Reaģējot uz iepriekšējā bloga ieraksta komentāra sniedzēja kritiku par to, ka ikviens standarts ir kārtējā uzspiestā norma, kuru mūsdienu ekonomiskajos apstākļos uzņēmējiem atkal ir jāpilda, izdodot finansu līdzekļus, uzskatu par nepieciešamu paskaidrot – standartu lietošana ir BRĪVPRĀTĪGA!
Lai varētu tālāk runāt par šo tēmu, mums vispirms jānoskaidro, kas ir standarts un kādu labumu tas mums sniedz. Mēs nereti lietojam vārdus un jēdzienus, kuru jēgu līdz galam neizprotam, vai arī lietojam tos nepareizā vietā, laikā un situācijā. Atļaušos apgalvot, ka arī «standarts» ir viens no tādiem riska vārdiem. Kad es jautāju saviem radiniekiem, draugiem un paziņām, kas viņu izpratnē ir standarts, tad saņēmu visplašāko atbilžu spektru, piemēram, «tas, kas iekļaujas kādās normās», «tas, kas ražots pēc viena stila», «morāles principu kopums» utt. Vēl kādam standarti asociējās ar marinētiem importa gurķīšiem stikla burkās. Un, kā izrādās, viņiem visiem tik tiešām ir taisnība, visas šīs atbildes daļēji raksturo standarta funkcijas.
Ja ievadīsiet Google.com meklētājā vārdus «standart definition», tad dažādos avotos spēsiet atrast neskaitāmu daudzumu skaidrojumu, turklāt ar vairākām pielietošanas nozīmēm, starp kurām varēsiet atrast arī augstāk minētās atbildes. Turpmāk es runāšu par standartu, kas ir starptautiski atzīta privāta tehnisko noteikumu sistēma, kuru neapšaubāmi ir arī jāuztur un jānodrošina tās optimāla darbība. Nedaudz aplūkosim standartizācijas procesu un tā rezultātā tapušos standartus, to ietekmi uz ikdienā sastopamām precēm un pakalpojumiem. Tātad, kas ir standarts? Citējot starptautiski pieņemto definīciju par standartiem, tas ir uz konsensa pamata izstrādāts un atzītu institūciju apstiprināts dokuments, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, norādījumus vai raksturojumus dažāda veida darbībām vai to rezultātiem, un ir vērsts uz optimālas sakārtotības pakāpi noteiktā jomā. Tie ir pamatoti un balstās uz zinātnes, ražošanas pieredzi, lai optimāli veicinātu kāda kopīga labuma gūšanu. (LVS EN 45020:2007; ISO/IEC Guide 2:1996)
Pieļauju, ka, neskatoties uz visu iepriekš minēto, skaidrība par to, kas ir standarts, nesagatavotam lasītājam neradās. Tāpēc es pacentīšos tālāk sniegt dažus skaidrojumus «cilvēku valodā».
Neiedziļinoties standartu veidos un to pielietošanas kārtībā, ķersimies klāt tēmai par standartu labumu. Vispirms – mēs ietaupām resursus, kas būtu jāiztērē pētījumos un dažādās pārbaudēs, jo standarti jau pēc savas būtības ietver ne tikai zinātnisko, bet arī reālas prakses pieredzi. Mēs būsim droši, ka konkrētā skrūve atbildīs uzgrieznim. Iegādājoties A kategorijas ledusskapjus, mēs zināsim, ka tas būs lielisks ieguvums elektrības taupīšanai. Mēs zināsim, ka produkti būs droši un nekaitīgi videi, kā arī veicināsim savu konkurētspēju un samazināsim tirgus barjeras. Uzņēmējam, kurš lieto standartus, būs atvieglota komunikācija ar starptautiskajiem sadarbības partneriem. Standarti atvērs tirgu ikvienam, kas vēlas un saskata iespēju savu produkciju virzīt jau augstākā līmenī – starptautiski atzītā uzticēšanās līmenī.
Būtiski ņemt vērā to, ka standartu izstrādes process nav vienas dienas un viena cilvēka pasākums! Lai izstrādātu standartu, ir nepieciešams ilgs laiks, bieži pat vairāki gadi. To izstrādē piedalās produkciju ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, lietotāji, patērētāju interešu aizsardzības organizācijas, sertifikācijas, testēšanas, akreditācijas, kontroles un uzraudzības organizācijas, kas nodrošina pilnvērtīgu un daudzpusēju skatījumu uz konkrēta standarta pārstāvēto jomu. Tas ir kolektīvs darbs, līdz ar to nevar būt šaubu par kompetenci un pievienoto vērtību, kuru saņem standartu iegādātājs. Un visbeidzot tas, ka standarti ir atzīti starptautiski, tātad – reāli izmantojami savas darbības efektivizēšanai, padara tos par mērķtiecīgas uzņēmējdarbības atbalstu.
Un vēlreiz atgriežoties pie raksta mērķa – standartu lietošana IR BRĪVPRĀTĪGA! Protams, var rasties jautājums – kāpēc standarti ir par maksu? Atbilde ir pretjautājums – kāpēc grāmatas, mūzikas ieraksti un filmas ir par maksu? Kāpēc gadiem ilgi krāta pieredze un zināšanas, kas dokumentētas un sistematizētas, būtu jāatdod par baltu velti? Kā jau minēju iepriekš, standartizācija ir process, kuru uztur privāta sistēma. Tas nozīmē, ka arī sistēmas uzturēšanas ir nepieciešams finansējums, kuru daļēji iegūst, pārdodot standartus. Un tas ir elementāri, tur nav nepieciešama kāda dziļāka skaidrošana. Turklāt nekad neesmu saticis cilvēku, kurš uzskatītu bezmaksas produktu par pievienoto vērtību savas vides pilnveidošanai. Varbūt ir vērts par to aizdomāties?! Un izvēle - iegādāties vai neiegādāties standartu tik tiešām ir tikai jūsu rokās!