Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Aktuālās tendences kopš gada sākuma iezīmē cenu kāpumu gan izejvielu, gan ražošanas izmaksu segmentā, kas vistiešākajā veidā ļoti būtiski ietekmēs produktu pašizmaksu un attiecīgi produktu sadārdzinājumu pircējiem.

Šobrīd maizes ražotāji ir spiesti darboties izaicinošos apstākļos, kad maizes tirgus kopumā piedzīvo lejupslīdi. Ēšanas un iepirkšanās ieradumu, kā arī paaudžu maiņas ietekmē, šī gada pirmajā pusē maizes patēriņš Latvijā saruka par 4%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn.

Taču, neskatoties uz to, “Fazer Latvija” ir izdevies palielināt savu tirgus daļu Latvijā līdz 21%, tādējādi kļūstot par otru lielāko spēlētāju maizes ražotāju tirgū. Taču nenoliedzams ir izaicinājums, ko veicina izteikta cenu kāpuma tendence gan izejvielu, gan iepakojuma segmentā, kas tiešā veidā ietekmē produktu pašizmaksu.

Tā kā maizes ražošanas nozarē, gala produkta cena ir tieši ietekmēta no mainīgajām izejvielu, transportēšanas, ražošanas enerģijas un darbaspēka izmaksām, tad nozare ir tieši atkarīga no šiem faktoriem. Nozarē cenu pieaugums šobrīd vērojams gandrīz visu produktu izejvielu pozīcijām.

Latvijas tirgus tendences rāda, ka cilvēki maizi ēd mazāk, priekšroku dodot kvalitatīvākai, dārgākai maizei, tādēļ, sākot ar septembri, a/s Latvijas Maiznieks sācis tirgot maizes sēriju ĪSTENĀ, kas ietver rudzu maizi, saldskābmaizi, augļu maizi un burkānmaizi. Jaunās produktu sērijas ražošanas uzsākšanā investēti 150 000 eiro.

Iekārtas piegādājis Vulganus Oy (Somija), bet izejvielas jaunās maizes ražošanai tiek iepirktas AS Dobeles Dzirnavnieks.

Uzņēmums veicis apjomīgu tirgus pētījumu par maizes ēšanas paradumiem un iespējamo patēriņu Latvijā tuvākajos gados, maizes kultūras attīstību. Pētījums izmaksājis 50 000 eiro, un tajā secināts, ka arvien vairāk pircēju interesējas par maizes sastāvu. Viņiem ir svarīgi, ka ražotājs izmanto dabīgo ieraugu, uzmanība tiek pievērsta arī cukura daudzumam un tam, kādi ir papildu ieguvumi, ēdot maizi, piemēram, sēklu daudzumam, šķiedrvielām un citiem labumiem.

«Jau ilgstoši mūsu ražotajās rudzu un saldskābajās maizēs tiek izmantots dabīgais ieraugs, taču tagad tehnoloģija ir pilnveidota un iegādātas jaunas iekārtas, lai varētu ražot maizi gan ar dabīgo ieraugu, gan plaucējumu. Šajā procesā būtiska nozīme ir roku darbam,» stāsta Latvijas Maiznieka mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Daude.

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Pasaulē vadošā maizes, konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas aprīkojuma un izejvielu izstāde ir „zemā starta” pozīcijā – tikai nepilni divi mēneši līdz pasaulē vērienīgākajam maizes ražotāju biznesa forumam Minhenes izstāžu centrā.

Lai arī šoreiz gaidīts ilgāk, nekā ierasts, no 22. līdz 26. oktobrim, piecas dienas bez pārtraukuma, Minhenes izstāžu centrā smaržos svaigi cepta maize, smalkmaizītes un kafija, acis priecēs kūkas un tortes. Sarunas izstādes dalībnieku un apmeklētāju starpā būs par un ap maizes un miltu izstrādājumu ražošanu, izejvielām, jaunatklātiem produktiem, piedevām un uzkodām, par labākajām kafijas pupiņām un sortimentu, par ražošanas iekārtām un kafejnīcu iekārtojumu, piederumiem, tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī par maiznieku un konditoru meistarību.

Iba ir vadošā miltu izstrādājumu ražošanas nozares izstāde, kurā tiek demonstrēts daudzpusīgs maiznīcu un konditorejas nozares produktu klāsts, aptverot visus soļus ceļā no labības grauda līdz ražotājam, tirgotājam un tālāk patērētājam – sākot no izejvielām un piedevām, iekārtām, iepakojuma un rūpniecisko procesu optimizācijas risinājumiem līdz pat līdzņemšanai paredzēto produktu klāstam, kā arī maiznīcu un konditoreju aprīkojumam.

Cannelle Bakery uzsvaru liek uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu

Ļaujoties jauniem izaicinājumiem, Ivars Skrebelis pirms astoņiem gadiem piekrita piedāvājumam savas maizes ražošanas nozarē uzkrātās zināšanas un pieredzi izmantot SIA Cannelle Bakery attīstībā Saldū. Cehs šeit darbojas jau kopš 1973. gada, taču bija pienācis laiks inovācijām. Laiks parādījis, ka virziens, kādu uzņēmums izvēlējies, izrādījies pareizais. Apgrozījums pēdējos gados strauji aug.

Savulaik Cannelle Bakery ražotne atradās ne tikai Saldū, bet arī Skrundā. Tā kā attīstīt biznesu divās mazās vietās, kas atrodas tuvu viena otrai, nav racionāli, uzņēmuma vadībai nācās izlemt, kuru saglabāt. Izvērtējot katras plusus un mīnusus, svaru kausi nosvērās par labu Saldum. Te ir aktīvāka uzņēmējdarbības vide, lielāka darbaspēka pieejamība, pašvaldība ir atvērtāka, ar plašāku skatījumu uz procesiem. «Saldus jau vēsturiski bijis industriālais centrs un arī šobrīd spēcīgi attīstās. Citas lielās Kurzemes pilsētas varētu apskaust, cik daudz un kādu nozaru firmas šeit darbojas, lai arī cilvēku ir relatīvi mazāk,» vērtē I. Skrebelis. «Šeit veidojas sava uzņēmējdarbības vide, ko būtiski neietekmē lielās pilsētas.»

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Uzņēmuma “Fazer Latvija” ražotnē Ogrē atklāta jauna tostermaižu produkcijas ražošanas līnija, kuras izveidē investēti 3,8 miljoni eiro un ar kuras palīdzību plānots palielināt ražošanas jaudu par 30%.

“Lai arī maizes ražotāji pēdējos gados ir bijuši spiesti strādāt sarežģītos apstākļos, maizes tirgum kopumā piedzīvojot lejupslīdi, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu svaigi fasētās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%. Kopumā tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju,” saka “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Fazer Latvija investē 3,8 miljonus eiro jaunā tostermaižu ražošanas līnijā 

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un...

Ceptuvē Ogrē dienā tiek saražotas ap 21 tonnu dažādu tostermaizes vienību un nonāk pie pircējiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, papildina “Fazer Latvija” ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

“Jaunās līnijas uzstādīšanas process sākās ar nokalpojušās 45 gadus vecās baltmaižu līnijas demontāžu un tās uzstādīšanā kopumā tika investēti 3,8 miljoni eiro, kas padara šo par līdz šim lielāko investīciju ražotnē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība,” turpina K. Fjodorovs.

2021.gadā "Fazer Latvija" strādāja ar 27,05 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 38,5% un bija 476 303 eiro.

Kompānija "Fazer Latvija" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 17,183 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Fazer Latvija" vienīgais īpašnieks ir Somijas kompānija "Fazer Bakeries", kas ir viens no "Fazer group" uzņēmumiem. Uzņēmums Latvijā strādā ar diviem zīmoliem - "Fazer" un "Druva".

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Maiznīca SIA "Fazer Latvija" apgrozījums pērn palielinājās par 19% un sasniedza 32 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Fazer Latvija" pārstāvošā uzņēmuma "Fazer Bakery Baltic" vadītāja Anne Mere atzīst, ka, tā kā maizes ražošanas nozarē gala produkta cenu ietekmē mainīgās izejvielu, transportēšanas, ražošanas, enerģijas un darbaspēka izmaksas, gada laikā nācās īstenot efektivizācijas un optimizācijas pasākumus, kā arī pārskatīt produktu cenas.

"Papildu izaicinājums ir pakotās maizes ilgtermiņa tirgus kritums un sīvā konkurence, taču nepārtraukti pielāgojoties un radot jaunus risinājumus, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu pakotās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%," norāda A.Mere.

Vienlaikus "Fazer Group" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 13% un bija 1,1 miljards eiro, savukārt uzņēmuma peļņa (EBITDA) samazinājusies par 10% - līdz 101,4 miljoniem eiro.

Maizes, uzkodu un saldētu produktu ražotājs Baltijas valstīs "Mantinga" no holdingkompānijas "Orkla Latvija" iegādājies Latvijā bāzēto SIA "Fresh Food Production", kas plašāk pazīstams kā “Pedro”.

Iegādātais uzņēmums specializējas ātro pusfabrikātu, piemēram, sviestmaižu, burgeru, panini un citu produktu ražošanā.

"Mūsu stratēģiskais mērķis augt efektīvi un ilgtspējīgi ir cieši saistīts ar to, ka nolēmām iegādāties uzņēmumu Latvijā. Ar gandrīz 25 gadu pieredzi pārtikas rūpniecībā ceram paplašināties tirgus segmentā, kura popularitāte un pieprasījums jau kādu laiku ir pieaudzis. Šovasar tika uzstādīts rekords uzkodu ražošanā, īpaši veiksmīgs tas ir bijis sviestmaižu sektorā, kas ir jauniegūtā uzņēmuma nozīmīgākais produkts. Turpmāk mēs spēsim labāk apmierināt patērētāju prasības un attīstīt atdzesēto produktu jomu, pateicoties abu rūpnīcu savstarpēji papildinošajai darbībai,” norāda Mantas Agentas uzņēmumu grupas izpilddirektors.

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 21,59 miljonus eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Pērn Fazer Grupa pabeidza Baltijas ražošanas konsolidācijas projektu - paplašināja maiznīcu un uzbūvēja jaunu kūku ražotni Ogrē, investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Savukārt Fazer Grupas apgrozījums 2015. gadā sasniedza 1,58 miljardus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa ir palielinājusies un sasniedza 44,9 miljonus eiro.

Fazer Grupas prezidents Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum) komentē: «Mēs strādājam, lai nostiprinātu Fazer konkurētspēju un rentabilitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Fazer ir investējis aptuveni 100 milj. eiro Somijā un nākamo trīs gadu laikā mēs plānojam investēt tikpat, veicinot eksportu un radot jaunas darba vietas». Vienlaikus 2015. gadā Fazer Grupa vairāk nekā 22 milj. eiro ir investējusi citās valstīs, kur kā nozīmīgākie projekti ir maiznīcas Ogrē paplašināšana un industriālās virtuves izveide Kavlingē (Kavlinge) Zviedrijā.

Attīstot ilgtspējas principus maizes ražošanā, bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni šovasar atjaunojusi traktortehnikas parku un investējusi saules paneļu elektrostacijas izveidē.

Piesaistot līdzfinansējumu no bankas Citadele, kopējā ieguldījumu summa veido 800 tūkstošus eiro.

Uzņēmuma investīcijas saules paneļos mērāmas 270 000 eiro, un pāreja uz šo elektroenerģijas ražošanas veidu ļaus saražot apmēram 300 MW/h gadā. Par atlikušajiem līdzekļiem uzņēmums iegādājies četras jaunas traktortehnikas vienības, kas nodrošina precīzas lauku apstrādes tehnoloģijas, kā arī papildinājis ceptuves ražošanas iekārtu klāstu.

“Uzstādot saules paneļus, centīsimies pārplānot ražošanas ciklu – šobrīd maizes ražošana notiek vienmērīgi 24 stundas diennaktī, un, ja saules paneļu saražotā enerģija būs pietiekama, iespējams, pārplānosim ražošanu vairāk uz diennakts gaišajām stundām, samazinot nakts darba stundas. Varēsim vairāk darba izdarīt gaišajā dienas laikā, tādējādi atvieglojot darbinieku slodzi un efektīvāk izmantojot energoresursus. Tāpat ceram, ka šī investīcija ļaus mums elastīgāk kontrolēt pašizmaksu, lai energoresursu tirgus svārstības netiek uzveltas tikai uz patērētāju pleciem,” norāda Ķelmēnu enerģētiķis Raitis Mūrnieks.

Šīs vasaras sausuma dēļ gaidāma sliktāka graudu raža un līdz ar to tiek prognozēts cenu pieaugums tiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp arī vistas gaļai un olām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa norādīja, ka satraukumam par iespējamo graudu trūkumu nav iemesla, jo atklātā tirgū, ja pie mums graudi neizaug pietiekamā daudzumā, tos ieved no citurienes. Taču, ņemot vērā, ka sausums skāris visu Eiropu, graudi, visticamāk, kļūs dārgāki un jau kopš jūnija to cenas pasaules biržās kāpj.

Līdz ar to var prognozēt, ka cenas kāps visiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus. Tajā skaitā varētu būt arī vistas gaļa, jo šo putnu audzēšanā barībā izmanto graudus. Līdz ar to arī olu cenām gaidāms kāpums.

Pieaugt varētu arī maizes cenas, taču ne tik daudz graudu cenu pieauguma dēļ. Kā skaidroja Gulbe, maizes ražošanā milti ir 10-15% no cenas. Lielāka ietekme uz maizes cenām būšot darbaspēka izmaksu un energoresursu cenu pieaugumam.