsmu no pieciem savienotajiem maršrutiem: Krustpils, Valgas, Jelgavas, Ventspils un Rīgas mezgla stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas vērtīgāko zīmolu TOP 40

Ritvars Bīders,13.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad divi vērtīgākie Krievijas zīmoli pārstāv telekomunikācijas nozari – MTC (7,8 miljardi ASV dolāru) un Вымпелком produkts Билайн (6,3 miljardi dolāru), savukārt trešajā vietā ierindojas alus ražotājs Балтика (2,4 miljardi dolāru), liecina kompānijas Interbrand dati.

Kopumā pirmajā Krievijas vērtīgāko zīmolu desmitniekā dominē telekomunikācijas kompānijas un naftas ražotāji. Trešajā vietā iekļuvis alus ražotājs Балтика, sestajā vietā – Сбербанк, septītajā vietā mazumtirgotājs Пятерочка, savukārt desmitajā vietā iespraucies piena produktu ražotāja Вимм-Билль-Данн izstrādājums Домик в деревне.

Krievijas vērtīgāko zīmolu TOP 40

Zīmols

Vērtība (milj. ASV dolāru)

МТС

7 753

Билайн

6 323

Балтика

2 284

ЛУКОЙЛ

1 173

МегаФон

634

Сбербанк

591

Пятерочка

379

ТНК

373

Роснефть

370

Домик в деревне

309

Альфа-банк

301

НТВ

301

Арсенальное

281

СТС

223

Банк Москвы

189

Ярпиво

181

Ингосстрах

173

Я

162

Фруктовый сад

151

Связной

141

Тонус

139

Моя семья

132

ВТБ

104

Магнит

102

Клинское

101

Перекресток

101

Татнефть

99

М.Видео

96

Росгосстрах

82

Газпром нефть

81

КамАЗ

79

Зеленая марка

73

Чудо

67

Сибирская корона

65

Простоквашино

65

Невское

64

Агуша

63

Росбанк

58

J7

47

Белуга

40

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Šmidre: Lattelecom cena ir starp 200 līdz 300 miljoniem eiro

BNS,06.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom cena varētu būt starp 200 līdz 300 miljoniem eiro (140,6 un 210,8 miljoniem latu), lēš telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom valdes loceklis un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre.

Viņš arī pauda viedokli, ka vislielākā cena par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) valstij piederošajām kapitāldaļām varētu nākt no Skandināvu koncerna TeliaSonera. «TeliSonera būs gatavs samaksāt visvairāk, bet attīstībai Latvijā tas būs vissliktākais variants. Viņi noklās visu pakalpojumu klāstu, būs dominējošie tirgū, un mums visiem par to vajadzēs maksāt. Par to viņi arī ir gatavi maksāt vairāk,» viņš teica.

Pēc Šmidres sacītā, nākamie interesenti par Lattelecom un LMT kapitāldaļām ir vietējie operatori, taču ir jāsaprot, ko kurš var dabūt. «Mobilajam operatoram mobilo operatoru neviens neatļaus nopirkt. Arī Baltkom neviens neļaus pirkt Lattelecom. Teorētiski gan, piemēram, Baltkom par Lattelecom daļām varētu maksāt mazāk nekā TeliaSonera, bet vairāk nekā visi pārējie,» klāstīja Šmidre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Par Baltkom lielāko īpašnieku kļuvis Luksemburgas uzņēmums RPAX ONE S.A.

Gunta Kursiša, speciāli DB,12.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nemierīgos starptautiskajos apstākļos Baltijā reģistrēts apjomīgs darījumu skaits

Db.lv,19.02.2024

Zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Huawei Technologies Latvia», kas Latvijā izplata zīmola «Huawei» telekomunikācijas iekārtas, patēriņa preces un pakalpojumu risinājumus, pagājušajā gadā strādājis ar apgrozījumu 22,735 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 73,5 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, pērn SIA «Huawei Technologies Latvia» apgrozījums pieaudzis par 23% jeb 4,252 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa sarukusi vairāk nekā trīs reizes.

SIA «Huawei Technologies Latvia» 2017.gadā turpināja sadarboties ar Latvijas un Igaunijas telekomunikāciju operatoriem un palielināja terminālu un mobilo telefonu tirgus daļu, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmuma ieņēmumi no preču pārdošanas pagājušajā gadā veidoja 22,039 miljonus eiro, savukārt ieņēmumi no telekomunikācijas pakalpojumiem bija 696 tūkstoši eiro. Uzņēmums ieņēmumus 90,9% apmērā no apgrozījuma guvis Latvijā, bet pārējos - Eiropas Savienības un citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru