Labāka izpratne par uzņēmuma finanšu rādītājiem var stimulēt darbiniekus sasniegt uzstādītos mērķus.
.jpg)
Atklātās grāmatvedības princips vadībā (open-book management) Rietumos popularitāti ieguva 90. gados, kad darba devēji iedomājās, ka varētu sasniegt labākus rezultātus, ja darbiniekiem rūpētu ne tikai sava darba kvalitāte, efektivitāte vai kāds cits darba izpildes rādītājs, bet arī uzņēmuma sasniegumi kopumā. Atklātās grāmatvedības princips paredz, ka ikviens uzņēmumā sāk justies zināmā mērā atbildīgs par kompānijas peļņu un zaudējumiem.
Darbinieki jāapmāca
Lai uzņēmumā ieviestu atklātās grāmatvedības principu, ir daži būtiski priekšnosacījumi, norāda Biznesa atbalsta grupas PrePrior direktors Ģirts Kurmis. «Pirmām kārtām, jāveic darbinieku apmācība, lai viņi saprastu, kāda veida izmaksas un ieņēmumi uzņēmumā pastāv, kāds ir to sadalījums un grāmatvedības principi. Darbiniekiem jāiemāca lasīt finanšu pārskatus un spēt izdarīt pareizos secinājumus. Tas ir ļoti svarīgi, lai informācija būtu objektīva un kalpotu kā balsts lēmumu pieņemšanā.»
Strādājot Biznesa augstskolā Turība, Ģ. Kurmis ir veidojis jaunu budžetēšanas un finanšu pārskatu sistēmu ar mērķi nodot informāciju maksimāli daudziem uzņēmuma dabiniekiem. «Daudziem, tomēr ne ikvienam. Pieredze rāda, ka zemākā līmeņa darbiniekiem tas nav saprotams un uztverams, turklāt viņi nejūtas tā, ka varētu kaut ko ietekmēt un dot savu artavu.»
Vieta kopējā ķēdē
Lattelecom grupā ar darbiniekiem tiek runāts par faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma peļņu, par ieņēmumiem atsevišķos biznesa segmentos un finanšu rādītāju atbilstību budžetam, pieredzē dalās Lattelecom personāla direktore, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekle Ingrīda Rone.
«Darbinieki to novērtē ļoti pozitīvi, jo informācija par to, kas notiek uzņēmumā, rada drošības izjūtu. Pat tad, kad rezultāti ir slikti, darbiniekiem ir svarīgi to zināt, jo viņi var nākt ar savu iniciatīvu un palīdzēt uzņēmumam ar idejām, kas, iespējams, vadībai nebūtu ienākušas prātā,» uzskata I. Rone.
Darbinieku informētība un līdzatbildība ir minama kā viena no galvenajām atklātās grāmatvedības principa priekšrocībām, piekrīt PrePrior direktors. «Darbiniekam rodas papildu motivācija, redzot savu vietu kopējā «ķēdītē». Viņš jūtas svarīgāks, sadzirdētāks, saprot, ka no viņa darba arī kaut kas ir atkarīgs. Parādās lielāka ieinteresētība uzņēmuma mērķu izpildē.»
Vidējos un lielos uzņēmumos informāciju par finanšu rādītājiem Ģ. Kurmis iesaka nodot vairākos līmeņos. «Šī informācija jānodod struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, vienlaikus viņus cieši iesaistot kontroles mehānismu jeb budžeta un ambīciju jeb plānu izstrādē. Savukārt struktūrvienības vadītājam ar to jāiepazīstina savi darbinieki. Biznesa struktūrvienības ietvaros ir lietderīgi izstrādāt un iedzīvināt arī ļoti fokusētus un viegli uztveramus pārskatus, piemēram, par tās dienas vai cita īsa perioda apgrozījumu, klientu skaitu, peļņu utt. Tas īpaši attiecas uz pārdošanas struktūrvienībām.»
Iesaistīt vienā sistēmā
Atklātība par finanšu rādītājiem lielāko efektu dos tad, ja tiem būs piesaistīta arī atalgojuma sistēma, norāda eksperti. «Vēlams, lai šī piesaiste izpaustos nevis vienreiz gadā, bet pēc iespējas biežāk. Svarīgs priekšnoteikums ir arī «atslēgas» darbinieku, parasti struktūrvienību vadītāju, atalgojuma piesaiste pie uzņēmuma darbības gala rezultāta — peļņas,» pauž Ģ. Kurmis.
Nevar vienkārši apmācīt cilvēkus lasīt peļņas-zaudējumu rādītāju pārskatu un cerēt, ka no tā viņi kļūs lojālāki vai apzinīgāki, uzsver Lattelecom personāla direktore. «Tāpat arī nevar paņemt tikai vienu motivācijas elementu — ieviest darba samaksas sistēmu, kurā prēmija būs atkarīga no peļņas, un domāt, ka tagad darbinieki strādās labāk. Ir jārada sistēma, kurā visi elementi — gan iekšējās komunikācijas, gan motivēšanas — strādā kopā.»
Var rasties zaudējumi
Atklātās grāmatvedības principa izmantošanai ir arī vairāki nopietni trūkumi. Pirmām kārtām, tā ir potenciāla sensitīvas uzņēmuma finanšu informācijas noplūde. «Mēs neatklājam visiem darbiniekiem detalizētu informāciju par uzņēmuma klientiem un nākotnes biznesa plāniem. Nākotnes stratēģija un biznesa attīstība ir uzņēmuma vērtības jautājums, tāpēc ar šo informāciju jādalās uzmanīgi, sniedzot tikai tiem, kam tiešām to nepieciešams zināt savlaicīgi, lai izmantotu darbam,» saka I. Rone.
Viņa atzīst, ka šobrīd tirgū pastiprinās konkurences cīņa un pieaug interese iegūt datus par konkurentiem. «Uzņēmuma informācijas drošība ir ļoti svarīga. Lai bizness netiktu apdraudēts, jābūt definētam, kāda informācija un kuriem darbiniekiem ir pieejama.»
Ģ. Kurmis norāda arī uz tādu mīnusu kā laika patēriņš, ko prasa atklātās grāmatvedības principa ievērošana. «Lielākie zaudējumi var rasties tad, kad ir izvēlēta nepareizā darbinieku grupa, kuriem var sniegt un no kuriem pieprasīt finanšu informāciju. Vēl viens negatīvs aspekts šai demokrātiskajai pieejai ir neizbēgamas debates starp darbiniekiem un vadītājiem, kas ne vienmēr ir labākais ceļš uz risinājumu. Reizēm ir nepieciešams autoritārisms.»
CITĀTS
Atklātās grāmatvedības principa izmantošanai ir arī vairāki nopietni trūkumi. Pirmām kārtām, tā ir potenciāla sensitīvas uzņēmuma finanšu informācijas noplūde.
