Lai samazinātu, iespējams, kancerogēnas vielas akrilamīda daudzumu pārtikas produktos, EK var noteikt tā maksimāli pieļaujamās normas. Lai gan tas saistīts ar ļoti niecīgu akrilamīda daudzumu un zinātnieki vēl pēta tā ietekmi uz saslimšanām, ražotāji uzskata, ka šādu normu noteikšana var draudēt ar to, ka nāksies pārskatīt esošās produktu grupas un mainīt tehnoloģijas.
Akrilamīds ir viela, kas veidojas ar cieti bagātos pārtikas produktos, tos termiski apstrādājot virs 120 grādiem pēc Celsija. Akrilamīda jeb iespējamās kancerogēnās vielas klātbūtne pārtikas produktos plašas diskusijas izraisīja pēc tam, kad pirms vairākiem gadiem Zviedrijā tika atklāts, ka daži pārtikas produkti, kas pakļauti termiskai apstrādei, var saturēt salīdzinoši lielos daudzumos akrilamīdu, kas var izraisīt risku saslimt ar vēzi. Patlaban jau vairākas valstis iesaistījušās pētījumos, tostarp arī Latvija.
Ietekmēs maizniekus
Vistiešāk iespējamās izmaiņas varētu skart maizniekus un konditorus, kartupeļu čipsu ražotājus un kafijas ražotājus. Latvijas maiznieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis Db atzina, ka vēl ir daudz neskaidrību. Tomēr, vadoties pēc pieejamās informācijas, nākoties secināt, ka maizniekiem vajadzēs pārskatīt sortimentu un tehnoloģijas. "Var gadīties, ka mums nāksies izņemt no apgrozījuma maizes ar riekstu, žāvētu augļu un sēklu piedevām vai arī samazināt medus un cukura sastāvu," tā V. Circenis. Tā rezultātā var sarukt piedāvātais sortiments un mainīties produktu garšas īpatnības. LMB vadītājs neslēpj, ka cukura daudzums maizē Latvijā ir virs vidējā ES un tas nozīmē, ka "kaut ko nāksies darīt".
Par to, ka ir pāragri spriest par izmaiņām, norāda čipsu ražotājs AS Latfood. "Tam nepieciešami pastiprināti ķīmiskie izmeklējumi, kas norādītu uz akrilamīda atlieku daudzumu produktā un šī daudzuma ietekmi uz cilvēka veselību. AS Latfood jau šobrīd rūpīgi seko līdzi visām EK ieteiktajām vadlīnijām un veic pārbaudes produktos, sūtot paraugus uz sertificētajām laboratorijām Vācijā un Zviedrijā, jo Latvijā diemžēl šādas laboratorijas nav. Akrilamīda klātbūtni var konstatēt dažādos ikdienas pārtikas produktos, tostarp tajos, kas pagatavoti sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un mājās. Jāsaprot, ka runa ir par pavisam niecīgu akrilamīda atlieku daudzumu produktā, kas mērāms mikrogramos," skaidro AS Latfood kvalitātes daļas vadītāja Dace Dukaļska.
Jāsamazina
Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vecākais referents Māris Valdovskis Db klāstīja, ka patlaban ražotāju bažām nav iemesla, taču, raugoties turpmāk, jādomā, kā samazināt akrilamīda daudzumu pārtikas produktos.
"Ražotājiem jāzina par to un jāpieņem mēru komplekss, lai šo vielu turētu rāmjos. Kas, piemēram, attiecas uz kartupeļiem, vajadzētu strādāt pie jaunām šķirnēm, kur viena no aminoskābēm ir salīdzinoši mazos daudzumos. Mājsaimniecībās iespējams akrilamīdu samazināt, kartupeļus cepot nevis tumši brūnus, bet zeltainus, savukārt baltmaizi grauzdēt, to nepārgrauzdējot," tā M. Valdovskis.
Dokumentu projekta izstrāde par akrilamīda samazināšanu patlaban ir pusceļā, līdz 30. novembrim dalībvalstis aicinātas iesniegt komentārus šim projektam. Pētījumi šajā jomā turpināsies šogad un nākamgad, un tikai tad EK varētu lemt par noteiktu normu nepieciešamību. Tādējādi izmaiņas likumdošanā varētu tapt ne agrāk par 2011., 2012. gadu, pieļāva ZM speciālists.
Db jau nesen ziņoja, ka maizniekus un citu pārtikas produktu ražotājus var ietekmēt vēl viena problēma - sāls daudzums produktos, ko nākamajos četros gados EK prasa samazināt par 16 %.