Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Ieguldot 1,6 miljonus eiro no bankas Citadele saņemto finansējumu piecos slaukšanas robotos, divās jaunās jaunlopu novietnēs un divu novietņu rekonstrukcijā slaucamajām govīm, zemnieku saimniecība “Lācīši” Galgauskas pagastā, Gulbenes novadā kļuvusi par vienu no modernākajām piensaimniecībām Latvijā.

Atvērtā tipa plānojuma liellopu novietņu būvniecība un slaucamo govju novietņu rekonstrukcija veikta pēc labākajiem Eiropas Savienības (ES) standartiem, kopā ar bankas Citadele finansējumu izmantojot arī ES līdzekļus. Projekta ietvaros fermā uzstādītas arī robotizētās tehnoloģijas barības piestumšanai un mēslu tīrīšanai, kā arī neatsverami palīgi ir pieci jaunie slaukšanas roboti.

Vērienīgais būvniecības un fermas aprīkošanas ar slaukšanas robotiem projekts aizsākts 2019. gadā, un šogad gan jaunlopi, gan slaucamās govis varēja sākt izmantot jaunās un rekonstruētās novietnes – tās svinīgi atklāja 2021. gada 23. jūlijā.

“Būvniecības procesā un slaukšanas robotu ierīkošanā viss izdevās, kā iecerēts! Esam gandarīti, ka ir gan ievērojami atslogots cilvēku darbs saimniecībā, gan varēsim kāpināt ražību. Gadā a/s “Rankas piens” jau tagad pārdodam 3,3 miljonus litrus piena, un šis skaitlis noteikti pieaugs! Redzu, ka arī govis ir apmierinātas, slaukšanas reizēs ir mierīgas - viņām atskaņojam klasisko mūziku vai ieslēdzam radio,” atklāj Z/s “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis.

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Viļakas novada Šķilbēnu pagastā reģistrētās zemnieku saimniecības "Kotiņi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,909 miljoni eiro, kas ir par 70,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt zemnieku saimniecības peļņa pieauga par 4% un bija 412 436 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums daļēji skaidrojams ar to, ka pērn pārdota arī daļa no 2019.gada atlikušās ražas, kā arī 2020.gadā pieaudzis pārdoto sēklu apmērs.

Vadības ziņojumā norādīts, ka papildu pamatdarbībai sēklkopībā, zemnieku saimniecība arvien plašāk attīsta pārtikas preču ražošanu no pašu izaudzētās produkcijas. Turklāt milti, putraimi, grūbas un rapšu eļļa tiek pārdoti arī internetveikalā.

Līdztekus vadības ziņojumā skaidrots, ka saimniecība strādā pie jaunu iespēju izpētes ar Eiropas Savienības fondu projektiem saistītajos jautājumos konkurētspējas veicināšanai, kā arī meklē jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus.

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Luminor ar vairāk nekā vienu miljonu eiro atbalstījusi ZS Kalves attīstību. Saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, zivsaimniecību, meliorācijas pakalpojumu veikšanu un lauku tūrismu. Finansējums piešķirts jaunas tehnikas iegādei.

ZS Kalves darbojas jau 30 gadus, regulāri investējot uzņēmējdarbības attīstībā. Apsaimniekotās zemes platība darbības sākumā bija 2,4 hektāri, bet šobrīd jau sasniedz 1500 hektārus, no kuriem dīķos aptuveni 40 hektāru platībā audzē zivis: karpas, baltos amūrus, līņus, zandartus, līdakas un karūsas. Zemnieku saimniecība nodrošina pilnu audzēšanas ciklu – t.sk. kāpuru ievākšanu un inkubāciju, beidzot ar gatavu produkciju – svaigas un karsti kūpinātas karpas sezonas laikā var iegādāties saimniecībā uz vietas. Dīķi zivju audzēšanai atrodas Krustpils novada Kūku un Variešu pagastos, kā arī Madonas novada Sāvienas pagastā.

“Bankas atbalsts uzņēmumam nodrošinās iespēju attīstīt tehnisko parku un palielināt saražotās produkcijas apjomus. Esam plaša profila zemnieku saimniecība, un efektīvai uzņēmējdarbības attīstīšanai ir nepieciešama daudzveidīga un moderna tehnika,” stāsta ZS Kalves īpašnieks Gundars Kalve.

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Luminor banka izsniedzot ilgtermiņa finansējumu saimniecības attīstībai 1,9 miljonu eiro, atbalstījusi zemnieku saimniecību Grannes. Uzņēmums atrodas Aizkraukles novadā un nodarbojas ar graudkopību, apsaimniekojot 1500 hektārus zemes.

Saimniecībā galvenokārt audzē kviešus (34%), zirņus (25%), rapsi (7%), rudzus (10%) un pupas (9%). Atlikušo apsaimniekoto platību izmanto dažādiem ar zaļināšanu un slāpekļa piesaistīšanu saistītiem pasākumiem – sarkanā āboliņa un zaļmēslojuma papuvi klātām platībām.

Uzņēmums šobrīd ir pilnībā nodrošināts ar nepieciešamo tehniku, tika iegādātas tiešās sējas sējmašīnas, kas samazina izmaksas, apstrādājot laukus, kā arī nodrošina “gudrās” lauksaimniecības tehnoloģijas.

“Septiņpadsmit gadu darbs zemnieku saimniecībā ir sniedzis zināšanas un pieredzi, kā attīstīt uzņēmējdarbību, lai tā būtu peļņu nesoša un vērsta uz izaugsmi. Cieši sadarbojos ar citiem šīs nozares pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju un pārņemtu labāko praksi. Arī pats labprāt dalos ar pieredzi graudkopībā un saimniekošanas uzlabošanā. Šobrīd mūsu saimniecības tehnikas parks ir labi nokomplektēts, un darbam ir pieejama visa nepieciešamā tehnika. ZS Grannes ir lojāls LPKS Latraps biedrs, kas nodrošina izaudzētās ražas kvalitatīvu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju tirgū par optimālākajām cenām un saimniekam visizdevīgākajiem nosacījumiem. Mums ir divi angāri tehnikas, graudu un minerālmēslu uzglabāšanai,” stāsta ZS Grannes vadītājs Lauris Saliņš

Dobeles novada, Krimūnu pagasta zemnieku saimniecība "Gundegas" ieguldījusi 100 tūkstošus eiro saimniecības attīstībā.

Iegūtais finansējums tiks izmantots darbinieku atpūtas telpu labiekārtošanā un papildu tehnikas iegādē, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku darba organizāciju saimniecībā.

Saimniecības “Gundegas” pārvaldnieks Artūrs Hāns norāda: “Mums būtiski ir radīt darba apstākļus, lai darbinieki vēlētos nākt uz darbu un veiktu darbu ražīgi. Tādēļ esam uzsākuši darbinieku atpūtas telpu labiekārtošanu, kā arī iegādājušies papildus tehnikas vienības, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku darba organizāciju saimniecībā, tādā veidā samazinot darba stundu skaitu”.

Zemnieku saimniecība “Gundegas” dibināta 1999. gadā ar apsaimniekojamās zemes platību nepilnu 29 ha apmērā. Šobrīd saimniecība apsaimnieko 780 ha lauksaimniecības zemes, kura atrodas 40 kilometru rādiusā ap saimniecības bāzes vietu.

Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pagājušajā gadā bija 4,455 miljoni eiro, kas ir par 7,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt saimniecības peļņa pieauga par 47,9%, sasniedzot 2,073 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Zemnieku saimniecības gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2021.gadā saimniecība apsaimniekoja 1247,78 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Vilces un Lielplatones pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, rapsi, lauku pupas, zirņus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat vadības ziņojumā atzīmēts, ka graudaugiem un rapsim 2021.gadā bija vidēji labas ražas. Pērn divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas gandrīz divas tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Pēc vadības ziņojumā paustā, biogāzes iekārtā pērn saražotās 3605,356 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas pārdotas "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam".

2021.gadā uzņēmums iegādājās hibrīda kultivatoru "Lemken", smalcinātāju un lauksaimniecības zemi.

Tāpat pārskatā minēts, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz uzņēmumu pērn nebija būtiska, tāpēc uzņēmums neizmantoja valsts atbalsta pasākumus saistībā ar Covid-19.

2020.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 4,814 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,402 miljoni eiro.

Zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā, un tās juridiskā adrese ir Jelgavas novada Lielplatones pagastā. Saimniecības vienīgais īpašnieks ir Vinters.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Valmieras rajona Burtnieku pagasta zemnieku saimniecība “Kļaviņas”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank ieguldījusi 1,5 miljonu eiro graudu pirmapstrādes kompleksa izveidē.

Šīs investīcijas ļaus efektīvāk apstrādāt izaudzēto ražu, samazinot zaudējumus, kas var rasties jau pēc ražas novākšanas.

Kā uzsver saimniecības “Kļaviņas” pārstāvis Aigars Daugulis: “Zemniekam raizes par izaudzēto ražu nebeidzas tad, kad raža novākta no lauka. Graudu pirmapstrādes komplekss ir ļoti nozīmīgs, lai efektīvi pieņemtu produkciju, sagatavotu to glabāšanai un arī veiktu precīzu produkcijas uzskaiti. Tādēļ lēmums par finansējuma piesaisti ir pārdomāts nākamās attīstības solis mūsu saimniecībai.”

ZS “Kļaviņas” Burtnieku pagastā apsaimnieko 1670 hektāru lielu saimniecību. Tajā tiek audzēti ziemas un vasaras kvieši, rudzi, auzas, mieži, ziemas rapsis, kā arī lauku pupas. Saimniecība apsaimnieko arī pļavas siena un skābsiena iegūšanai, ko izmanto piena lopkopības saimniecībām, kā arī nodarbojas ar mežsaimniecību ziemas mēnešos.

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas saņēmusi Luminor bankas finansējumu 650 tūkstošu eiro apmērā fermas ēkas rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei.

Ar jauninājumiem tiks palielinātas ražošanas jaudas, kā arī nodrošināta saimniecības ilgtspējīga darbība un govju labturības apstākļu uzlabošana.

Z/S Kalnu Mikas ir viens no tiem MVU, kas kvalificējušies izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, ko sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) kopš gada sākuma piedāvā Luminor. Kopējās fermas ēkas rekonstrukcijas un jaunu iekārtu iegādes izmaksas ir 826 tūkstoši eiro.

Projekts tiek īstenots piesaistot Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējumu 341 tūkstošu apmērā, kur daļa finansējuma pēc projekta realizācijas tiks izmantota saistību daļējai pirmstermiņa dzēšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā zemnieku saimniecība Kalna Mikas attīstībā investējusi jau 1.5 miljonus eiro jaunu iekārtu, instrumentu, noliktavas un ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošanai.

Lai palielinātu mazgāto un mizoto dārzeņu produkcijas piedāvājumu vietējiem un eksporta klientiem, Iecavas novada zemnieku saimniecība “Upmaļi” veidos jaunu dārzeņu apstrādes cehu un noliktavu.Sadarbībā ar Swedbank ieceres īstenošanā tiks ieguldīts pusmiljons eiro.

Z/S ”Upmaļi” dibināta 1992.gadā un kā ģimenes uzņēmums attīstījies svaigo dārzeņu audzēšanas un tirdzniecības segmentā. Sākot savu saimniecisko darbību ar pāris siltumnīcām, saimniecība izaugusi līdz modernam uzņēmumam, kurā paplašināts saražotās produkcijas sortiments un palielināts ražošanas apmērs. Saimniecība audzē svaigos dārzeņus - kartupeļus, burkānus, sīpollokus un dilles - 100 hektāru platībā.

"Saimniecība “Upmaļi” pierāda, ka Latvijas laukos ir liels biznesa potenciāls. Šī saimniecība ilgus gadus ir saimniekojusi un attīstījusies tikai paļaujoties uz sevis nopelnīto. Tagad, spītējot Covid-19 radītajai nenoteiktībai, “Upmaļi” ir gatavi spert nākamo soli un ne tikai izmantot dažādu fondu līdzfinansējumu, bet arī piesaistīt banku kapitālu, lai straujāk investētu attīstībā," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Latvijā.

Lai stiprinātu savas pozīcijas graudkopības segmentā, zemnieku saimniecība Kalves bankas Citadele finansējumu viena miljona eiro apmērā investējusi graudu pirmsapstrādes kaltes būvniecībā, kā arī jauna kombaina iegādē.

Saimniecība Kalves Mazsalacas novada Sēļu pagastā darbojas jau gandrīz 30 gadus un tās galvenie darbības virzieni ir graudkopība un piena lopkopība. Aptuveni 650 hektāru platībā tiek kultivēti kvieši, ziemas rapsis, mieži, zālāju sēklas lauki un āboliņš, savukārt ganāmpulku veido 80 slaucamas govis.

No kopējā finansējuma 326 000 eiro izmantoti kombaina iegādei, savukārt aptuveni 660 000 eiro ieguldīti pašiem savas graudu kaltes būvniecībā.

"Vēlamies stiprināt savas pozīcijas graudkopībā un veidot to par saimniecības stabilāko kompetenci, līdz ar to, pateicoties Citadeles finansējumam, šobrīd būvējam graudu pirmapstrādes kalti, ko vēlamies pabeigt līdz augusta sākumam, kad sāksies šī gada graudu kulšanas sezona. Tāpat iegādājāmies kombainu, lai paralēli varētu strādāt ar vairākām zāļu kultūrām," stāsta zemnieku saimniecības Kalves pārvaldniece Larisa Gerasimova.

Lai gan zemnieku saimniecībā "Kotiņi" griķu raža šogad ir stabila, cena griķiem šogad ir būtiski zemāka nekā pērn, stāstīja zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kopumā "Kotiņi" apsaimnieko 4500 hektāru zemes, tostarp 210 hektāros šogad iesēti griķi. Patlaban nokulti 70 hektāri, jeb trešā daļa griķu platību.

Ločmelis teica, ka, ja pērn cena griķiem bija 700 līdz 800 eiro par tonnu, tad šogad tā ir vien 250 eiro par tonnu.

Vienlaikus, kā skaidroja "Kotiņu" saimnieks, audzējot jārēķinās ar cenu svārstībām, tāpēc bieži vien saimnieki divus gadus griķus novāc un uzglabā, bet pārdod tikai trešajā.

Tāpat viņš stāstīja, ka saimniecībā ražas darbi patlaban notiek laikā.

Taujāts, vai slapjie lauki darbus iekavē, Ločmelis teica, ka saimniecībā tiek izmantota minimāla augsnes apstrāde, tāpēc zeme ūdeni apsorbē daudz ātrāk. Viņš gan norādīja, ka tas nenotiek pirmajos gados, kad tiek veikta minimāla apstrāde, bet gan pēc kādiem sešiem līdz septiņiem gadiem. Tāpat lauku darbiem palīdz kombaini ar platākām ķēdēm, kā rezultātā uz laukiem var uzbraukt un mašīnas negrimst zemē.

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.