Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Gada laikā ievērojami audzis patērētais mobilo datu apjoms Latvijas pilsētās un novados - vidēji Latvijā tas audzis par teju 70%, savukārt Rīgā pieaugums ir zem vidējā rādītāja un ir 56%, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 apkopotie dati.

Straujākais mobilā interneta datu pieaugums novērojams Saulkrastos, kur tas palielinājies par 180%.

Tele2 apkopojis aktīvākos Latvijas novadus, kuros mobilā interneta patēriņš gada laikā piedzīvojis straujāko kāpumu. Starp līderiem, kur mobilā interneta lietojums attīstījies īpaši strauji, ir Saulkrastu (180% pieaugums), Krimuldas (+158%) un Kocēnu (+153%) novadi, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Reģionu griezumā visstraujākais pieaugums ir Vidzemē – 77%.

«Mobilo datu straujais patēriņa pieaugums skaidrojams ar moderno tehnoloģiju, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, sabiedrības kopējo digitalizāciju un ar to saistīto pieprasījumu pēc mobilajiem datiem un kvalitatīva interneta. Turklāt mobilais internets daudzās mājsaimniecībās ir kļuvis par galveno mājas internetu. Absolūtos skaitļos Rīga, protams, ir pirmajā vietā pēc kopējā mobilo datu patēriņa, taču iepriecina fakts, ka gada laikā tieši reģionos notikusi straujākā attīstība mobilā interneta lietošanā, kas liecina par iedzīvotāju paradumu maiņu un arvien lielāku interneta pārklājumu visā Latvijas teritorijā,» stāsta «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Šā gada deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite Latvija tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā reģionps investēja astoņus miljonus eiro, informēja Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Kurzemes reģionā investēti 2,8 miljoni eiro, Vidzemes - 1,79 miljoni eiro, Zemgalē - 1,9 miljoni eiro, bet Latgalē - 1,5 miljoni eiro.

Buls sacīja, ka 2018.gada sākumā Bite Latvija tīklā ik dienu patērēti 100 terabaiti interneta, bet patlaban tie ir jau 180 terabaiti dienā. Tostarp Kurzemē interneta patēriņš kopš šā gada janvāra ir palielinājies par 49%, Zemgalē - 43%, Latgalē - 39%, bet Vidzemē interneta patēriņš deviņos mēnešos pieaudzis par 33%.

Vienlaikus mobilajos telefonos interneta apjoms Zemgalē vidēji veido 6,49 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī, Vidzemē - 6,4 gigabaiti, Kurzemē - Kurzemē 5,6 gigabaitus, bet Latgalē 5,3 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Pēdējos gados mēs piedzīvojam strauju digitalizāciju, kas iet roku rokā ar nepieciešamību pēc ātra interneta un tehnoloģijām, gan domājot par ikdienas dzīvi, gan biznesa vajadzībām. Lai nodrošinātu nākamās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumus, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad turpina pilnveidot tīkla infrastruktūru, tai skaitā attīstot jaudīgu 5G tīklu. To aktīvi sākuši izmantot privātpersonas un uzņēmumi visā Latvijā un, salīdzinot ar šī gada pavasari, mobilo datu patēriņš “Bite” 5G tīklā ir audzis par 83%.

“Bite” tīkls strauji aug, bāzes staciju skaitam pārsniedzot 1000

Tuvāko gadu laikā "Bite" tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonus eiro, nodrošinot modernākos tīkla sakarus gan pilsētās, gan lauku teritorijās visā Latvijā.

Lai stiprinātu sakaru un mobilā interneta pieejamību visā Latvijā, “Bite” šogad izbūvējusi 23 jaunas bāzes stacijas reģionos un Rīgā. Tagad “Bite” tīkla pieejamību nodrošina kopskaitā 1006 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos.

“Nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus mūsu klientiem. Būtiski, ka 5G attīstībā esam uzsākuši sadarbību ar mūsu stratēģisko partneri, Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju “Ericsson”. Šogad esam ne vien izbūvējuši jaunas bāzes stacijas, bet arī veikuši jau esošo bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām “Ericsson” tehnoloģijām, audzējot mobilā interneta ātrumu “Bite” tīklā par 30%, bet tīkla kapacitāti - par 10%,” stāsta “Bite Latvija” Tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Ņemot vērā, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" joprojām nav reģistrēta, bet turpina sniegt pakalpojumus, Autotransporta direkcija pieņēmusi lēmumu tās bloķēt.

No šā gada 22. janvāra tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuras starpniecību var izsaukt un apmaksāt pārvadājumu pakalpojumus ar vieglo automobili, jābūt reģistrētiem Autotransporta direkcijā. Tie, kuri nav reģistrējušies, Latvijā savus pakalpojumus piedāvāt nedrīkst. Līdz šim reģistrējies ir tikai Igaunijas uzņēmums "BOLT TECHNOLOGY OÜ".

Autotransporta direkcija un kontrolējošās institūcijas ir fiksējušas, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" turpina sniegt pakalpojumus, neskatoties uz to, ka nav reģistrētas, tāpēc direkcija ir vērsusies pie visiem elektronisko sakaru komersantiem ar lūgumu tās bloķēt.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Autoražotājs Volkswagen papildinājis savu modeļu piedāvājumu ar sportisku jaunpienācēju pilsētas krosoveru kategorijā – T-Roc.

T-Roc ir būvēts uz MQB platformas un Volkswagen modeļu klāstā tiek pozicionēts segmentu zemāk nekā Tiguan. T-Roc ir 4,234 mm garš (par 252 mm īsāks nekā Tiguan) un tā riteņu garenbāze ir 2,603 mm. Pateicoties garākai riteņu bāzei, automašīna ir viena no lielākajām savā klasē – salonā ērti jutīsies pieci pasažieri, savukārt bagāžnieka ietilpība ir no 445 līdz 1,290 litriem (ar nolaistiem sēdekļiem).

Šis modelis ir pirmais Volkswagen krosovers, kuru ir iespējams brīvi konfigurēt ar atšķirīgām jumta un virsbūves krāsu variācijām. Pēc vēlēšanās arī salona interjera apdares paneļus var izvēlēties kontrastējošās krāsās, kas sader ar sēdekļu apdari. Automašīnu iespējams pasūtīt ar jaunās paaudzes pilnībā digitālo mērinstrumentu paneli Active Info Display, kā arī 8.0 collu lielu informācijas un izklaides sistēmu. Pēc izvēles T-Roc var papildināt arī ar augstas kvalitātes 300 vatu Beats skaņas sistēmu un savā klasē lielāko (870 mm x 1,364 mm) panorāmas lūku.

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas mobilā interneta patēriņš reģionos ir strauji kāpis, savukārt Rīgā pieaugums ir minimāls (6%).

Lielākais pieaugums ir Mērsraga novadā, mobilā interneta patēriņam pieaugot pat par 92%, kam seko Saulkrastu (+50%), Nīcas (+43%), Carnikavas (+42%), Limbažu (+42%) un Naukšēnu (+40%) novadi.

"Mobilā interneta ievērojamo patēriņa kāpumu reģionos var skaidrot ar iedzīvotāju pārcelšanos no Rīgas uz vasaras un lauku mājām Latvijas reģionos, kā arī strādāšanu un mācībām attālināti pēc tam, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. Tik straujš pieaugums kā šobrīd reģionos ir novērojams tikai vasarā, kad lielākā daļa iedzīvotāju dodas atvaļinājumos, kurus pavada ārpus galvaspilsētas," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Šobrīd vidēji uz vienu iedzīvotāju visvairāk mobilo internetu lieto Carnikavas novadā, kur iedzīvotāji vidēji mēnesī patērē 21,7 GB, kam seko Babītes novads (21,2 GB), Stopiņu novads (20 GB), Rucavas novads (18,4 GB) un Garkalnes novads (18,3 GB).

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

Līdz šā gada beigām mobilo sakaru operators BITE 4G+ tīkla paplašināšanā plāno investēt 1,272 miljonus eiro un aprīkot ar šo tehnoloģiju vairāk nekā 60 bāzes staciju, informē uzņēmumā.

Pašlaik ar šo jaudīgo tehnoloģiju aprīkotas jau 43 bāzes stacijas 23 pilsētās, pastāstīja BITES pārstāvis Aleksandrs Beļajevs.

“Pēdējos gados interneta patēriņš mobilajos telefonos īpaši strauji pieaug reģionos, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt mobilā tīkla attīstību gan Rīgā, gan arī reģionālajās pilsētās, tostarp - mazpilsētās, pielāgojot tehnoloģijas nemitīgi augošajām klientu prasībām un uzlabojot viņu mobilo sakaru lietošanas pieredzi. Tieši 4G+ palīdz paplašināt tīkla kapacitāti, tādējādi nodrošinot ātru un stabilu mobilo internetu vietās, kur tas tiek patērēts arvien vairāk un vairāk,” norāda A. Beļajevs.

Šogad BITE ar 4G+ internetu ir aprīkojusi 43 bāzes stacijas Alūksnē, Apē, Cēsīs, Daugavpilī, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Mazsalacā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Salacgrīvā, Skrīveros, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Tuvākā mēneša laikā plānots šo apjomu dubultot, nodrošinot šīs tehnoloģijas pieejamību arī Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Ludzas un citu pilsētu iedzīvotājiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Lielākā daļa jeb 80% lietoto automašīnu Latvijā tiek pārdotas nelegāli, apejot nodokļu nomaksu, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes atzina Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Un lielākais tirdzniecības apjoms notiek portālā «ss.lv», kur nelegālie automašīnu tirgoņi izmanto dažādas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksāšanas shēmas. Pēc Kulberga teiktā, lietotu automašīnu Latvijā legāli ar visiem nomaksātiem nodokļiem iegādāties ir ļoti problemātiski.

Viņš atzīmēja, ka ēnu ekonomika lietoto automašīnu tirdzniecībā ir ievērojami palielinājusies tieši pēdējo trīs gadu laikā, tādēļ ir atzīstama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzsāktā cīņa par to, kas gan notiek ļoti lēni. «Es gan neaizstāvu VID rīcību [saistībā ar «ss.lv» slēgšanu]. Tā varēja būt korektāka un dienests varēja vairāk skaidrot savu rīcību. Taču «ss.lv» ir ēnu ekonomikas spogulis,» teica asociācijas vadītājs.

Noslēdzies mobilo sakaru operatora «Tele2» 4G mobilā tīkla jaudas tests, kurā piedalījās vairāk nekā 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, izmantojot iespēju aktīvi lietot neierobežotu internetu mobilajās ierīcēs bez papildu maksas, informē Tele2.

Tīkla testa laikā interneta patēriņš mobilajos telefonos palielinājās par vairāk nekā 30%, kas «Tele2» tīkla darbību neietekmēja. Testa laikā tika arī identificētas atsevišķas vietas, kur nepieciešams vairāk stiprināt tīkla kapacitāti.

«Šāda tipa tīkla infrastruktūras testēšana, aktīvi iesaistot Latvijas iedzīvotājus, mums ir svarīga, lai identificētu tās vietas Latvijā, kur mūsu klienti visvairāk izmanto mobilo internetu, un attiecīgi palielinātu tīkla kapacitāti šajās vietās. Jau nākamgad plānojam uzbūvēt vēl vismaz 80 jaunas 4G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā. Jāatzīmē, ka katrs ieguldījums esošās infrastruktūras attīstībā tuvina mūs 5G ieviešanai Latvijā,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.