Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.
Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.
Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.
Kostomārovs minēja, ka metodoloģija sagatavota, lai pārbaudei būtu pakļauta pilnīgi visa nauda, kas šobrīd atrodas bankā.
Savukārt, cik ilgi process varētu ilgt, Kostomārovs neprognozēja, jo tas būs atkarīgs no katra konkrētā gadījuma.
«Lai arī metodoloģijas izstrādē kopā ar regulatoru ir izdarīts apjomīgs darbs, diemžēl joprojām saskaramies ar neskaidriem un paviršiem komentāriem publiskajā telpā tā vietā, lai runātu ar likvidatoriem pa tiešo, nevis ar mediju starpniecību,» piebilda Kostomārovs.
Tāpat viņš atzina, ka ieilgusī metodoloģijas apstiprināšana var iesaistīt valsti tiesvedībās. «Mēs nevaram atļauties izniekot laiku, nemaz nerunājot par to, ka valsts var tikt iesaistīta daudzās tiesvedībās, jo klientu neapmierinātība pieaug. Ir jāatceras, ka starp ABLV kreditoriem ar lielu varbūtību būs pietiekoši daudz klientu, kuriem arī pēc visstingrākajām pārbaudēm naudas izmaksas pienāksies. Vilcinoties apstiprināt metodoloģiju viņu likumiskās intereses pašreiz tiek aizskartas visvairāk,» teica Kostomārovs.
Viņš arī minēja, ka bankas likvidatori ir atbildīgi likuma priekšā par to, kāda nauda pametīs banku. «Līdz ar to no pirmās dienas mūsu interese ir bijusi saskaņot tādu metodoloģiju, kas nerada nevienam šaubas, ka pārbaudes bijušas pietiekamas. Savukārt valsts reputācija mums ir kopēja. Šo apsvērumu dēļ mēs pacietīgi esam atturējušies komentēt apzinātu dezinformāciju publiskajā telpā un joprojām aicinām atbildīgās personas profesionāli strādāt »Moneyval« rekomendāciju ieviešanā, iesaistot likvidatorus tur, kur tas palīdz, nevis meklēt grēkāžus par iepriekšējos gados nepadarīto. Ārvalstu ekspertus šādi apmānīt neizdosies,» pauda bankas likvidators.
Pēc viņa teiktā, izstrādātajā metodoloģijā ņemtas vērā «Moneyval» rekomendācijas, kuras ir un potenciāli varētu būt likvidatoru atbildības joma. «Retorika ap »ABLV Bank« kā pašu svarīgāko darbu [»Moneyval« rekomendāciju ieviešanā] īsti nav saprotama un, visticamāk, drīzāk saistīta ar FinCEN izteiktajām apsūdzībām, nevis »Moneyval« ziņojumu, kas runā par valsts nepaveiktajiem darbiem, nevis ABLV. Manuprāt, liela daļa politiķu nav iedziļinājušies šajā jautājumā, nereti izmantojot apgalvojumus, kuri nav pārbaudīti un nereti pat bijuši maldinoši, piemēram, bēdīgi slavenais SWIFT gadījums,» sacīja Kostomārovs.
Tāpat viņš atzina, ka jautājums ir ļoti politizēts. «Šķiet, ir ērti fokusēties uz kredītiestādi, kas nedarbojas jau gandrīz gadu un tiek likvidēta, nevis veltīt līdzvērtīgas pūles darbībām, kas attiektos uz pastāvošo sistēmu. Neviena ABLV kreditoru izmaksa nevar notikt bez saskaņojuma ar regulatoru. Regulatoram ir plašas pilnvaras kontrolēt likvidācijas procesu, kas arī tiek darīts. Iespējams, kādam ir izdevīgi ABLV padarīt par vienīgo grēkāzi, lai novērstu uzmanību no citām problēmām,» pauda likvidators.
Iepriekš medijos izskanējis, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) ir būtiski iebildumi par «ABLV Bank» likvidatoru izstrādāto metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju atbilstības kontrolei, tādējādi kavējas noguldījumu, kas pārsniedz 100 000 eiro izmaksas, kurām, pēc iepriekš paustām prognozēm, bija jāsākas šogad janvārī.
Tāpat ziņots, ka EY bija jāizstrādā metodoloģiju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju atbilstības kontrolei, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju prasību pārkāpšanu «ABLV Bank» kreditoru prasījumu izmaksu procesā. Atbilstoši EY izstrādātajai un Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saskaņotajai metodoloģijai, ņemot vērā Kontroles dienesta priekšlikumus, tiks veikta kreditoru un bankas potenciālo aktīvu pircēju, maksājumu un darījumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju atbilstības pārbaudes.
Bankā iepriekš vēstīja, ka pēc kreditoru pārbaudes metodoloģijas apstiprināšanas būs nepieciešami ne mazāk kā trīs mēneši, lai pārbaudītu kreditoru pieteikumu atbilstību un izveidotu kreditoru sarakstus.
Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi «ABLV Bank» izsniegto licenci.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju, savukārt FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCEN) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
