Cannelle Bakery uzsvaru liek uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu
Ļaujoties jauniem izaicinājumiem, Ivars Skrebelis pirms astoņiem gadiem piekrita piedāvājumam savas maizes ražošanas nozarē uzkrātās zināšanas un pieredzi izmantot SIA Cannelle Bakery attīstībā Saldū. Cehs šeit darbojas jau kopš 1973. gada, taču bija pienācis laiks inovācijām. Laiks parādījis, ka virziens, kādu uzņēmums izvēlējies, izrādījies pareizais. Apgrozījums pēdējos gados strauji aug.
Savulaik Cannelle Bakery ražotne atradās ne tikai Saldū, bet arī Skrundā. Tā kā attīstīt biznesu divās mazās vietās, kas atrodas tuvu viena otrai, nav racionāli, uzņēmuma vadībai nācās izlemt, kuru saglabāt. Izvērtējot katras plusus un mīnusus, svaru kausi nosvērās par labu Saldum. Te ir aktīvāka uzņēmējdarbības vide, lielāka darbaspēka pieejamība, pašvaldība ir atvērtāka, ar plašāku skatījumu uz procesiem. «Saldus jau vēsturiski bijis industriālais centrs un arī šobrīd spēcīgi attīstās. Citas lielās Kurzemes pilsētas varētu apskaust, cik daudz un kādu nozaru firmas šeit darbojas, lai arī cilvēku ir relatīvi mazāk,» vērtē I. Skrebelis. «Šeit veidojas sava uzņēmējdarbības vide, ko būtiski neietekmē lielās pilsētas.»
Vietās, kas atrodas tuvāk Rīgai, notiek aktīva darbaspēka migrācija, kas vietējiem uzņēmējiem nav labvēlīga, apgrūtina iespējas prognozēt nākotni, plānot attīstību.
Aktīvā uzņēmējdarbības vide Saldū nodrošina dažādu pakalpojumu pieejamību. Visas biznesa vajadzības gan uz vietas nevar apmierināt, ir situācijas, kad sadarbības partneri jāmeklē Rīgā vai Liepājā. Tas, ka Saldus atrodas pa vidu starp šīm abām lielajām pilsētām, ir būtisks ieguvums loģistikas organizēšanā. Tās nodrošināšanai Cannelle Bakery izmanto ārpakalpojumu.
Vēsturiski uzņēmuma darbības virziens bijis maizes un cepumu ražošana. Tas bija zināms ar vārdu Matss. Taču jaunie īpašnieki, vērtējot tirgus situāciju, saprata, ka uzsvaru nepieciešams likt uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu. Uz tā rēķina atmesta citu produktu, piemēram, svaigas maizes un cepumu virzīšana Latvijas tirgū.
«Ja gribi darīt to pašu, ko visi citi, kādam atņemt kumosu, nāksies pārdalīt tirgu, startēt ar zemākām cenām, mazāk nopelnīt, līdz ar to mazāk samaksāt darbiniekiem. Tas ir absurds, kas Latvijas tirgū daudzās nozarēs pastāvējis daudzu gadu garumā,» novērojis I. Skrebelis.
Galvenais iemesls, kādēļ ievērojami samazinājās pārdoto cepumu apjoms, bija politiskā situācija.
Pēc tam, kad sākās militārais konflikts starp Krieviju un Ukrainu, Eiropas Savienība, paužot atbalstu, atvēra robežas Ukrainas ražotājiem. Rietumeiropas valstis, piemēram, Zviedrija vai Vācija, daudzus viņu produktus nesaprastu, tāpēc tos aktīvi sāka virzīt bijušajā postpadomju telpā – Baltijas valstīs. Līdz ar to Latvijas tirgus ir pārpildīts ar cepumiem un citiem saldumiem par ļoti zemām cenām, kas vietējiem ražotājiem radījis būtiskus zaudējumus.
No rudzu maizes virzīšanas Latvijas tirgū atteikušies, toties sekmīgi produktu pārdod eksportā. «Šajos gados vietējais tirgus sakārtojies tā, ka ir trīs lielražotāji, pārējie atlikušo daļu sadala savā starpā, » stāsta I. Skrebelis. «Mēs esam sapratuši – ja esam mazi šajā jomā, ir pārāk dārgi cīnīties. Apjoms ir pārāk mazs, lai mums šo produkciju atmaksātos vadāt kaut vai pa Kurzemi.» Toties eksportā rudzu maize pieejama pat Japānā, Austrālijā un ASV. Redzēts, ka uzņēmēji tur mēģina sākt šādu produktu ražošanu, taču analogu pēc garšas īpašībām ir sarežģīti uztaisīt. Tā atkarīga no vairākiem aspektiem – tehnoloģijas, izejvielām un citiem.
Visu rakstu lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/12
Ivars Skrebelis
#2/12
Ivars Skrebelis
#3/12
Ivars Skrebelis
#4/12
Ivars Skrebelis
#5/12
#6/12
#7/12
#8/12
#9/12
#10/12
#11/12
#12/12
Ivars Skrebelis
