Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Jūnijā beigās sāksies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga, informē personu apvienība B.S.L. Infra.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30.jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Būvnieks - personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu.

"Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Satiksmes pārvada pāri dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem būvdarbus plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju – Rīgas domes Satiksmes departamentu – par līgumcenas pārskatīšanu sakarā ar būvizstrādājumu izmaksu pieaugumu, informē būvnieka LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Būvuzņēmējs – Pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”, ko veido AS LNK Industries, ceļu būves firma SIA Binders un SIA LT Betons – jau vairākkārt ir vērsusies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Patlaban objektā ir pagarināts tehnoloģiskais pārtraukums.

Pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu, pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskajām un fiziskajām personām ir piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās ir noticis pat vairākkārtējs cenu kāpums, ir arī tādi būvizstrādājumi, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda būvizstrādājumi.

Ķekavas apvedceļa būvdarbos patlaban pabeigti 65% no darbu apjoma, intervijā sacīja apvedceļa būvnieka "Kekava ABT" dalībnieka - ceļu būves uzņēmuma "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis.

Viņš norādīja, ka tieši šogad apvedceļa būvniecībā būs jāpaveic finansiālā ziņā apjomīgākie darbi. Ja raugās no finanšu pozīcijām, tad 1.martā darbi bija pabeigti par apmēram 65%.

Rikmanis skaidroja, ka līdz marta beigām ir plānots pabeigt visus zemes darbus ap trasi, lai ceļš iegūtu savas aprises un iekļautos vidē un ainavā.

"Ceļš šobrīd gandrīz ir izbraucams, ja neskaita vienu mākslīgo būvi pāri valsts galvenajam autoceļam A5, kur atlikusi viena laiduma izbūve. Tiklīdz laikapstākļi ļaus, tā sāksies asfaltēšanas darbi, lielā daļā posmu asfalta apakškārtas ir jau ieklātas," teica Rikmanis.

Šogad galvenie būvnieku uzdevumi ir asfaltēšanas darbi, jāizbūvē aprīkojums - marķējums, ceļazīmes, barjeras, ūdens notekas, aizsargvaļņi, skaņu slāpējošās sienas utt., kā arī jāveic labiekārtošana - jāstāda apstādījumi un jāapzaļumo teritorijas.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Visi plānotie darbi Skultes pārvada būvniecības vietā Sarkandaugavā rit pēc plāna, un, ja nenotiks nekādi neparedzēti darbi, tad pārvadu varētu jau pabeigt nākamajā būvsezonā – 2022.gada pavasarī.

Tā objekta apskates laikā Rīgas domes vadībai atzina būvnieku "LNK Industries" pārstāvis, projekta vadītājs Edgars Vaivods.

Vizītes laikā pašvaldības pārstāvji uzklausīja būvuzņēmēja atskaiti par paveikto un iepazinās ar turpmāko darba plānu, kā arī apskatīja rotācijas apli, balstus, laidumu un gājēju tuneli.

Pēc būvnieku teiktā, viens no lielākajiem izaicinājumiem būvniecības laikā būs rotācijas apļa izbūve, kas iekļaus arī tramvaju sliežu un dzelzceļa līnijas krustošanos. Lai īstenotu šos darbus, tiks veiktas tramvaju satiksmes izmaiņas.

Savukārt tuvākie darbi, kas tiek veikti jau pašlaik, ir balstu un siju laidumu betonēšanas darbi, inženierkomunikāciju izbūves darbi, ierakumu un uzbērumu veikšana, kā arī ceļa konstruktīvo kārtu izbūve.

Mazumtirgotājs “Maxima Latvija” turpina darbu pie 5000 m2 plaša tirdzniecības centra izveides Berģos, Vidzemes virzienā, informē uzņēmumā.

A2 autoceļa infrastruktūras pielāgošanā un teritorijas sagatavošanā tirdzniecības centra būvniecībai uzņēmums jau veicis 4,5 miljonu eiro lielas investīcijas.

Paveikto darbu ietvaros ir izveidota vairāk nekā 530 m gara atsevišķi nodalīta brauktuves josla, izveidota 300 m nodalošās barjeras izveide, kā arī izbūvēts 490 m garš gājēju un velobraucēju ceļš. Tāpat arī 6 mēnešu laikā ar plašiem uzlabošanas un labiekārtošanas darbiem zemes gabals ir sagatavots tirdzniecības centra būvniecībai.

““Maxima Latvija” veikalu tīkla paplašināšana ir viens no stratēģijas stūrakmeņiem, ko uzņēmums mērķtiecīgi veic ik gadu, pielāgojoties klientu vajadzībām – nodrošināt ērtu iepirkšanos pa ceļam uz mājām vai darbu, piedāvājot plašu un kvalitatīvu sortimentu par zemām cenām. Ņemot vērā lielāka izmēra veikalu pieejamību Pierīgas iedzīvotājiem, kas dodas Siguldas, Garkalnes, Ādažu vai uz citu apdzīvotu vietu Vidzemes virzienā, tirdzniecības centra būvniecība šajā vietā ir loģisks solis paplašināt ērtu piekļuvi iepirkšanās videi. Veikti rūpīgi un pamatīgi sagatavošanās darbi un šobrīd uzsākam darbu pie nākamā posma – lai atrastu labāko būvuzņēmēju tirdzniecības centra būvniecībai, esam izsludinājuši atklātu iepirkuma konkursu, kā arī jau esam uzsākuši pārrunas ar vairākiem potenciālajiem telpu nomniekiem,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, uzsākusi projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” īstenošanu.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, līdz 2023. gada beigām pārbūvēs trīs krustojumus un izbūvēs mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau ir uzsākta būvprojektu izstrāde.

Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Oktobra sākumā tika veikta Sarkandaugavas pārvada slogošana, lai pārbaudītu pārvada faktisko nestspēju un tā gatavību satiksmes atvēršanai. Pārbaudes un analītisko aprēķinu rezultāti apstiprina, ka Sarkandaugavas pārvadu pieļaujams ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm.

Statiskā laiduma konstrukcijas slogošanai tika izmantotas 13 dažādas shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi tika izmantotas sešas kravas automašīnas. Katra automašīna svēra 30 tonnas, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās 180 tonnu liels svars. Iegūtie rezultāti apstiprina, ka Sarkandaugavas pārvadu pieļaujams ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, kā arī tas var uzņemt papildus slodzes.

FOTO: Testē Sarkandaugavas pārvada nestspēju; darbus plānots pabeigt novembrī 

Rīgā notikuši Sarkandaugavas pārvada slogošanas darbi, kuru laikā pārbaudīta būves faktiskā...

“Pārvada atvēršana satiksmei plānota novembra otrajā pusē. Apvienojumā ar Austrumu maģistrāli tas ir būtisks posms Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu sakārtošanā un paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus,” papildina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Sarkandaugavas pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 metri.

Pārvada būvniecības sadārdzinājums sasniedzis nepilnus 1,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē. Kopumā pārvada būvniecība izmaksās 37,8 miljonus bez pievienotās vērtības nodokļa jeb 45,8 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Sākotnējā vienošanās paredzēja, ka pārvada būvniecība izmaksās 42,5 miljonus eiro, līdz ar to Krievijas izraisītā kara seku dēļ sadārdzinājums ir 1 289 130 eiro.

Pārvadu veido septiņas atsevišķas laidumu konstrukcijas abos virzienos un divi pieslēgumi - pie Viestura prospekta un pie Tvaika ielas. Slogošanas laikā eksperti veica pārvada izlieču mērīšanu un to salīdzināšanu ar teorētisko aprēķinu. Tāpat tika veikta pārvada laiduma konstrukcijas vispārējā inspekcija. Sarkandaugavas pārvada pārbaudi ar slodzi veica SIA “Inženierbūve” speciālistu grupa.

Pārvada “Rīga – Skulte” izbūvi Sarkandaugavā veic pilnsabiedrība “Personu apvienība “OTC””, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un AS “Latvijas tilti”.

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā 8.novembrī atklās jauno ceļu uz un no lidostas "Rīga", informēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

Bbūvniecības laikā autovadītāji periodiski jaunos ceļus varēja izmantot atsevišķi, bet no šī gada 8.novembra pēcpusdienas tie tiks atvērti satiksmei kā vienota ceļu sistēma.

Satiksme turpmāk tiks organizēta lokveidā. Brauciens uz lidostu vedīs pa ceļu L1, kas sākas tūlīt aiz regulējamā krustojuma un ļauj autovadītājiem piekļūt tieši pie lidostas termināļiem un P3 un P4 ilgtermiņa stāvvietām. Savukārt satiksme no lidostas uz Rīgu vedīs taisni pa jaunizbūvēto L2 ceļu.

Abi jaunie ceļi izbūvēti ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, lai uzlabotu drošību un veicinātu vienmērīgu satiksmes plūsmu. Paredzams, ka šis stratēģiskais plānojums novērsīs sastrēgumus un nedaudz saīsinās ceļā pavadāmo laiku.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Rail Baltica projekta ietvarā notiks jauna ceļa izbūve aptuveni 2 kilometru apjomā pie lidostas. Tas sāksies no Ziemeļu ielas un ceļa P133 krustojuma un vedīs līdz ieejai lidostas "Rīga" terminālī.

Septembra beigās tiks uzsākti sagatavošanās darbi ceļa izbūvei - veikta veco inženiertīklu demontāža un jauno (elektrības, ūdensvada un gāzes vada) izbūve. Jaunais ceļš nomainīs līdzšinējo un nodrošinās piekļuvi lidostai gan Rail Baltica izbūves laikā, gan pēc tās. Savukārt līdzšinējais ceļš tiks izmantots būvniecības vajadzībām. Visu darbu izpildes laiku Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" apkaimē satiksmes dalībniekiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.

Kopš Rail Baltica būvlaukuma atklāšanas lidostā "Rīga" norit testa pāļu urbšanas un noslogošanas pārbaudes. Tās tiek veiktas slogojot ar 18 soļos pieaugošu slodzes vērtību, kas maksimālajā punktā sasniegs 1240 tonnas. Gan slogošanas, gan atslogošanas laikā tiks mērītas pāļa struktūras deformācijas, lai pārliecinātos par pāļu noturību un nestspēju.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Pēc ieilguša tehnoloģiskā pārtraukuma atsākušies Sarkandaugavas pārvada būvniecības darbi.

Tilta būvniecība Rīgas pašvaldībai varētu izmaksāt pat par 1,2 miljoniem eiro dārgāk, nekā bija plānots iepriekš, 7.jūnijā, apskatot būvdarbu atsākšanos, atzina Rīgas domes amatpersonas. Sadārdzinājuma apmērs varētu būt līdz 15% no atlikušās līguma summas 8,3 miljoniem eiro, tomēr domes amatpersonas cer, ka tas būs mazāks, vēsta LETA.

“LNK Industries ir atbildīgs sadarbības partneris un izprot objekta nozīmi rīdziniekiem un Pierīgas iedzīvotājiem. Mēs ceram, ka arī no pasūtītāja puses sekos atbildīga rīcība, lai mazinātu būvnieka zaudējumus, kas rodas dēļ anormāla būvniecības materiālu izmaksu pieaguma, un pārvada būvdarbus šogad būs iespējams pabeigt,” uzsver LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Valdība otrdien atbalstīja 23,596 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu Rīgas pašvaldībai satiksmes pārvada būvniecībai no Tvaika ielas uz Kundziņsalu.

Satiksmes ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai 2023.-2025.gadam līdz 23 595 550,05 eiro apmērā.

Savukārt Finanšu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā uzdots sagatavot priekšlikumu par valsts budžeta aizdevumu Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai, nepārsniedzot šim projektam paredzēto valsts budžeta finansējuma apmēru, ar nosacījumu, ka par šo summu tiek palielināts pašvaldību aizņēmumu limita kopējais palielinājums atbilstoši projekta izpildes laika grafikam.

Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve.

Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Jūrmalā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā projektā par 73 miljoniem eiro uzbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Jūrmalas ūdens".

Projekta pēdējās kārtas būvniecība tika sākta 2017.gadā, kad tika sākti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā uzbūvēti vairāk nekā 88 kilometri ūdensvada un vairāk nekā 89 kilometri kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, līdz ar šīs projekta kārtas pabeigšanu centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Jūrmalā pieejami ap 98% jūrmalnieku.

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas veidoja aptuveni 24 miljonus eiro. Būvniecību veica uzņēmumi SIA "Rere vide", "Ostas celtnieks", PS "MMG" (sastāv no SIA "MON 1" PT un SIA "Monum"), SIA "AMS Būvserviss", SIA "Binders", SIA "Akva Būve", SIA "Laterna" un citi.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.