Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm pēc «ABLV Bank» gadījuma turpmāk tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība, taču tā ir arī iespēja parādīt progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) finanšu institūciju grupas direktore Eiropas Savienības (ES) banku jautājumos Lucina Staņčaka-Vučiņska.
Viņa norādīja, ka «ABLV Bank» un «Danske Bank» Igaunijas filiāles gadījumi bija modinātājzvans, ka regulējošā vide un pastāvošo noteikumu stingra īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga veselīgai banku nozarei.
«Lai gan mēs brīdinātu pret vispārinājumiem, ir tikai normāli, ka pēc šiem nesenajiem incidentiem Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība. Tas noteikti nav jāuztver slikti, jo šī uzmanība var tikt pārvērsta par iespēju parādīt progresu un uzlabot pārvaldības, uzraudzības un vadības standartus bankās, tostarp tādās jutīgās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Protams, pastāv reputācijas problēma, un tas atstās ietekmi uz tirgu, jo īpaši uz Eiropas un globālo investoru uztveri. Tāpēc ir svarīgi nekavējoties rīkoties un rūpīgi visu pārbaudīt, parādot iestāžu un regulatora reakciju,» sacīja Staņčaka-Vučiņska.
Viņa arī uzsvēra, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu vienmēr ir izaicinājums. «Neatkarīgi no tā, cik labi izstrādāti un visaptveroši ir noteikumi, vienmēr būs negodīgi un necaurskatāmi uzņēmumi, kas mēģinās atrast jaunus un sarežģītākus veidus, kā leģitimizēt savus nelegāli iegūtos līdzekļus. Līdz ar to visiem finanšu pakalpojumu nozares dalībniekiem vienmēr ir jābūt uzmanīgiem un rūpīgiem, ievērojot labāko praksi, kā arī meklējot jaunus un efektīvākus naudas atmazgāšanas novēršanas veidus. Mēs atzinīgi vērtējam jaunās Latvijas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, lai ierobežotu banku sadarbību ar čaulas uzņēmumiem vai Latvijas banku iniciatīvām, lai stiprinātu sadarbību informācijas apmaiņā. Es uzskatu, ka vēl ir daudz darāmā, bet mēs redzam visu ieinteresēto pušu ciešu iesaistīšanos naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) problēmu risināšanā,» teica ERAB pārstāve.
Jautāta, vai attieksme pret nerezidentu naudu būtu jāpārskata visā Eiropā, ņemot vērā, ka daļa no iepriekš Latvijā izvietotajiem nerezidentu noguldījumiem ir aizplūduši uz citām ES valstīm, Staņčaka-Vučiņska pauda viedokli, ka būtu jānošķir divi aspekti - nerezidentu noguldījumi un AML ievainojamība. «Nerezidentu noguldījumi, kā arī noguldījumi ar mainīgām procentu likmēm ir banku sektora sastāvdaļa, bet bieži vien tiem ir papildu risks, jo tie var būt daudz svārstīgāki un tiem ir lielāks aizplūšanas risks no likviditātes viedokļa. Dažās valstīs un dažās bankās nerezidentu noguldījumu līmenis bija vēsturiski augsts - dažkārt pat ļoti, kas radījis problēmas. Attiecīgi bankām ir vairāk jāstiprina »Zini savu klientu« un AML politika, it īpaši attiecībā pret noguldītājiem nerezidentiem,» viņa sacīja.
Tāpat Staņčaka-Vučiņska uzsvēra, ka ir atzinīgi vērtējami saskaņotie centieni ES, un jo īpaši eirozonā, strādāt, lai uzlabotu praktiskos standartus AML piemērošanai un vispārējās atbilstības standartus. «Daži regulatori un dažas valstis progresē straujāk nekā citas, taču tas nevar būt pamatojums nogaidošai pieejai. Gluži pretēji - pieredzes līmenis un izsmalcināta pieeja šo problēmu risināšanā var kļūt par konkurences priekšrocību avotu noteiktām reglamentējošām vidēm. Šī ir arī iespēja Latvijai attīstīt prasmes un standartus, kas piesaistītu un veicinātu godīgu uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts attīstību ilgtermiņā,» teica ERAB pārstāve.
