Lai arī maize ir produkts, ko ēd visur, tomēr garšas īpatnības un maizes ēšanas tradīcijas atšķiras. Latvijā iedzīvotāji īpaši ir iecienījuši baltmaizi, kas Latvijā no visiem maizes veidiem aizņem lauvas tiesu - 37%. Tās ražošanas procesu šoreiz piedāvājam aplūkot rubrikā Kā top?.
To, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieli baltmaizes ēdāji, apliecina arī Fazer Latvija ražošanas dati - šajā ražotnē aptuveni 55% no visas saražotās maizes ir tieši baltmaize, savukārt Mākoņmaize, kas ir arī līdere Latvijas tirgū kopumā, veido 16% no kopējiem Ogres maiznīcā saražotās maizes apjomiem. Kopumā Fazer Latvija ražo aptuveni četrdesmit dažādus maizes veidus.
«Neņemot vērā to, ka latvieši godā rudzu maizi kā savu lepnumu, visvairāk Latvijā ēd baltmaizi, tai seko rudzu maize kukulīšos, kviešu sēklu maizes, saldskābās (ar katru gadu ēd mazāk), rudzu maizes ar piedevām - sēklām un graudiem -, formas maizes jeb tautā sauktie ķieģelīšus, tostermaizes porciju maizes, bagetes,» Fazer pārstāvji skaidro Db.lv Latvijas iedzīvotāju paradumus.
«Tā kā maizīte ir svaiga salīdzinoši īsu laiku, tāpēc to pārsvarā nepārvadā lielos attālumos - Mākoņmaizi uz citām valstīm nevedam. Citas maizes gan, piemēram, tostermaizi, vedam arī uz kaimiņvalstīm un Somiju,» stāsta Aslita Sedmale, Fazer Latvija produktu attīstības vadītāja, skaidrojot, ka tostermaize tiek vesta uz ārvalstīm sasaldēta.
Mākoņmaize savu ceļu pie pircēja uzsāka 2010. gadā. Maize tiek pozicionēta kā produkts ģimenēm - liela un salīdzinoši lēta. Tāpat tā tika virzīta tirgū arī kā maize «ar bērnības garšu». Lai arī tirgū pamazām popularitāti iekaro dažādas sēklu un graudu maizes, Fazer Latvija pārstāvji uzskata, ka baltmaize kā produkts no tirgus nepazudīs.
Mākoņmaizes «debija» uzskatāma par diezgan veimsīgu, jo Nielsen tirgus analītiķi to atzina par 2010. gada labāko jauno produktu ātrās aprites produktu grupā Latvijā.
Patlaban gadā Fazer Latvija sacep aptuveni 5,5 miljonu kukulīšus Mākoņmaizes.
#1/29
«Kas ir balts, pūkains un liels?» - saskaņā ar Fazer veidoto mārketingu, šīs trīs īpašības piemīt baltmaizei «Mākoņmaize» «ar bērnības garšu». To, kā maize tiek ražota Ogrē somiem piederošā uzņēmumā Fazer Latvija, Db.lv rādīja uzņēmuma produktu attīstības vadītāja Arlita Sedmale.
#2/29
Maizei un tam, cik labi to pirks, noteicošais līdzīgi kā vairumam citu produktu ir garša, uzsver A. Sedmale. Mākoņmaizes sastāvā ir kviešu milti, ūdens, cukurs, raugs, pārtikas sāls, rapšu eļļa.
#3/29
Raudzēšanas process ir viens no svarīgākajiem procesiem. Par to var pārliecināties arī mājās, cepjot pīrāgus vai smalkmaizītes, stāsta Arlita Sedmale, norādot, ka nepietiekami izraudzēta maize zaudē savu garšas buķeti.
#4/29
Kviešu miltus Fazer iepērk no no Rīgas dzirnavnieka, savukārt pārējas sastāvdaļas Latvijā neražo, tāpēc tās Fazer importē. Cukurs un sāls nāk no Skandināvijas, raugs - no Polijas.
#8/29
Mīklu mīca iekārtas, bet cilvēka klātbūtne ir svarīga, lai uzraudzītu, vai pareizi savienotas visas sastāvdaļas.
#9/29
Kopumā Fazer Latvija ražotnē Ogrē ir sešas ražošanas līnijas, un attēlā redzama viena no tām, uz kuras iekārtas kukulīšos sagriež Mākoņmaizes mīklu, vēlāk klaipiņus raudzē, izcep un sagriež doniņu šķēlītēs.
#10/29
Viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem posmiem ir nodrošināt maizei ideālu formu - neuztaisīt «pusmēnesi» maizes formēšanā un nesaspiest maizīti griešanā un pakošanā, jo maize uzreiz pēc izcepšanas ir ļoti mīksta. Attēlā redzami kukulīši, ko sagriezusi iekārta.
#11/29
Pirms kukulīšu sagriešanas aptuveni desmit minūtes kukulīši «atpūšas» priekšraudzētavā.
#12/29
Pēc formēšanas kukulīši tiek raudzēti aptuveni 50 minūtes. Tas notiek noteiktā temperatūrā un mitrumā, un raudzēšanā sevišķi svarīgi ir, lai mīkla rada porainumu.
#13/29
Baltmaizi raudzē jau pēc formēšanas, jo iekārtas strādā ar vēl neuzrūgušo maizīti. Tas notiek tādēļ, jo svars un pārējie parametri vēl neuzrūgušā maizes mīklā ir vienādāks, skaidro A. Sedmale.
#14/29
Pēc tam klaipiņi nonāk pie iekārtas, kas rada mīklā iegriezumus - svītriņas. Kā izrādās, tās nepieciešamas ne vien, lai padarītu kukulīti vizuāli pievilcīgāku, bet arī tehnoloģisku apsvērumu dēļ. Iegriezumam ir jābūt noteiktā dziļumā, jo, nonākot krāsnī, maizīte vēl nedaudz rūgst - līdz brīdim, kamēr sasniedz noteiktu temperatūru. Iegriezums kukulītī palīdz no mīklas izvadīt lieko ogļskābo gāzi. Tas, savukārt, ir jādara, lai doniņā neveidotos caurumi.
#15/29
Kad kukulīši pietiekamu laiku raudzēti, tie tiek padoti šai ceptuvei.
#16/29
Maizes cepšanas iekārta. Maizes cepšanas ilgums atkarībā no izmēra ir 23 -25 minūtes aptuveni 200 - 220 grādu pēc Celsija temperatūrā.
#17/29
Vienas maizes svars pēc izcepšanas ir 600 grami, bet vienā rindā uz ražošanas līnijas ir 12 kukulīši maizes. Tādējādi vienā rindā uz līnijas ir 7,2 kilogrami maizes.
#18/29
Maize ir izcepta tad, kad tai ir dobja skaņa un tā ir viegla, stāsta A. Sedmale. Tāpat to, vai maize ir gatava, var pārbaudīt arī mērot kukulīša temperatūru tā iekšienē. Kad tā ir 98 grādi pēc Celsija skalas, visi rūģšanas procesi ir beigušies un maizes struktūra ir izveidojusies. Maize pēc iznākšanas no «krāsns» vēl tiek dzesēta aptveni divas stundas.
#19/29
Lai maizi varētu vieglāk sagriezt un iepakot plastikāta maisiņā, tās temperatūrai ir jābūt aptuveni 30 grādi pēc Celsija skalas.
#20/29
Kukulīši dodas uz vienu no pēdējiem posmiem ražošanas līnijā - maizes sagriešanu. Šeit ir svarīgi tas, cik precīzi būs izveidota maizes forma, un, ja kukulītis kādreiz sanācis par garu, tad maizītei rodas parāk lielie kancīši, stāsta A. Sedmale.
#23/29
Par maizes ražošanas procesu rūpējas aptuveni 150 darbinieki, kas strādā četrās maiņās.
#24/29
Pēc tam iekārtas iepako maizi atbilstošā maisiņā un to «aizvāko», uz platikāta strēles uzrakstot derīguma termiņu, kā arī maiņu, kas piedalījusies maizes ražošanā.
#25/29
Maizītes ceļš no mīklas iejaukšanas līdz brīdim , kad kukulis ir sagriezts un iepakots ir aptuveni no divām ar pusi līd trim stundām.
#27/29
Maize tiek vesti uz veikaliem divas reizes dienā, tādēļ noliktavā gatavais produkts pārāk ilgi neuzkavējas.