Bīstama darbinieka pieņemšana uzņēmumam var izmaksāt pārāk dārgi – var sabojāt mikroklimatu kolektīvā un pazaudēt labākos kadrus

Lielākā daļa darbinieku, kas pamet savu darba vietu, to dara kaitniecisku vai toksisku kolēģu dēļ. Ir pētījumi, kas liecina, ka labi darbinieki vismaz 54% gadījumu aiziet no darba tieši šādu apsvērumu dēļ.

Vidējās izmaksas viena darbinieka atlasei ir nedaudz virs četriem tūkstošiem eiro (SIA Eiro Personāls 2015. gada pētījuma dati), bet «toksiska» darbinieka piesaistes izmaksas uzņēmumam mērāmas krietni virs 10 tūkstošiem eiro (ārvalstu pētījumu dati), informē SIA Eiro Personāls vadītāja Evita Mackeviča. Viņa atzīst, ka jautājums par šādu darbinieku ietekmi uz uzņēmuma biznesa rezultātiem, iekšējo kultūru, darbinieku labklājību un apmierinātību darbā Latvijā ir maz pētīts. «Svešinieks, kaitnieks vai «toksisks» darbinieks ir tikai daži no apzīmējumiem, kā tiek dēvēts darbinieks, kurš ir negatīva mikroklimata avots – aprunā citus, uzskata sevi par pārāku, ir nelaipns, rupjš, norāda uz citu kļūdām, atliek darbus uz vēlāku laiku, meklē kļūdas nevis risinājumus vai veic kādu citu kaitniecisku darbību,» saka E. Mackeviča. Negatīvi, destruktīvi vai pat toksiski darbinieki ir teju ikvienā darba kolektīvā, ir pārliecināta Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel, Ridzene Hotel, Elizabete Hotel Personāla daļas vadītāja Ineta Niedra. Uzņēmumam var kaitēt gan slinks un darbā neieinteresēts darbinieks, gan neapstādināms pļāpa un tenkotājs, nemitīgs čīkstētājs, intrigants, neremdināms darbaholiķis, pārāk nesavaldīgs un autoritatīvs vadītājs, darbinieks, kurš pārkāpj likumu vai dažādas sabiedrībā vispārpieņemtās normas.

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Ventspils slimnīcā par 3,46 miljoniem eiro pārbūvēs uzņemšanas nodaļu un laboratoriju, informē SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rudzroga.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca parakstīja līgumu par Uzņemšanas nodaļas un Laboratorijas pārbūves sākšanu. Būvdarbus veiks SIA "Pilsbūve", savukārt pasūtītāja pārstāvis projektā būs pašvaldības Komunālā pārvalde.

Kā norāda Rudzroga, Uzņemšanas nodaļu nodalīs no jebkuras citas pacientu un personāla plūsmas. Būtiskākās izmaiņas šajā projektā saistītas ar Uzņemšanas nodaļas paplašināšanu un pacientu plūsmu nodalīšanu. Pacientus, kuri Uzņemšanas nodaļā ierodas paši, nodalīs no pacientiem, kurus slimnīcā nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Telpas būs plašākas, tādējādi nodrošinot iespēju ievērot distanci.

Gaitenis, pa kuru pārvietojas gan pacienti, gan personāls, būs nodalīts no Uzņemšanas nodaļas, turklāt tas būs lēzenāks, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par higiēnas prasību neievērošanu ātrās ēdināšanas tīkla Kentucky Fried Chicken (KFC) uzņēmumā Vecrīgā, Audēju ielā, ir piemērojis 400 eiro naudas sodu, pastāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Jau ziņots, ka PVD 22.septembrī KFC veicis pārbaudi, konstatējot vairākus higiēnas prasību pārkāpumus, un ierosināja administratīvo lietvedību. Par līdzīgiem pārkāpumiem KFC gada laikā ir sodīts divas reizes.

Uzņēmuma pārstāvis Lietuvā un Latvijā Jozs Berlicks atzina, ka sūdzības par higiēnas prasību neievērošanu pilnībā neatbilstot realitātei, par ko viņš pats klātienē ir personīgi pārliecinājies. «Sociālajos tīklos izplatītas fotogrāfijas, ko uzņēmis mūsu bijušais darbinieks, kurš bija atbildīgs par vistas produktu pagatavošanu un tīrību attiecīgajās virtuves zonās. Mums ir svarīgi, lai klienti mums uzticas un saņem kvalitatīvu un droši pagatavotu pārtiku, tāpēc sazinājāmies ar PVD, aicinot apmeklēt restorānu un pārliecināties, vai ievērojam nepieciešamās higiēnas un pārtikas drošības prasības,» viņš sacīja.

Topošajā SIA Chocolette Confectionary šokolādes fabrikā Jelgavā līdz šā gada beigām ieguldītās investīcijas būs vairāk nekā 10 miljoni eiro, pastāstīja kompānijas biznesa attīstības direktors Guntars Dzērve.

«Prognozējoši līdz šī gada beigām Chocolette Confectionary ieguldītās investīcijas būs vairāk kā 10 miljoni eiro, summā iekļaujot produktu izstrādi un attīstību, ražošanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu,» sacīja Dzērve.

Viņš teica, ka rūpnīcā plānots ražot šokolādi RED bez cukura ar pazeminātu enerģētisko vērtību, tādējādi iekarojot jaunu salduma kategorijas nišu. «Produkta izstrāde notikusi vairāku gadu garumā, strādājot pie savas unikālās receptes sadarbībā ar šokolādes meistariem no Francijas un Šveices, lai šokolādes garša būtu patīkama un maiga, un tāpēc tai ir ievērojami mazāk tauku un nemaz - cukura. Tieši cukura neesamība un zemais tauku sastāvs ir mūsu atbilde pasaulē pieaugošajam pieprasījumam pēc šokolādes ar pazeminātu enerģētisko vērtību, un šī ir niša, kurā specializēsimies,» pastāstīja Dzērve. Šokolādi plānots realizēt galvenokārt Baltijā, lielākajos Eiropas tirgos, kā arī Lielbritānijā, Skandināvijā, Āzijā un ASV.

Reģistrētas izmaiņas autotirgotāja SIA Domenikss valdē – tajā par valdes locekli iecelta Arta Biruma, liecina Klientu portfelis informācija.

Kopā ar viņu uzņēmuma valdē darbojas arī Andrejs Jansons, Raitis Zeltiņš un Ilze Zoltnere.

Arta Biruma ir personāla atlases kompānijas SIA Eiro Personāls vienīgā kapitāldaļu turētāja, tāpat arī uzņēmējai pieder 2015.gadā dibinātais SIA LikeIT. Līdz jūnija sākumam A. Biruma ieņēma amatu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdē, vadījusi arī sev piederošo SIA Eiro Personāls. Vienlaikus Arta Biruma iesaistījusies arī Latvijas personāla atlases asociācijā.

2017.gadā SIA Domenikss apgrozīja 53,96 milj.EUR, kas, attiecinot pret 2016.gadu, ir pieaugums par 13%. Apgrozījuma kāpumu uzņēmuma vadība skaidro ar mikroautobusu un kravas automašīnu tirdzniecības attīstīšanu un tirgus daļas iegūšanu. Aizvadīto finanšu gadu auto tirgotājs noslēdza ar 338,49 tūkst.EUR peļņu.

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" kapitāla daļu turētājs, lidostas padomes locekļa amatā uz pieciem gadiem apstiprināja Elīnu Salavu.

Nominācijas komisija, ko vadīja Pārresoru koordinācijas centrs, izvirzīja viņas kandidatūru kā labāko starp 28 pretendentiem, vērtējot pretendentus konkursa četrās kārtās.

SM informē, ka Elīna Salava ir ieguvusi bakalaura grādu biznesa vadībā Latvijas universitātē. Viņai ir ilggadīga augstākā līmeņa vadītājas darba pieredze. E.Salavas līdzšinējā darba pieredze: padomes un valdes padomniece finanšu jautājumos Attīstības finanšu institūcija ALTUM, biotehnoloģijas jaunuzņēmuma RECOLO dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, padomes locekle un padomes priekšsēdētāja vietniece AS "Sakret Holdings", padomes locekle AS "Sportland International Group", finanšu direktore SIA "Rīgas ūdens", finanšu vadītāja un valdes locekle "Linstow Koncerns" Baltijā.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Somijas gaļas ražotājs "HKScan" parakstījis vienošanos ar Igaunijas pārtikas koncernu "Maag Grupp" par savu akciju pārdošanu Baltijas uzņēmumos "HKScan Estonia", "HKScan Latvia" un "HKScan Lietuva", informē uzņēmums.

"HKScan" ir viena no lielākajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.

Akciju pirkuma cena bez parādiem ir 90 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni eiro ir atkarīgi no atsevišķi definēto gaļas biznesu un "Maag Grupp" Baltijas gaļas biznesa kopējās darbības turpmākajos gados.

No fiksētās 70 miljonu eiro pirkuma cenas 55 miljoni eiro tiks samaksāti darījuma noslēgšanas brīdī, bet atlikusī summa tiks samaksāta nākamo trīs gadu laikā.

"Baltijas biznesa pārdošana uzlabos "HKScan" rentabilitāti un nostiprinās tā bilanci," norāda uzņēmuma vadība.

Šis darījums arī uzlabošot uzņēmuma iespējas paaugstināt darbības efektivitāti un īstenot ilgtermiņa stratēģiju, lai "HKScan" kļūtu par daudzpusīgu pārtikas uzņēmumu.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē.

Tie ir izglītības ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Biznesa jautājumi viņai.

Fragments no intervijas

100 miljoni eiro algu palielināšanai ir ienākuši jau janvārī, bet skolotāji piesaka streiku. Kur tālākā strīda cēlonis?

Par skolotāju algām runājot, ir vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir vienīgā sistēma, kas ir palikusi vēl bez kvalifikāciju sakārtošanas. Mēs runājam par dažādām stundu likmēm. Tas, kas patlaban ļoti precīzi ir iezīmēts jaunajā grafikā, ir minimālā stundas likme. Mēs nodrošinām vienādus pamatus, veidojot atalgojuma sistēmu, kur nevienam netiek maksāts mazāk par konkrētu slieksni. No šā gada 1. septembra runa ir par 8,50 eiro stundā. Tā ir kopēja vienošanās ar arodbiedrību. Soļi grafikā ir manis piedāvāti, un tas ir politiskais lēmums, ka izglītība ir prioritāte. Tātad sākums ir 8,50 eiro šogad, 9,54 eiro stundā pēc gada, 10,35 eiro stundā pēc diviem gadiem. Katru gadu liekam klāt, lai nodrošinātu minimālo stundas likmi, lai tiktu pie normāla atalgojuma. Tā ir viena sadaļa. Otrs stāsts ir efektīva naudas izmantošana. Ja paskatāmies, cik daudz naudas no IKP dodam izglītībai, tad esam salīdzināmi ar Vāciju. Aptuveni 2,7% no IKP, bet skolotāju algas pie mums ir krietni zemākas.

Pārvarot epidemioloģiska un tehniska rakstura izaicinājumus, ceļu būves firma SIA “Binders” sekmīgi pabeigusi vienu no apjomīgākajiem ārvalstīs īstenotajiem projektiem - valsts nozīmes reģionālā autoceļa Kūlupenai-Darbenai rekonstrukciju Lietuvā.

Būvdarbi netālu no Palangas esošā autoceļa posmā notika vairāk nekā gadu, kā rezultātā pilnībā rekonstruēts 14,03 km garš ceļa posms par kopējo summu 5,1 miljoni eiro. Projekta ietvaros “Binders” vadīja pilnu ceļa rekonstrukcijas procesu, kas iekļāva ceļa segas konstrukcijas izbūvi, konstruktīvā un šķembu slāņa uzklāšanu, asfaltēšanu, tilta remontu un noslēdzošajā fāzē arī ārējās apdares veidošanu, apzaļumošanu, caurteku stiprināšanu un ceļa aprīkojuma izbūvi. Atsevišķos ceļa posmos veikta atkūdrošana un ierīkota meliorācijas sistēma.

“Latvijā esam strādājuši dažāda mēroga projektos un uzkrājuši pieredzi, sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, tāpēc loģiskā kārtā meklējām un izmantojām iespēju Latvijas ceļu būvniecības speciālistu kompetences eksportēt ārzemju tirgū. Tur iegūtās zināšanas un pieredze ir pievienotā vērtība, ko pēc tam varam izmantot, lai pilnveidotu procesus Latvijā,” teic “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani un Edgaru Krūmiņu sastāvā trešdien Tokijas olimpisko spēļu finālā pieveica Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandu un izcīnīja zelta medaļas.

Latvija pārspēja OKR komandu ar 21:18.

Latvijas basketbolisti zelta medaļas izcīnīja, spītējot tam, ka daļu no mača nevarēja aizvadīt kājas savainojumu guvušais Krūmiņš.

Latvijas izlase par iegūto zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs 3x3 basketbolā vīriešiem iegūs līdz 426 862 eiro.

Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru paredz, ka par olimpiskajās spēlēs, paralimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu Olimpisko sporta veidu komandu sporta spēļu nacionālo izlašu sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem un apkalpojošam personālam (kopā), piešķir naudas balvas 426 862 eiro apmērā.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» ir uzsācis petīciju, kuras mērķis ir mainīt esošo likumdošanu un neļaut vairs iepriekš plānotiem streikiem būt par kompensācijas atteikuma iemeslu

Aviopasažieri ir aicināti izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā «Avaaz» (https://ej.uz/qis9), paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu.

Pagaidām petīciju parakstījuši nedaudz vairāk nekā 370 cilvēki. «Šobrīd esam secinājuši, ka cilvēki nelabprāt uzticas globālām petīcījam, tādēļ esam procesā, lai petīciju izveidotu katrā valstī lokāli. Šobrīd mūsu mērķis ir līdz šī gada decembrim savākt 100 tūkstošus parakstu,» saka Marjus Stonkus (Marius Stonkus), «Skycop» izpilddirektors.

Lietuvas jaunuzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kuri vīlušies aviolīnijās, atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu skycop.com. «Skycop» pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Precīzs skaits, cik ceļotājiem uzņēmums ir palīdzējis, netiek atklāts, bet «Skycop» strādā ar pieprasījumiem no 173 valstīm.

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas  

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.